Saules enerģija pašu mājās 0
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Par patērētās elektroenerģijas izmaksām nevienam galva vairs nesāp, tā stāsta saules paneļu īpašnieki. Gluži pretēji: no taupības filozofijas viņiem ir bijusi iespēja atteikties par labu jaunām idejām, kas uzlabotu sadzīves komfortu. Un kā gan ne – no tērētājiem viņi kļuvuši par ražotājiem.
Sešreiz vairāk pieteikumu
Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas sadales elektrotīklam pavisam ir pieslēgtas 495 saules fotovoltu paneļu sistēmas ar kopējo jaudu 678 kilovati (kW), no kurām 488 ir mikroģeneratori jeb saules paneļi elektrības ražošanai pašpatēriņam ar jaudu līdz 11,1 kW, bet septiņas – saules elektrostacijas, liecina AS “Sadales tīkli” apkopotie dati. Tas ir aptuveni sešas reizes vairāk nekā pērn šajā laika periodā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) šā gada izstrādātajai atbalsta programmai atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecībās jau noslēgti pirmie 19 līgumi par finansējuma piešķiršanu. Visi projekta iesniedzēji izvēlējušies iegādāties saules elektrostacijas, par kurām no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta atbalsta kopā piešķirti 62,3 tūkstoši eiro. Vienam projektam iespējams līdzfinansējums no 2200 līdz 4000 eiro.
Finansiālais atbalsts – īsti laikā
Pati pirmā VARAM atbalsta programmas apstiprinātā projekta iesniedzēja Ligita Maģiča saules elektrostaciju šā gada martā uzstādījusi savā privātmājā Rēzeknē. Iespējas, kā ieekonomēt un samazināt rēķinus, ģimene meklējusi jau sen. Bijis sapnis par saules paneļiem vai vēja ģeneratoriem. Jau pagājušā gada decembrī bijusi savākta visa nepieciešamā informācija, kā arī uzrunāti uzņēmumi, kas saules paneļus uzstāda. Pat AS “Sadales tīkls” uzrakstīts pieteikums par mikroģeneratora pieslēgumu. “Un tad piepeši atradām informāciju par VARAM piedāvāto atbalsta programmu.
Šī bija tik veiksmīga sakritība, jo visi dokumenti mums jau bija sakārtoti un vajadzēja tikai iepazīsties ar konkursa nolikumu un aizpildīt Latvijas Vides investīciju fonda mājas lapā pieejamo anketu, un tas arī viss,” ir gandarīta L. Maģiča. Ģimenei neesot bijušas nekādas problēmas aizpildīt vajadzīgos dokumentus, lai pieteiktos atbalstam. “Informācija bija gan viegli pieejama, gan viegli saprotama. Iespējams, ka esmu pieradusi lasīt dokumentus, taču patiešām nekādus šķēršļus nejutu.”
Arī Intai Šķepstei, kura ar VARAM atbalstu pie saules paneļiem uz savas privātmājas jumta Jēkabpilī tikusi šā gada martā, projekta dokumentācijas sagatavošana nekādas problēmas neesot sagādājusi. Tiesa gan, viņai ir juridiskā izglītība un elektroniskais paraksts, savukārt uzņēmums, kas paneļus uzstādījis, precīzi aizpildījis pieņemšanas-nodošanas aktu.
“Esam ļoti priecīgi, ka bijām starp pirmajiem, kas šādu atbalstu saņēma. Turklāt tas notika ļoti ātri – divu nedēļu laikā pēc paneļu uzstādīšanas un līguma parakstīšanas. Paši no savas kabatas ieguldījām nedaudz vairāk par desmit tūkstošiem eiro, bet no VARAM programmas saņēmām četrus tūkstošus eiro,” stāsta I. Šķepste. Kopumā uz 130 kvadrātmetru lielās ģimenes mājas, kas atrodas pašā Jēkabpils centrā, ir uzlikti 26 saules paneļi. “Mājas jumta izvietojums ir īpaši pateicīgs paneļu uzstādīšanai, kas nav mazsvarīgi. Lai arī teju viss jumts ir noklāts ar paneļiem, ikdienā tos pat nemanām. Kā uzlikām, tā arī par tiem aizmirsām,” teic I. Šķepste.
Ar plašāku vērienu
Arī uz L. Maģičas privātmājas jumta saules elektrostacija atrodas jau kopš marta vidus, un, lai gan ir pagājuši teju divi mēneši, jau tagad ieguvumi pārsniedz gaidīto. “Saules elektrostacija mums saražo 600 kilovatstundu, tas ir daudz vairāk nekā mēs varam patērēt. Vidējais patēriņš – 200/240 kilovatstundu mēnesī. Tā vienkārši sakot, sāc dzīvot ar plašāku vērienu. Neuztraucies, ka spuldzīte jāizslēdz, ka televizors atstāts ieslēgts. Vari nopirkt kondicionieri, lielāku ūdens boileru. Pagaidām saules elektrostaciju izmantojam tikai elektrības nodrošināšanai, taču iespējams, ka vasaras sezonā to varēsim adaptēt arī apkurei vai siltajam ūdenim.”
Savukārt I. Šķepstes ģimene ar laiku plāno iegādāties elektroauto, tāpēc gatavojas vēl lielākam elektrības patēriņam. Visiem tiem, kuri plāno izgādāties šādu enerģijas ieguves veidu, viņa iesaka izvēlēties saules paneļus ar maksimālo atļauto jaudu. “Saulainās dienās tiek saražota daudz lielāka jauda, nekā spējam patērēt, tāpēc pārpalikums aiziet tīklā. Lai arī ģimene ir paliela – mums ir četri bērni, marta divās nedēļās tika saražota 881 kilovatstunda (kWh) elektroenerģijas, to tām 175 patērējām paši, bet 706 tika nodotas tīklā,” skaidro I. Šķepste.
Arī Jānis Kūliņš, kurš uzstādījis saules paneļus uz savas 300 kvadrātmetru plašās mājas jumta Tīnūžos, šādu izvēli nenožēlo ne mirkli. Viņš elektrības ražošanai pašpatēriņam izvēlējies maksimālo jaudu līdz 11,1 kW. Lai arī elektroauto neietilpst viņa šā brīža plānos, jo ikdienā ar mašīnu viņš veic ļoti garas distances, saules paneļu izvēle ir bijusi ekonomiski pamatota, jo mājoklis tiek apkurināts ar siltumsūkni. Tā kā pirkumam J. Kūliņš ņēmis aizdevumu, viņš sagaida, ka ieguldījums pilnībā atmaksāsies pēc aptuveni pieciem gadiem.
Visi aptaujātie saules paneļu uzstādītāji ar savu izvēli ir apmierināti. L. Maģiča jau ir ieteikusi visiem draugiem un kaimiņiem izvērtēt iespējas un pieteikties atbalstam. “Es ieteiktu lieki nefantazēt, bet, ja kaut kas nav skaidrs, – zvanīt un interesēties. Es saņēmu atbildes uz visiem jautājumiem, tas arī palīdzēja pieņemt lēmumu.” Arī J. Kūliņš savos sociālajos tīklos skubina izmantot pieejamo atbalstu un uzstādīt saules paneļus. Tas jau arī esot nesis pirmos rezultātus – pēc viņa iniciatīvas lēmumu izvēlēties videi draudzīgu atjaunojamo energoresursu risinājumu jau esot pieņēmušas vairākas mājsaimniecības.
Satraukums par tarifa “evolūciju”
Vienīgais, kas šobrīd satrauc I. Šķepsti, ir AS “Sadales tīkls” plāni palielināt fiksēto pieslēgumu maksu. “Tas rada bažas, ka šī labā saules paneļu ideja tiks sapurgāta. Sak, tērējiet, cik vēlaties, bet mēs paprasīsim savu daļu. Faktiski cilvēki vēlas taupīt, bet tas netiek atļauts,” spriež I. Šķepste. Viņa atsaucas uz publiskajā telpā izskanējušo AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētāja Sanda Jansona komentāru par tarifa evolūciju. Patlaban tarifam ir fiksētā un mainīgā daļa – attiecīgi vienas pamatā ir pieslēguma maksa, bet otras – maksa par katru patērēto kilovatstundu.
“Kā energosadales sistēmas operatoram mums nav būtiski, cik kilovatstundu jūs pa mūsu infrastruktūru esat saņēmuši – princips līdzīgs kā mobilo telefonsakaru operatoriem, kuri pārsvarā vairs neskaita sarunu minūtes, izrakstot rēķinus. Tas, kas mums ir būtiski, ka jūs mūsu infrastruktūru izmantojat, bet kabelis, vads, stabs vai transformators noteiktā laika posmā nolietojas neatkarīgi no tā, vai elektroenerģiju sūtāt šurp vai turp vai nesūtāt nemaz.
Tarifa evolūcija gaidāma tādā ziņā, ka centīsimies mazināt mainīgās tarifa daļas proporciju, lai mudinātu klientus vairāk patērēt vai arī ražot elektroenerģiju. Tas būs atbilstoši šā brīža patērētāju paradumiem un palīdzēs arī turpmāk nodrošināt, ka klienti maksā godīgu, saviem paradumiem atbilstošu tarifu. Līdz ar prognozēto elektroenerģijas patēriņa pieauguma tendenci arī klienti nākotnē kopumā būs ieguvēji no šādas pieejas,” klāstījis S. Jansons. Ja šāda tarifa “evolūcija” tiks īstenota, cilvēkiem, kuri ražos enerģiju vairāk nekā patērē, tas nebūs izdevīgi, secina I. Šķepste.
Savukārt J. Kūliņš “Sadales tīkla” šā brīža piedāvājumu vērtē kā ļoti izdevīgu. “Tas ļauj enerģiju, ko es iegūstu vasarā, salīdzinoši lētā veidā uzglabāt un pēc tam izmantot ziemā. Ja tiks ieviests kāds papildu maksājums, tas, protams, kaut ko mainīs. Iespējams, man pat būtu izdevīgāk maksāt fiksēto maksu. Tas ir atkarīgs no proporcijām, par cik palielināsies fiksētā daļa un par cik samazināsies mainīgā daļa,” spriež J. Kūliņš, atzīstot, ka šobrīd viņam tarifu maiņa bažas nerada.
