Lai kauli nelūst kā sērkociņi, palīdzēs saules nogatavināts vitamīns 0
No aprīļa līdz septembrim, pāris reizes nedēļā parādot saulei seju un rokas tikai 5–15 minūtes, var uzkrāt D vitamīna rezerves visam gadam, jo tas veidojas mūsu organismā saules ultravioletā starojuma ietekmē.
Protams, kādu daļu var uzņemt arī ar uzturu, piemēram, olām, sēnēm vai tunča konserviem, tomēr ar to vien būs par maz,
lai nerastos šī vitamīna deficīts un ar to saistītās veselības problēmas, piemēram, pazemināts kaulu blīvums vai vāja imunitāte. Lai tā nenotiktu, saziņā ar ārstu papildus var nākties lietot uztura bagātinātājus vai pat medikamentus ar D vitamīnu.
Ne visi stari vienlīdz labi
Izrādās, ka D vitamīns patiesībā ir hormons, kura priekštecis veidojas ādā bioloģiski neaktīvā formā un tiek pārveidots aknās un nierēs. Divas nozīmīgākās D vitamīna aktīvās formas ir vitamīns D3 jeb holekalciferols un vitamīns D2 – ergokalciferols.
D vitamīna veidošanos ādā ietekmē gan cilvēka vecums, piemēram, senioriem āda ir plānāka, tāpēc spēj saražot mazāk vitamīna, gan ādas tips – gaiša āda sintezē lielāku vitamīna daudzumu nekā tumsnēja, gan dzīvesveids.
Izrādās, liela nozīme ir saules staru krišanas leņķim.
Jo šis spīdeklis pacēlies augstāk pie debesīm, jo lielāks UV staru daudzums nonāk uz Zemes, jo aktīvāk ādā veidojas D vitamīns. Piemēram, 20. martā – dienā, kad Latvijā sākās astronomiskais pavasaris, saule uzkāpa 33 grādus virs horizonta (visaug-stāk tā atrodas vasaras saulgriežos – 56,4 grādus virs horizonta, kamēr ziemā – tikai 9–10).
Ja saules stari krīt tā, ka ēna ir nedaudz īsāka par cilvēka augumu, tad debesu spīdeklis pakāpies pietiekami augstu virs horizonta, lai ādā sāktos D vitamīna sintēze. Lai gan Latvijā saule šādā pozīcijā atrodas tikai dažus mēnešus gadā – no maija līdz augustam, arī aprīlī saules stari ir ļoti vērtīgi. Tos var baudīt kaut vai pie atvērta loga ar grāmatu rokās.
No kā sastāv saules stari? 50% tajos ir redzamā gaisma, 40% – infrasarkanais un 10% ultravioletais starojums, kurā 60% ir A stari (UVA) un 40% – B stari (UVB). Kamēr A stari ietiecas ādas dziļākajos slāņos un veicina tās novecošanos, B tiek absorbēti ādas virsējā slānī, nodrošinot iedegumu un, pats galvenais, D vitamīna veidošanos.
Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ nav ieteicams apmeklēt solāriju, jo mākslīgie UV starojuma avoti – solārija lampas – galvenokārt izdala UVA starus.
Arī tie, kuri vasarā bagātīgi ieziež ādu ar saules aizsargkrēmu, neļauj tajā iekļūt tieši UVB stariem, kuri gādā par ādas ietonējumu un aizsardzību pret kaitīgo UVA starojumu.
“Tieši saules staru ietekmē ādā izstrādājas cilvēkam tik ļoti nepieciešamais D vitamīns, kura receptori ir praktiski visās organisma šūnās, tas ietekmē vairāk nekā divsimt dažādu gēnu ekspresiju un piedalās daudzu procesu, tajā skaitā smadzeņu un hormonālās funkcijas, nodrošināšanā.
Savukārt pārāk zems D vitamīna līmenis organismā tiek saistīts ar paaugstinātu risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, vēzi, diabētu, astmu, multiplo sklerozi, protams, parasti saslimšana ar nopietnām slimībām nenotiek viena faktora ietekmē.
Pierādīts, ka cilvēki, kas aktīvi un veselīgi, tas ir, neilgi, uzturas saulē, dzīvo ilgāk nekā cilvēki, kas no tās izvairās,”
norāda Rīgas Tehniskās universitātes vadošā pētniece Kristīne Veģere.
Galvenais D vitamīna avots uzturā ir treknās jūras zivis, sēnes, īpaši baravikas un šitakes, olu dzeltenums, aknas.
Cik daudz nav par daudz
Pētījuma dati liecina, ka 82% Latvijas iedzīvotāju ir nepietiekams D vitamīna līmenis, kas ietekmē ne tikai kaulu veselību, bet arī veicina autoimūnās un onkoloģiskās saslimšanas, nelabvēlīgi ietekmē psihoemocionālo veselību un imūnsistēmas darbību.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikas vadītājs Aleksejs Derovs teic, ka pieaugušam cilvēkam dienā jāuzņem 600 SV (starptautiskās vienības) D vitamīna, bet pēc 70 gadu vecuma – 800 SV.
Papildu prasības pēc D vitamīna ir sievietēm menopauzē, pacientiem pēc lielo locītavu endoprotezēšanas operācijām vai slimojot ar dažādām hroniskām slimībām, piemēram, iekaisīgām zarnu slimībām, kuras var radīt D vitamīna deficītu.
Īpaši liels D vitamīna nepietiekamības vai deficīta risks ir gados vecākiem pacientiem ar uzsūkšanās traucējumiem zarnās,
piemēram, pēc kuņģa operācijas, slimojot ar iekaisīgām zarnu slimībām (Krona slimība, čūlains kolīts), celiakiju, hroniskām nieru un aknu slimībām, lietojot glikokortikoīdus un dažus citus medikamentus, ciešot no aptaukošanās.
Lai novērstu D vitamīna deficītu, it īpaši rahīta profilaksei, bērniem kopš dzimšanas jāsaņem 400–500 SV šī vitamīna dienā, jo mātes pienā diemžēl tā ir ļoti maz, bet no viena līdz triju gadu vecumam to lieto sezonāli – no oktobra līdz martam.
Aleksejs Derovs norāda, ka to, vai D vitamīns ir jālieto papildus, cik liela deva nepieciešama un vai tas nepieciešams kursa veidā vai pastāvīgi, visprecīzāk pateiks ģimenes ārsts vai speciālists. Lai noskaidrotu, vai tiešām radies D vitamīna deficīts, jānosaka 25(OH)D jeb kalcidiola līmenis asinīs, jo tas parāda D vitamīna kopējo daudzumu organismā. Optimāls 25(OH)D daudzums ir robežās no 30 līdz 60 ng/ml (nanogrami/mililitrā), bet zemāks liecina par vitamīna nepietiekamību.
Gadās arī tā, ka vajadzīgais D vitamīna līmenis jau sasniegts vai pat pārsniegts, bet cilvēks turpina to lietot papildus.
Ja pārsniedz ārsta vai farmaceita ieteiktās devas vai paralēli lieto vairākus uztura bagātinātājus, nepārzinot to sastāvu, var parādīties arī pārdozēšanas pazīmes – vājums, nogurums, miegainība, galvassāpes, slikta dūša, vemšana, caureja, reibonis.
Lai kauli nelūztu kā sērkociņi
D vitamīns nodrošina normālu skeleta attīstību, regulē kalcija un fosfora vielmaiņu, nepieciešams imūnās sistēmas stiprināšanai un nodrošina vēl virkni svarīgu procesu organismā.
P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas nefroloģe Ināra Ādamsone uzsver, ka D vitamīnam ir būtiska loma kaulu un minerālvielu metabolismā un tas ilgus gadus tiek uzskatīts par neatņemamu trauslo kaulu slimības – osteoporozes – profilakses un terapijas sastāvdaļu.
“Vitamīns palielina kalcija uzsūkšanos zarnās, kā arī veicina kaulu remodelāciju jeb veidošanos.
Ja D vitamīna koncentrācija asinīs ir pietiekama, kalcija uzsūkšanās zarnās ir ap 30%, bet, ja zemāka, – tikai 10–15%,” viņa saka. D vitamīna līmenis asinīs tiešā veidā saistīts ar kaulu minerālo blīvumu, to, cik stipri tie būs. Jaunībā tā uzdevums ir veicināt maksimālas kaulu masas sasniegšanu, bet pēc 50 gadu vecuma – aizkavēt tās samazināšanos un novērst lūzumus.
Starptautiskais osteoporozes fonds (International Osteoporosis Foundation) rekomendē dienā uzņemt 1000–1200 mg kalcija, ideālā variantā ar uzturu, piemēram, piena produktiem, kā arī 800 SV D vitamīna. Cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma ieteicamā D vitamīna dienas deva ir 800–1000 SV dienā, bet terapeitiskā deva, piemēram, osteoporozes pacientiem, var sasniegt 2000 SV dienā un pat vairāk.
Pirms kāda laika tika uzskatīts, ka D vitamīns vajadzīgs tikai stipriem kauliem, jo sekmē kalcija uzsūkšanos, bet tagad pētnieki ir atklājuši arī citas tā funkcijas, piemēram, D vitamīns piedalās imūnsistēmas darbības nodrošināšanā. Pirms dažiem gadiem Lielbritānijā tika pētīta D vitamīna ietekme uz bronhītu, pneimoniju, vidusauss iekaisumu un saaukstēšanos, un rezultāti liecina, ka regulāra D vitamīna uzņemšana var samazināt saslimšanas risku pat par 50%.
“Visiem it kā labi zināmais D vitamīns šobrīd kļuvis par izpētes līderi vitamīnu vidū, jo izrādījies, ka tas spēj mazināt organismā virkni iekaisuma procesu, tajā skaitā autoimūnos. Pēdējie pētījumi rāda, ka tiem pacientiem, kam asinīs ir normāls D vitamīna līmenis, daudzas slimības noris vieglākā formā, bet tiem, kuri ar tām neslimo, risks saslimt ir mazāks.
Runa ir gan par vielmaiņas slimībām, piemēram, otrā tipa cukura diabētu, gan sirds un asinsvadu saslimšanām, gan hroniski obstruktīvo plaušu slimību un bronhiālo astmu, gan iekaisīgām zarnu slimībām,” stāsta Aleksejs Derovs. Vairāki pētījumi šobrīd pasaulē vērsti uz šī vitamīna iespējamo pozitīvo efektu, ārstējot onkoloģiskas saslimšanas.
Rīgas Stradiņa universitātes studenti kopā ar P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra ārstiem veica pētījumu, meklējot tā saistību ar pacientu atlabšanu pēc sirds operācijām. Pētījumā apsekoto pacientu D vitamīna analīžu rezultāti parādīja, ka vairāk nekā 80% bija D vitamīna nepietiekamība, turklāt tiem, kuriem D vitamīna līmenis bija zems, sirds mazspēja bija izteiktāka un pēc operācijas biežāk bija jālieto sirds darbību uzlabojoši medikamenti.
D vitamīns
* Sintezējas ādā ultravioleto B staru ietekmē, kā arī to uzņem ar uzturu kā holekalciferolu (D3 vitamīnu) un ergokalciferolu (D2 vitamīnu).
* Aknās pārveidojas par 25(OH)D vitamīnu jeb kalcidiolu un nierēs – par 1,25(OH)2D vitamīnu jeb kalcitriolu, kas organismā veic daudzveidīgas funkcijas.
* Veicina kalcija uzsūkšanos kuņģa un zarnu traktā, kā arī tam ir būtiska loma kaulu veselības nodrošināšanā.
* Ja to lieto devā 700–800 SV un vairāk, samazina augšstilba kaula kakliņa lūzumu risku par 26% , uzlabo muskuļu funkcijas, piemēram, spēku un līdzsvara sajūtu, kā arī par 22% mazina kritienu risku.
Avots: Osteoporozes klīniskās vadlīnijas
Konsultē
Rīgas Tehniskās universitātes vadošā pētniece Kristīne Veģere
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikas vadītājs Aleksejs Derovs
P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas nefroloģe Ināra Ādamsone
