Saules ogas aizvien daudzveidīgākas. “Zelta hektārs” ciemos z/s “Kliblapsas” 5
Z/s “Kliblapsas” ķirbjus šogad audzē 30 ha platībā un ir viena no lielākajām šīs saules ogas audzētājām Latvijā. Saimniece Ilze Venterzute par ķirbju audzēšanu gan saka tā – “es neesmu mākslinieks, es tikai mācos”.
Ķirbjus Ilze Venterzute ar ģimeni audzē vairāk nekā desmit gadus, bet nopietnāka sezona ir sesto gadu. “Kliblapsas” ir kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” dalībniece, un tieši ar kooperatīvu viss sācies, jo “viens nav karotājs”. Saimniece arī atklāj, ka tā augusi kopā ar “Rimi”, kas ir galvenais ražas iepircējs. Sākumā bijis Hokaido ķirbis, par ko citi ģimenes pārstāvji gan šaubījušies – kurš tādu pirks. “Tas ir ļoti salds, stiprs ķirbis, kas pēc cepšanas garšo pēc cūku pupām,” zina teikt saimniece, piebilstot, ka ar šo gan nevajadzētu sākt barot mazus bērnus, jo viņiem tas var negaršot. Tā vietā labāk izvēlēties kādu citu maigāku šķirni. Ķirbi var katrs atrast savai gaumei, vienkārši ir jāmēģina un jāeksperimentē. Ja kāds negaršo, tad vajag ņemt kādu citu,” tā saimniece.
Jautāta, kā tas nācās, ka saimniecība pievērsusies tieši ķirbju audzēšanai, Ilze attrauc: “Palaimējās, ka satiku īstos cilvēkus, kuriem bija interese par to. Tad pētīju, domāju, ko un kā darīt. Līdz šim mums Latvijā bija pazīstams viens ķirbis, bet es domāju – varbūt vajag sēt gudrākas sēkliņas, lai man izaug dažādi konkrētas šķirnes ķirbji.” Sākotnēji audzējuši dažādas dārzeņu kultūras, veduši tās pārdot uz tirgu, bet pamazām nonākuši līdz specializācijai – ķirbjiem. Tiesa, tad arī sākuši domāt par sortimenta dažādošanu, un šogad Pūres pagasta laukos saimniece jau rūpējas par 40 šķirņu ķirbjiem. Tie esot dažādos laikos gatavi, dažādi uzglabājami, cits ēdams jau rudenī, bet citus šogad izdevies uzglabāt līdz pat maijam. Vēl aptuveni hektāra platībā “Kliblapsu” saimnieki stāda ķiplokus un 1,5 ha – lauka redīsus.
