Lielākās izmaksas ķirbju audzēšanā veido roku darbs. “Visa apstrāde, vākšana, pēc tam tīrīšana, tarošana – tas viss ir roku darbs, nekādas līnijas te neder, jo tas var mehāniski traumēt ķirbjus un tie sāks bojāties,” stāsta “Kliblapsu” saimniece. Galvenokārt ar darbiem tiek galā visa ģimene – septiņi cilvēki, taču ražas novākšanas laikā tiek rīkotas talkas. Lai samazinātu izmaksas, ķirbjus jau uzreiz novāc un ievieto konteineros. Izaudzēto saimnieki uzglabā noliktavā, kas pirms diviem gadiem uzbūvēta tieši šai vajadzībai, otra noliktava pašlaik tiek pielāgota šim mērķim. Ieguldījumus saimniecībā veic bez kredītu piesaistes, izmantojot tikai pašu nopelnīto. Kāpēc šāda taktika? “Paši taupām, atliekam, darām, ko varam. Jo ir laba sajūta, ka nevienam neesi parādā. Ja ir raža, tad būvēju. Bet pavasarī nekad nevar zināt, vai raža izdosies. Ja man ir kredīts, tad tas jāmaksā regulāri un tā savā ziņā ir bedres izrakšana sev. Jo lauksaimniecība ir neprognozējama,” savus uzskatus pauž Ilze. Viņa vēl domā, vai ķirbju platības vajadzētu palielināt. Jo 30 ha platība ir pietiekami liels apjoms šai kultūrai un, ja izdodas novākt labu ražu, tad viss ir kārtībā. To nevar teikt par šo gadu, kad ir daudz tukšo ziedu, tāpēc tūkstošiem stādu neražos. 5