Saules mājoklis. Kad izdevīgi uzstādīt autonomo ģeneratoru? 1
Lai arī vēl nekas efektīvāks par centralizētu energoapgādi nav izgudrots, moderno tehnoloģiju attīstība jau atļauj daudz elektroenerģijas saražot uz vietas. Tas Latvijā nav nekas principiāli jauns. Vēja rotori pirms kara rotāja ne vienu vien zemnieku saimniecību un nodrošināja elektrību ūdens sūkņiem akās. Videi draudzīgās saules baterijas, saules kolektori un vēja ģeneratori arī šodien palīdz ietaupīt dabas resursus un nepiesārņot atmosfēru.
Vasaras māju silda saule
Ar mikroģenerācijas iekārtu palīdzību netālu no patērētāja saražotā elektrība atslogo elektrotīklus, samazina elektrības zudumus transportēšanas laikā un samazina importētās elektroenerģijas patēriņa apjomu. Šodien Latvijā ir labi izveidota elektroapgādes sistēma un nav akūtas vajadzības izveidot pilnīgi enerģētiski autonomas saimniecības. Citādi tas ir attālinātās vietās, kurās nevar nodrošināt elektrolīnijas pievilkšanu vai arī tas izmaksā patiešām dārgi.
“Arvien vairāk autonomo elektroapgādi izmanto vasaras māju vajadzību nodrošināšanai sezonas laikā. Piemēram, mēs izveidojām elektronodrošinājumu vasaras mājai Mērsragā. Saimniekam bija iespējas ievilkt stacionāro elektrolīniju, kas viņam izmaksātu ap 10 000 eiro. Lai arī 30 – 50% no summas segtu VAS “Sadales tīkli”, summa tāpat būtu iespaidīga. Saimnieks izvēlējās mājā ievietot mikroģenerācijas staciju, ko veido saules baterijas, strāvas pārveidotājs un akumulators. Viss kopā viņam izmaksāja 790 eiro,” stāsta SIA “Kalni&Vējš” valdes priekšsēdētājs Valdis Lācis.
Vasarā saules baterija mājā darbina LED apgaismojumu, datoru un nelielu televizoru (iekārtām vēlams darboties ar 12 voltu spriegumu). Ziemā sistēma uztur darba kārtībā signalizāciju un nodrošina strāvu LED apgaismojumam, kad saimnieks nedēļas nogalē vēlas iekurināt mājās kamīnu un atpūsties.
Par sauli jāmaksā OIK
Šobrīd šāda tipa iekārtu piedāvājums savrupā vasaras mājā ir pilnīgi konkurētspējīgs ar stacionāro elektrības apgādi, un Valdis Lācis prognozē, ka kļūs vēl efektīvāks. Pie plusiem jāpieskaita tas, ka, situācijai mainoties, visu autonomās elektroapgādes sistēmu ir viegli nomontēt un pārvietot uz citu objektu vai pārdot sekundārajā tirgū. Pie to mīnusiem pieskaita dabas stihiju kaprīzumu, jo ne vienmēr iespējams saņemt elek troenerģiju tieši tajā brīdī, kad tā nepieciešama.
Neizmantoto elektroenerģiju var uzkrāt akumulatoros, kuriem pagaidām ir maza elektroenerģijas ietilpība un augsta cena.
“Šo situāciju reiz varēja (un, iespējams, varēs) izlabot. Bija paredzēts, ka visekoloģiskāko – mājsaimniecības mikroģenerācijas iekārtu saražotos elektroenerģijas pārpalikumus varēs nodot kopējā elektroenerģijas tīklā un tādā pašā apjomā tos saņemt atpakaļ. Šobrīd mājsaimniecība, ievadot lieko enerģiju tīklā, zaudē trīs ceturtdaļas, tā maksā par tīkla pakalpojumiem kaut kādus nodokļus, un, visneparastākais, tā maksā arī Obligātā iepirkuma komponenti, kas tieši domāta alternatīvās elektroenerģijas atbalstīšanai,” sašutis ir Valdis Lācis.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
