Saules paneļi – uz visu jauno ēku jumtiem? 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Komisija pagājušajā nedēļā nāca klajā ar jauno Eiropas Savienības (ES) enerģētikas restartēšanas plānu “REPowerEU”, kam jābūt kā atbildei globālajām problēmām enerģijas tirgū, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Attiecīgi jaunā plāna mērķi ir divi – jāatsakās no Krievijas fosilajiem resursiem līdz 2027. gadam un jāatrisina klimata krīze.
Uz visiem jumtiem
Liela nozīme tiks likta uz atjaunojamajiem resursiem, tostarp saules enerģiju. Viens no interesantākajiem plāna punktiem vēsta, ka no 2026. gada 31. decembra uz visām jaunajām ES uzbūvētajām publiskajām un komerciālajām ēkām, kuru platība pārsniedz 250 m2, jābūt saules paneļiem. No 2027. gada 31. decembra ar saules paneļiem jāaprīko visas jau ekspluatācijā nodotās publiskās un komerciālās ēkas ar platību virs 250 m2. Savukārt no 2029. gada 31. decembra ar saules paneļiem būs jāaprīko ikviena jaunuzceltā dzīvojamā māja.
Šobrīd ES uzstādītias 165 GW saules enerģijas jaudas, gada laikā jauda augusi par 34% jeb 26 GW. Tas ir vairāk par jebkuru citu enerģijas veidu, tostarp vēju. Liela ir arī turpmākā apņemšanās. Līdz šī gada beigām plānots visā blokā uzstādīt vēl 39 GW saules enerģijas jaudas.
Kopumā ES “saules stratēģija” paredz līdz 2025. gadam dubultot ES uzstādīto saules paneļu jaudu, bet līdz 2030. gadam jābūt uzstādītiem 600 GW. Eiropas saules enerģijas asociācija “Solar Power Europe” gan paziņojumā presei norādījusi, ka ES plāni ir pārāk piezemēti, jo viņu aprēķini rādot, ka arī bez “REPower EU” līdz 2030. gadam būtu uzstādīti nepilni 700 GW, kas ir pat vairāk, nekā noteikts “REPower EU”. Tādēļ “Solar Power Europe” uzskata, ka ES jābūt mērķtiecīgākai – līdz 2030. gadam uzstādot vienu TW saules jaudu.
Ekonomikas ministrija – piesardzīga
Ko par plānu domā Ekonomikas ministrija? Tā vēl vērtē publicētos tiesību aktus un stratēģiju, bet pēc izvērtējuma izstrādās arī oficiālās pozīcijas projektu par EK piedāvājumu jaunajām prasībām par saules tehnoloģiju uzstādīšanu uz ēkām. Ministrijā uzsvēra, ka detalizētu viedokli vēl nevar sniegt, taču “pirmsšķietami Eiropas Komisijas piedāvātie grozījumi direktīvā 2010/31/ES ar prasībām konkrētām ēkām uzstādīt atbilstošas saules enerģijas tehnoloģijas piedāvātajā redakcijā ir vērtējami izteikti piesardzīgi, ņemot vērā šo prasību finansiālo ietekmi un tehnoloģiskās realizācijas iespējamās problēmas esošajām ēkām, tai skaitā vēsturiskajām. Vienlaikus prognozējams, ka šādas prasības piemērošana visā Eiropas Savienībā potenciāli varētu radīt arī saules enerģijas balstītu tehnoloģiju iekārtu nepietiekamību.”
Savukārt atzinīgi par EK plānu izteicās energouzņēmuma “Enefit” valdes priekšsēdētājs Krists Mertens. Arī “Enefit” klientiem piedāvā saules paneļu uzstādīšanu. Viņš “Latvijas Avīzei” sacīja, ka plāns visas jaunās ēkas jau būvniecības procesā aprīkot ar saules paneļiem palīdzēs iedzīvotājiem samazināt izmaksas par elektroenerģiju un vienlaikus veicinās ātrāku valsts virzību uz klimata mērķu sasniegšanu un energoneatkarību. “Turklāt šāda pieeja būtiski atvieglotu saules paneļu sistēmas realizāciju – uzstādīšanai nebūtu nepieciešams visu dzīvokļu īpašnieku vairākuma lēmums, kas vairumā gadījumu ir sarežģīts un laikietilpīgs process.” Tāpat viņš apstiprināja, ka neredz šķēršļus, kāpēc šī plāna realizāciju no 2025. gada Latvijā neizdotos veiksmīgi īstenot. “Tas tikai veicinātu straujāku atteikšanos no elektroenerģijas, kas ražota no fosilā kurināmā, ātrāku virzību pretī klimatneitralitātei un arī samazinātu izmaksas par elektroenerģiju.”
Pudeles kakls – uzstādīšana
Mertens sacīja, ka pieprasījums pēc saules enerģijas risinājumiem šobrīd patiešām ir ļoti augsts. Viņaprāt, pudeles kakla efektu pie uzstādīšanas ir izraisījuši divi, savā starpā saistīti faktori – valsts atbalsta programmas straujā ieviešana un iedzīvotāju vēlme būt iespējami neatkarīgiem no elektrības cenu svārstībām.
“Atbalsta programma tika ieviesta ļoti ātri brīdī, kad lielākie tirgus dalībnieki savus priekšdarbus sezonai jau bija saplānojuši, un tie bija balstīti uz līdzšinējo, samērā mērenu tirgus pieprasījumu. Rezultātā šobrīd veidojas īstermiņa izaicinājumi operatīvi veikt visu projektu sagatavošanu un izbūvi,” galvenās nozares problēmas iezīmē Mertens. Viņš uzskata, ka šis jautājums atrisināsies tuvākā gada laikā.
“Šobrīd svarīgi, lai vēlme uzstādīt saules paneļu sistēmu iespējami ātrā laikā nekļūst par vilšanos vēlāk, iegādājoties risinājumu no tirgū nezināmiem un nepārbaudītiem pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā uzstādīt nezināmas izcelsmes un kvalitātes saules paneļu sistēmas. Saules paneļi ir samērā dārgs pirkums, kam jāsaglabā efektivitāte un jākalpo daudzus gadus. Tādēļ ne mazāk svarīga ir paneļu garantijas un arī pēcpārdošanas apkalpošanas nodrošināšana visu garantijas laiku,” norāda Krists Mertens.
Īsi pēc “REPowerEU” plāna izziņošanas, par apjomīgu saules paneļu projektu paziņoja nekustamo īpašumu uzņēmumu grupa “Realto”, kas līdz nākamā gada vidum plāno uz uzņēmumam piederošo 22 biznesa parku un komercplatību ēku jumtiem Rīgā, Siguldā, Kuldīgā, Skrundā, Bauskā, Ventspilī, Iecavā un Druvā uzstādīt 4949 saules paneļus. Kopumā saules paneļi gadā spēšot saražot 2000 MWh elektrības un 1,58 miljonu investīcijas izdošoties atpelnīt 6–7 gados. Vai uzņēmums nosliecies par labu šādām investīcijām tieši “REPowerEU” dēļ? Uzņēmuma valdes locekle Linda Miltiņa skaidroja, ka ideja par saules paneļiem bijusi jau kādu laiku. “Plāns ir saistīts ar vēlmi optimizēt ēku apsaimniekošanas izmaksas un pildīt mūsu uzņēmuma ietekmes uz vidi mazināšanas mērķus, nevis Eiropas Savienības prasības. Par minēto ES jauno enerģētikas plānu vēl ir daudz neskaidrību, proti, par prasību ieviešanas termiņiem, plāniem un normatīviem nacionālo valstu mērogā, kā arī to, vai šīs prasības attieksies uz jebkuru šādu ēku vai tikai jaunām šādām būvēm,” teica Miltiņa.
UZZIŅA
Plāns “REPowerEU”
Mērķis ir strauji samazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, veicot ātru pāreju uz tīru ekonomiku.
Plāns ir pasākumu kopums, lai ietaupītu enerģiju, dažādotu piegādes, ātri aizstātu fosilo kurināmo, paātrinātu pāreju uz tīru enerģiju, apvienotu investīcijas un reformas.
Deviņu punktu energotaupības pasākumu plāns “Mans devums”, kas īstermiņā samazinātu pieprasījumu pēc gāzes un naftas par 5%.
Dalībvalstīm ieteikts samazināt PVN likmes efektīvākām apkures sistēmām un ēku siltumizolācijai.
Izveidota ES Enerģētikas platforma gāzes, sašķidrinātas dabasgāzes un ūdeņraža brīvprātīgai kopīgai iegādei.
Līdz 2030. gadam jāpanāk 45% atjaunīgās enerģijas īpatsvaru (pašreizējais mērķis 40%).
ES saules enerģijas stratēģija un Eiropas Jumtu saules enerģijas iniciatīva, nosakot saistības izvietot paneļus uz ēku jumtiem.
Palielinās nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu ražošanā (75% rūpniecībai un 5% transportam), it īpaši ūdeņraža.
Palielinās biometāna ražošanu.
No šā brīža līdz 2027. gadam ir vajadzīgas papildu investīcijas 210 miljardu EUR apmērā.
Avots: EK
VIEDOKĻI
Franss Timmermanss, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas pirmais izpildvietnieks: “Ir pienācis laiks risināt problēmas, kas saistītas ar mūsu neaizsargātību, un strauji kļūt neatkarīgākiem mūsu enerģijas izvēlē. Zibenīgā ātrumā jāpāriet uz atjaunojamo enerģiju. Atjaunojamie energoresursi ir lēts, tīrs un potenciāli bezgalīgs enerģijas avots, tā vietā, lai finansētu fosilā kurināmā nozari citur, tie šeit rada darba vietas. Putina karš Ukrainā apliecina, ka steidzami jāpaātrina mūsu pāreja uz tīro enerģiju.”
Jari Kostama, Somijas Enerģētikas asociācijas direktors: “Energoefektivitātes palielināšana ir absolūti pozitīva lieta, taču mēs joprojām neticam piespiedu saistībām. Jāuzticas savai rūpniecībai, turklāt lielas investīcijas palielinās arī atkarību no Ķīnas.”
