Katrs gads atšķirīgs 5
Ķirbis ir saules augs, siltumu mīlošs, stāsta saimniece Ilze Venterzute. Laukā, ko apskatām, ķirbji jau pamatīgi apvēlušies. Tie stādīti uzreiz pēc pavasara salnām – 29. maijā, taču iepriekšējos gados stādīšana notikusi vēl agrāk – ap 20. maiju. Vēsā laika dēļ šogad viss ir iekavējies, tostarp vēlīnās ķirbju šķirnes tikai šobrīd pilnā sparā zied, lai gan tam vajadzēja notikt jau jūlija pirmajā pusē. Šogad ar ražu būšot smagi, jo vasaras pirmā puse bija vēsa, nakts salnas bija pat jūnija sākumā. Daudz nepalīdz arī uznākušais karstums, jo naktis ir aukstas. “Dienas ir siltas, naktis – vēsas. Veidojas liela rasa, slimības, ziedi tukši,” par šā brīža apstākļiem stāsta saimniece, līdz ar to cerēt uz lielu ķirbju ražu šogad nevarot. Ķirbjiem patīkot viegla aramzeme, šogad izmēģināts tos stādīt smilšainā zemē, kur tiem tīri labi klājas. Pārāk daudz mitruma nav nepieciešams, tad sākoties dažādu slimību izplatība. Pirms ķirbjiem labāk audzēt graudaugus. Pašam ķirbim gan nav pa prātam vienā laukā augt vairākus gadus no vietas, bet pēc ķirbja viss cits ļoti labi aug.
Sēklas saimniece iepērk Latvijā dažādās firmās, dēstus audzē podiņos, ko pēc salnām stāda uz lauka. Lai ķirbji labāk augtu un nebūtu nezāļu, tie jārušina – šovasar rušināšanas darbi bijuši līdz 25. jūlijam, kas esot nepieredzēti ilgi. Ilze piekrīt uzskatam, ka vasara ir nedaudz par īsu, lai ķirbji paspētu izaugt un nobriest.
Šogad ķirbju dēstu audzēšanai izveidota pirmā tuneļveida siltumnīca, un saimnieki nonākuši pie secinājuma, ka tādas būs vajadzīgas vēl. Iepriekš izmantotās lecektis jau savu mūžu esot nokalpojušas un tikšot nojauktas. Arī lauku izmēram ir nozīme – jo mazāki lauki, jo lielāka raža, pārliecinājusies saimniece. Klajā un ļoti vējainā vietā ķirbjiem nemaz tik labi netīkot. Ķirbju raža pērn bija ap 400 tonnām, taču šogad tik liela tā nebūšot.
