Saules jauda pievelk kā magnēts! Potenciālo elektrostaciju pieteikumi vairāk nekā nepieciešams realitātē 47
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saules enerģijas ieguvē Latvija krietni vien atpaliek no kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas, kurās pēdējos gados ir notikusi atjaunīgās enerģijas ražošanas strauja attīstība. Latvijā pagaidām nav uzsākta nevienas saules elektrostacijas būvniecība, kuru paredzēts pieslēgt pie pārvades tīkla. Šobrīd dažas vēl tikai tiek projektētas. Līdz ar to pirmā pie pārvades tīkla pieslēgtā saules elektrostacija ražošanu varēs uzsākt ne ātrāk kā nākamā gada beigās, taču, visticamāk, tas notiks tikai 2024. gadā.
Tomēr potenciālo ražotāju interese ir milzīga: uzņēmēji AS “Augstsprieguma tīkls” (“AST”) ir iesnieguši 41 pieteikumu saules elektrostaciju pieslēgumu ierīkošanai, būtiski pārsniedzot tīkla kapacitāti un vietējo elektroenerģijas patēriņu.
Nākotnē mudinās palielināt patēriņu
Līdz 2022. gada 1. jūlijam rezervētā jauda pārvades tīklā pārsniedza 3500 megavatus (MW), bet sadales tīklā – 926 MW. Latvijas slodze ziemā var sasniegt aptuveni 1400 MW. Savukārt pēc sinhronizācijas ar centrālās Eiropas energosistēmu, kas plānota 2025. gadā, drošu energosistēmas darbu būs iespējams nodrošināt, ja Baltijas valstu kopējā jaudas plūsma ar centrālās Eiropas energosistēmu nepārsniegs 2000 MW.
“Līdz ar to pastāv iespēja, ka kādā brīdī bez papildu noslodzes radīšanas ražošanas jaudas Latvijā pārsniegs patēriņu un tīkla spēju pieņemt saražoto elektroenerģiju. Arī elektroenerģijas eksporta spējas būs ierobežotas, tāpēc ir nepieciešams domāt par patēriņa palielināšanu,” uzskata “AST” valdes loceklis Arnis Daugulis.
“Līdzīga situācija ir arī Latvijas kaimiņvalstīs – ja visi iecerētie projekti tiks īstenoti, atsevišķos brīžos pārvades sistēmas operatoriem būs jāpieņem lēmums ierobežot tīklā nododamās enerģijas daudzumu, jo veidosies būtisks tās pārpalikums.”
Daugulis gan tomēr norāda, ka tikai neliela daļa no pieteiktajiem projektiem tiek realizēta un šobrīd vēl ir grūti prognozēt, vai visi pieteiktie projekti tiks pabeigti un pieslēgti tīklam.
Viņš informē, ka patlaban būtiskas investīcijas tīklā netiek plānotas, jo, viņaprāt, tām nav pamata, ja būtiski nepieaug patēriņš Latvijā vai kaimiņvalstīs. “Jau patlaban “AST” ir ieguldījis ievērojamus līdzekļus infrastruktūras attīstībā, piemēram, izbūvēts “Kurzemes loks”. Savukārt attīstītāji kopš 2008. gada ir spējuši uzbūvēt tikai trīs vēja parkus ar jaudu zem 100 MW,” rezumē A. Daugulis.
Jāsakārto vide investīcijām
Līdz šim lielāko saules parku Latvijā, kura jauda būs 110 megavatu, 2024. gadā sola elektrotīklam pievienot Dānijas atjaunīgās enerģijas attīstītājs “European Energy”. Tas tiks būvēts Tārgalē, Ventspils novadā, un gadā spēs saražot aptuveni 110 tūkstošus megavatstundu (MWh) zaļās elektroenerģijas, kuras pietiks vairāk nekā 52 tūkstošiem mājsaimniecību. Solārajā parkā tiks investēti aptuveni 66 miljoni eiro. Dānijas uzņēmumam ir visnotaļ ambiciozi attīstības plāni Latvijā. Kad beigsies projekta saskaņošana, “European Energy” Kurzemē plāno būvēt vēl vienu saules parku, kura jauda būtu 50 MW. “Šie divi parki nebūs vienīgie Latvijā, mums ir plāni būvēt vēl vairākus.
Lai arī ir pieteikti ļoti daudzi projekti, mēs Latvijā saskatām biznesa potenciālu, jo liela daļa uzņēmumu, kas ir rezervējuši jaudas, ir tā dēvētie kovboju attīstītāji, kuriem nav nedz vēlmes, nedz resursu novadīt projektus līdz galam. Viņi šīs rezervētās jaudas plāno izdevīgi pārdot. Ceram, ka valdība spēs sakārtot šos jautājumus, radot pievilcīgu vidi ārvalstu saules enerģijas ražotāju investīcijām,” saka “European Energy Latvia” biroja vadītājs Alnis Bāliņš. Viņš ir pārliecināts, ka līdz ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstību elektroenerģijas cenas samazināsies un patēriņš būtiski pieaugs.
Gaida depozīta maksu
Šobrīd projektēšanā ir trīs AS “Latvenergo” zīmola “Elektrum” saules parki Latvijā ar kopējo jaudu 40 megavati (MW). Viens parks plānots Rīgā – bijušajos TEC-1 kūdras laukos, bet divi reģionos – Rēzeknē un Jēkabpils novadā. Viens no sarežģītākajiem jautājumiem, ko AS “Latvenergo” risina, ir tīkla jaudu pieejamība, jo tās pašlaik ir atvēlētas tikai mikroģenerācijai.
“Daļu no ražotāju jaudas rezervācijām ir veikuši attīstītāji, kuriem nav pietiekama finanšu seguma, lai īstenotu un izbūvētu saules parkus. Tiek plānots, ka gada nogalē arī Latvijā (tāpat kā Lietuvā) tiks ieviesta depozīta maksa par jaudas rezervāciju, kuras mērķis ir nodrošināt, lai jaudas rezervācija notiek tikai tajos gadījumos, kad attīstītāji patiesi spēj un var pieteiktās jaudas izbūvēt. Sagaidāmās izmaiņas varētu skaidrāk parādīt pārvades līnijas, kurās būs iespējams izbūvēt saules parkus. Papildu risinājums ir saules parkus būvēt pie elektroietilpīgajiem ražošanas uzņēmumiem vai izbūvēt enerģijas uzkrāšanas iekārtas,” skaidro AS “Latvenergo” vēja un saules parku attīstības direktore Ilvija Boreiko.
AS “Latvenergo” meitas uzņēmums “Elektrum Lietuva” aktīvi būvē saules parkus Lietuvā, kur pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas izveidojās liels ģenerācijas iztrūkums, ko bija nepieciešams likvidēt. “Ilgus gadus Lietuvā tika izstrādāta un sakārtota likumdošana, lai motivētu jaunu elektroenerģijas ražotņu attīstību, īpaši tās, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, – gan fiziskas, gan juridiskas personas varēja iegādāties saules parku daļas, lai tās izmantotu pašpatēriņa segšanai.
Tas veicināja saules enerģētikas nozares attīstību, speciālisti audzēja pieredzi, projektu realizācija kļuva ekonomiski pamatota. Latvijā izmaiņas normatīvajos aktos, kas vienkāršo saules parku izbūves projektus, veiktas tikai šogad. Līdz ar to šobrīd Latvijā aktīvi notiek saules parku projektēšanas darbi, pirmie lielāka apjoma parki varētu tikt nodoti ekspluatācijā nākamā gada vidū,” lēš Ilvija Boreiko.
Rēķini samazinās par 70%
AS “Latvenergo” meitas uzņēmums “Elektrum Lietuva” pagājušā gada pavasarī netālu no Klaipēdas atklāja pirmo “Elektrum” zīmola saules parku Baltijā – “Pajūrio”. Tā platība ir trīs hektāri, uzstādītā jauda sasniedz 1,5 MW. Tā kā saules parks atrodas tikai 13 kilometrus no piekrastes, kas izceļas ar augstu saules staru intensitāti, viens parka kilovats gada laikā ģenerē aptuveni 1100 kilovatstundu (kWh) elektroenerģijas. Kopējās investīcijas projektā bijušas miljons eiro.
Saules parks piegādā elektroenerģiju gan privātpersonām un mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem un valsts institūcijām. “Elektrum Lietuva” saules parka klientu vidū ir Aukštaitijas nacionālā parka, Labanoras reģionālā parka, kā arī Kuršu kāpas nacionālā parka administrācijas. Saules enerģijas parkā ir uzstādītas viena no pasaules lielākajiem saules paneļu ražošanas uzņēmumiem – Kanādas “Canadian Solar” – ražotās iekārtas.
“Elektrum Lietuva” biznesa attīstības departamenta vadītājs Juliuss Gendvilis saules parka pirmo darbības gadu vērtē kā ļoti veiksmīgu. “Rezultāti bija labāki, nekā gaidījām – saražojām par 17% vairāk elektroenerģijas, nekā plānojām.
Saules parka īpašnieki ir 120 klienti, no kuriem lielākā daļa ir mājsaimniecības un iedzīvotāji, bet ir arī vairākas juridiskas personas, piemēram, Kuršu kāpas nacionālais parks, arī Labanoras reģionālais parks. Tie klienti, kuri ir ieguldījuši līdzekļus saules parkā, savus elektrības rēķinus samazināja par 70%,” stāsta J. Gendvilis.
Šī gada septembrī “Elektrum Lietuva” atklās vēl divus saules parkus. 11,3 ha plašās zaļās enerģijas ražotnes “Vasoros” jauda būs 5 MW, bet 8 ha plašā parka “Giedros” jauda – 4,4 MW. Parkā “Vasoros” tiks ieguldīti 3,2 miljoni eiro, bet “Giedros” – trīs miljoni eiro. Nākamā gada jūnijā tiks atklāts ceturtais, vislielākais “Elektrum Lietuva” saules parks “Bičiulystēs” 20 ha platībā, kura jauda būs 13 MW, bet investīcijas sasniegs astoņus miljonus eiro. Tādējādi “Elektrum Lietuva” parku kopējā jauda būs teju 24 MW, bet ieguldījumi – 15,2 miljoni eiro. “Lietuvā saules enerģijas ražotāju tirgus ir piesātināts un konkurence ļoti sīva, taču “Elektrum Lietuva” turpinās attīstīt jaunus saules parkus,” teic J. Gendvilis.
Saules paneļi ir paredzēti elektrības ražošanai 35 gadus. Šobrīd vēl nav īstas skaidrības par to, kā tiks veikta to utilizācija.”35 gadi ir ilgs laika periods, kura laikā var būtiski mainīties tehnoloģijas, kas ļaus savu laiku nokalpojušos paneļus likvidēt tā, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu apkārtējo vidi,” teic J. Gendvilis.
Vairāk nekā 10 tūkstoši mikroģeneratoru
Šī gada 2. ceturksnī turpinājās saules enerģijas mikroģenerācijas attīstības vilnis. Sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits pusgada laikā audzis vairāk nekā divas reizes – no 2145 pieslēgtiem mikroģeneratoriem pagājušā gada beigās līdz 4816 30. jūnijā, turklāt temps turpina pieaugt. Liela daļa elektrostaciju projektu ar ražošanas jaudu virs 11,1 kilovata (kW) ir attīstības procesā.
Kopējā mikroģenerācijas pieslēgumu jauda 2. ceturkšņa beigās sasniedza 36 MW. Vidējais pieaugums pirmajā pusgadā bijis ap 550 sadales tīklam pieslēgtu saules paneļu iekārtu ik mēnesi. Pašlaik uzstādīto mikroģeneratoru skaits jau pārsniedz 6000, un to kopējā jauda sasniedz gandrīz 50 MW. “Sadales tīkla” eksperti prognozē, ka līdz gada beigām sadales sistēmai varētu būt pieslēgti vairāk nekā 10 000 mikroģeneratoru, bet jūtamu papildinājumu kopējā Latvijā saražotās enerģijas bilancē saules enerģija sāks veidot 2023. gada vasarā, kad būs realizēts vēl vairāk uzsākto projektu.
“Sadales tīkls” norāda, ka jautājums, cik lieli saules ģenerācijas jaudu apjomi Latvijā ir nepieciešami, jāskata arī kontekstā ar saules kā atjaunīgā resursa īpatnējo dabu. Saulainā laikā dienas vidū no saules enerģijas saražotais apjoms var būt milzīgs, bet naktī tās nebūs, tāpēc faktiski saražotais apjoms mēneša griezumā būs ievērojami mazāks par teorētiski pieejamo ražošanas jaudu.
Kompānijas ieskatā, nākotnē enerģētikas nozarē kopumā – gan politikas veidotāju, gan ražotāju, gan tirgotāju, gan sadales un pārvades operatoru līmenī – būs jāmeklē atbildes uz jautājumiem, cik lielas ģenerācijas jaudas energoapgādes tīklā ir nepieciešamas, ko darīt ar pārpalikušo saules elektroenerģiju saulainā vasaras dienā, īpaši, ja saule spīdēs gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs, kā arī kāds ir optimālais dažādu energoresursu balanss, lai maksimāli daudz izmantotu atjaunīgos energoresursus, bet nodrošinātu elektroenerģijas pieejamību arī tad, kad to nav.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
