Z/s “Kliblapsas” saimniece Ilze Venterzute: “Ķirbi var katrs atrast savai gaumei, vienkārši ir jāmēģina un jāeksperimentē.”
Z/s “Kliblapsas” saimniece Ilze Venterzute: “Ķirbi var katrs atrast savai gaumei, vienkārši ir jāmēģina un jāeksperimentē.”
Foto – Karīna Miezāja

Patēriņš aug 5

Lielākās izmaksas ķirbju audzēšanā veido roku darbs. “Visa apstrāde, vākšana, pēc tam tīrīšana, tarošana – tas viss ir roku darbs, nekādas līnijas te neder, jo tas var mehāniski traumēt ķirbjus un tie sāks bojāties,” stāsta “Kliblapsu” saimniece. Galvenokārt ar darbiem tiek galā visa ģimene – septiņi cilvēki, taču ražas novākšanas laikā tiek rīkotas talkas. Lai samazinātu izmaksas, ķirbjus jau uzreiz novāc un ievieto konteineros. Izaudzēto saimnieki uzglabā noliktavā, kas pirms diviem gadiem uzbūvēta tieši šai vajadzībai, otra noliktava pašlaik tiek pielāgota šim mērķim. Ieguldījumus saimniecībā veic bez kredītu piesaistes, izmantojot tikai pašu nopelnīto. Kāpēc šāda taktika? “Paši taupām, atliekam, darām, ko varam. Jo ir laba sajūta, ka nevienam neesi parādā. Ja ir raža, tad būvēju. Bet pavasarī nekad nevar zināt, vai raža izdosies. Ja man ir kredīts, tad tas jāmaksā regulāri un tā savā ziņā ir bedres izrakšana sev. Jo lauksaimniecība ir neprognozējama,” savus uzskatus pauž Ilze. Viņa vēl domā, vai ķirbju platības vajadzētu palielināt. Jo 30 ha platība ir pietiekami liels apjoms šai kultūrai un, ja izdodas novākt labu ražu, tad viss ir kārtībā. To nevar teikt par šo gadu, kad ir daudz tukšo ziedu, tāpēc tūkstošiem stādu neražos.

Vai Latvijas patērētājs grib lietot ķirbi? Ilzes teiktais liecina – līdz šim apjomi ir tikai pieauguši. Kā veiksies turpmāk, būs atkarīgs arī no paša ražotāja, cik daudz tas ies pie pircēja un stāstīs par ķirbju labajām īpašībām. “Ķirbis ir veselīgs. Tas ir viens no ekoloģiskākajiem produktiem. Cilvēkiem garšas paradumi mainās, viņi grib citas garšas, un ķirbis – tā ir iespēja variēt ar visdažādākajām garšām. Bērniem šī ir laba pārtika un, ja katra māmiņa pati mājās to pagatavos, tad būs pavisam brīnišķīgi,” šo kultūru slavē saimniece. Pēdējos gados piedāvājums kļuvis daudzveidīgāks, tāpēc katram ir iespēja izvēlēties savu šķirni.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Pamazām tiek domāts arī par eksportu, un, visticamāk, tas varētu notikt sadarbībā ar “Rimi” veikalu tīklu, kas “Kliblapsās” augušās saules ogas varētu realizēt arī Igaunijā un Lietuvā. Konkrēti līgumi gan vēl nav noslēgti.

Lai arī Latvija nevar lepoties kā valsts ar vislielāko ķirbju patēriņu, pēdējos gados tas ir audzis. Ilze zina teikt, ka lielākie ķirbju ēdāji dzīvo Šveicē un Vācijā, rudenī – oktobra beigās – tur notiek grandiozi Ķirbju svētki, kur Ilzei ir sapnis pašai nokļūt un tos izbaudīt. Taču tajā laikā viņai ir visvairāk darba pašas saimniecībā, tāpēc līdz šim sapnis vēl nav piepildījies. Runājot par darāmo un plāniem, viņa uzsver: “Meklēju, mācos. Un domāju, kā ātrāk izaudzēt ķirbi.” Pēc izglītības saimniece ir kultūras darbiniece, bet pēc pārliecības – lauksaimniece, tāpēc jāmācās bija ļoti daudz. Pavisam Venterzušu ģimene apsaimnieko gandrīz 100 ha.

Lielākās izmaksas ķirbju audzēšanā veido roku darbs. “Visa apstrāde, vākšana, pēc tam tīrīšana, tarošana – tas viss ir roku darbs, nekādas līnijas te neder, jo tas var mehāniski traumēt ķirbjus un tie sāks bojāties,” stāsta “Kliblapsu” saimniece. Galvenokārt ar darbiem tiek galā visa ģimene – septiņi cilvēki, taču ražas novākšanas laikā tiek rīkotas talkas. Lai samazinātu izmaksas, ķirbjus jau uzreiz novāc un ievieto konteineros. Izaudzēto saimnieki uzglabā noliktavā, kas pirms diviem gadiem uzbūvēta tieši šai vajadzībai, otra noliktava pašlaik tiek pielāgota šim mērķim. Ieguldījumus saimniecībā veic bez kredītu piesaistes, izmantojot tikai pašu nopelnīto. Kāpēc šāda taktika? “Paši taupām, atliekam, darām, ko varam. Jo ir laba sajūta, ka nevienam neesi parādā. Ja ir raža, tad būvēju. Bet pavasarī nekad nevar zināt, vai raža izdosies. Ja man ir kredīts, tad tas jāmaksā regulāri un tā savā ziņā ir bedres izrakšana sev. Jo lauksaimniecība ir neprognozējama,” savus uzskatus pauž Ilze. Viņa vēl domā, vai ķirbju platības vajadzētu palielināt. Jo 30 ha platība ir pietiekami liels apjoms šai kultūrai un, ja izdodas novākt labu ražu, tad viss ir kārtībā. To nevar teikt par šo gadu, kad ir daudz tukšo ziedu, tāpēc tūkstošiem stādu neražos.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.