Saules hormons D vitamīns. Vai pietiek ar vasaras saulītē uzņemto? 0
Vai pietiek ar saulainajos gada mēnešos uzņemto D vitamīnu un vai tas nav jāuzņem papildus, atkarīgs no katra cilvēka veselības stāvokļa un šā vitamīna daudzuma asinīs.
Ar hormoniem līdzīgu darbību
“D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, bet ar hormoniem līdzīgu darbību,” skaidro Capital Clinic Riga, Diagnostikas centra un Jūrmalas medicīnas centra endokrinoloģe Gita Erta. “Nelielā daudzumā to var uzņemt ar uzturu, un vitamīns tiek sintezēts caur ādu, tādējādi tā nosacīti pilda arī endokrīna orgāna funkciju. D vitamīns jeb, kā to skaisti varam nosaukt, saules hormons ir neatsverams ne tikai kaulu mineralizācijā, bet veselībai kopumā. Svarīgs spēlētājs hronisku slimību gadījumā, jo pazemināts līmenis var būt viens no iemesliem, kāpēc grūti panākt remisiju jeb atveseļošanos.
Tikai pēdējos gados parādījušās zinātniska līmeņa publikācijas, kurās skaidrota D vitamīna ietekme uz cilvēka veselību. Interesanti, ka šī iedarbība ir daudz komplicētāka un nozīmīgāka, nekā uzskatīja agrāk. Piemēram, imūnsistēmas ietvaros vitamīns iedarbojas neskaitāmos veidos. Akūtās sezonālās saslimšanas – gripa, biežas saaukstēšanās – novērojamas cilvēkiem, kuriem ir zemāks vitamīna līmenis. Kāds Japānā veikts pētījums pierādījis: skolēniem, kuri ikdienā saņēma vitamīnu, saslimšana ar A tipa gripu būtiski samazinājās jau pirmajā ziemā.”
Mūsu platuma grādos, arī ievērojot veselīgu dzīvesveidu, diemžēl neesam pasargāti no D vitamīna deficīta, tāpēc Gita Erta iesaka ikvienam vismaz reizi gadā apmeklēt savu ārstu un konsultēties par izmeklējumiem. Iespējams, ārsts ieteiks arī pārbaudīt vitamīna līmeni asinsanalīzēs. Ja nav vēlmes doties pie ārsta, var iztikt bez norīkojuma, bet saprātīgāk to darīt ar ārsta ziņu, jo svarīgs ir profesionāls analīžu skaidrojums, nepieciešamības gadījumā – arī terapija.
Svarīgs jebkurā vecumā
Ilgu laiku uzskatīja, ka D vitamīna trūkums lielākoties skar mazus bērnus un vecus cilvēkus, taču tagad šāds viedoklis palicis pagātnē. Pirms vairākiem gadiem ASV un pēc tam arī Vācijā veiktie pētījumi apliecināja: vitamīna deficīts diemžēl mēdz būt jebkura vecuma cilvēkiem. Piemēram, pētījumā Vācijā piedalījās cilvēki vecumā no pusotra līdz 90 gadiem, un katrā vecuma grupā konstatēja šo problēmu. Pretēji agrākajiem pieņēmumiem izrādījās, ka vismazākais deficīts ir tieši mazuļiem, jo rahīta profilakses programmas ietvaros jaundzimušie parasti saņem D vitamīnu. Otrajā dzīves gadā šī terapija lielākoties tiek pārtraukta, jo bērni var skraidīt un rotaļāties brīvā dabā un trūkstošo uzņemt tādējādi. Taču laiki mainās, un mūsdienās bērni daudz vairāk atrodas telpās pie datoriem vai televizoriem, nekā uzturas svaigā gaisā.
