Saules gaismu neapliks ar OIK 4
Mikroģenerācijas ražotājiem vairs nebūs jāmaksā OIK mainīgā daļa; budžets zaudēs apmēram 20 000 eiro gadā.
“Ir iestājies zināms taisnīgums, bet es to gribētu nosaukt par mazu un, iespējams, nepietiekamu soli uz priekšu. Kāpēc mazu?
Jo OIK mainīgā daļa par pašu saražoto elektroenerģijas apjomu ir ļoti neliela daļa no visa gala rēķina. Atvieglojums ir, bet nav būtisks,” tā norāda enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš, komentējot nesenos Ekonomikas ministrijas (EM) grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā.
Grozījumi paredz, ka no 1. aprīļa elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas lietotāji tiks atbrīvoti no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) mainīgās daļas maksājuma par pašu saražoto elektroenerģijas apjomu (piemēram, izmantojot saules paneļus), kas ir nodots un vēlāk saņemts atpakaļ no elektroenerģijas sadales tīkla. Šo maksu Āboltiņš jau iepriekš bija nosaucis par absurdu.
OIK mainīgā daļa tikai viens no faktoriem
“Pagaidām izskatās, ka neto sistēma piedzīvo evolūciju, nevis revolūciju. Katrā ziņā būtu jāturpina runāt par vēl nopietnāku pretimnākšanu mājsaimniecībām, kas ražo elektrību mikroģenerācijā.
Diemžēl šobrīd mājsaimniecību vēlme un gatavība iesaistīties elektrības ražošanā ir ļoti vāja un nav nekāda pamata domāt, ka no 1. aprīļa notiks sprādziens, kura rezultātā mājsaimniecības daudz aktīvāk iesaistīsies mikroģenerācijā.
Daudz lielāka nozīme ir sākotnējiem kapitālieguldījumiem, uzturēšanas izmaksām, atmaksāšanās laikam, mūža ilgumam utt.
Klimata mērķi ir uzstādīti pietiekami augsti, un neredzu veidu, kā valsts varētu sekmīgi virzīties uz priekšu šajā jautājumā, neveltot vēl lielāku uzmanību mājsaimniecību iesaistei mikroģenerācijā.”
Āboltiņš uzsver, ka kopumā ir apmēram 20 faktori, kuri ietekmē mājsaimniecību nosliekšanos par labu atjaunojamās enerģijas ražošanai.
Viņš arī padalījās ar savu pieredzi mikroģenerācijā, norādot, ka 2018. gada decembra rēķinā, kurā patērēti 770 kWh elektrības, OIK mainīgā daļa veidojusi tikai 7%.
“Tas tikai vēlreiz pierāda, ka skandalēšanās par to, ka OIK it kā dzen bankrotā mājsaimniecības, ir diezgan lielas blēņas – tāds kā politiskais teātris,” sacīja enerģētikas eksperts.
Protams, citiem mikroražotājiem skaitļi var atšķirties. “LA” aprakstītajam Miķelim Zondakam, kurš saules paneļus uzstādījis pie mājas, OIK mainīgā daļa vienā rēķinā savulaik veidoja 12% no rēķina.
“Skaidrs ir tas, ka visa nozares attīstība virzās uz to, ka ikviens veids enerģijas ražošanas sistēmu efektivizācijā, piemēram, mājsaimniecībās ieviešot viedo uzskaiti (patēriņu uzskaita reālā laikā) vai ieviešot enerģijas akumulāciju, būs svarīgs kopējā bildē.
Cerams, ka likumdevēji centīsies iedziļināties šajos jautājumos, jo nozare ir ļoti atvērta evolūcijai gan tehnoloģiju, gan regulējuma ziņā.
Jācer, ka viņiem būs labi padomdevēji no tīkla operatoru u.c. nozares speciālistu puses, kuri spēs pastāstīt, kāpēc ir svarīgi atbalstīt mikroģenerāciju vairāk nekā līdz šim un kāda būs mājsaimniecību loma nākotnes elektroenerģijas ražošanā,” sacīja Āboltiņš.
Saules enerģija vairs nav futūristisks sapnis
Pēc jaunākajiem “Sadales tīkla” datiem, izmaiņas attieksies uz 694 “mājražotājiem”, kas ir par 46% vairāk nekā pirms gada.
Absolūti lielākajā daļā no pieslēgumiem enerģija tiek iegūta, izmantojot saules enerģiju. EM pārstāve Evita Urpena norādīja, ka neto sistēmas lietotāju kopējais ietaupījums pēc OIK mainīgās daļas atcelšanas varētu būt ap 20 000 eiro gadā.
“Tā kā OIK patērētājiem tiek fiksēts, tad var uzskatīt, ka starpība tiks segta ar valsts budžeta dotāciju.”
Energokompānija “Enefit” norāda, ka pieaugumu galvenokārt veicinājusi tehnoloģiju attīstība un arī saules enerģijas paneļu pieejamība, un izmaiņas elektroenerģijas tirgus likumā tikai stiprinās šī segmenta straujāku izaugsmi, jo “Enefit” janvārī veiktajā aptaujā interesi par saules enerģiju paudušas divas trešdaļas aptaujāto privātmāju īpašnieku.
“Tieši pēdējo pāris gadu laikā saules enerģijas risinājumi ir kļuvuši ievērojami efektīvāki un pieejamāki, būtiski samazinoties to ražošanas izmaksām.
Tādējādi investīcijas atmaksāšanās laiks jau ir mērāms septiņu līdz astoņu gadu termiņā, un tirgū ir pieejami arī dažādi finansēšanas risinājumi. Faktiski var teikt, ka šobrīd saules enerģija no futūristiska sapņa ir kļuvusi par ikdienišķu risinājumu,” norādījis “Enefit” valdes loceklis Krists Mertens.
