Vienīgie Latvijā. Kā “Zemesziediņos” aveņu apūdeņošanai izmanto saules enerģiju 0
Virešu pagasta ZS “Zemesziediņi” saimnieks Vairis Vilemsons pilienveida apūdeņošanas sistēmas darbības nodrošināšanai ogu audzēšanā vienīgais Latvijā izmanto saules paneļus. Saimnieks intervijā Agro Topam stāsta par saules paneļu darbības iespējām un savu pieredzi aveņu un zemeņu audzēšanā.
– Kā radās iecere par saules enerģijas izmantošanu stādu laistīšanā?
2002. gadā izveidojām saimniecību un ar valsts subsīdiju atbalstu iestādījām avenes 1,5 ha platībā. Vēlāk rakām dīķus, 2004. gadā stādījām zemenes 1 ha platībā. Pēc aveņu stādīšanas ar valsts subsīdiju atbalsta naudu ierīkojām laistīšanu. Pirmais gads pēc stādīšanas bija ļoti sauss, vedām ūdeni no puskilometru tālās Gaujas. Ik dienu laistījām 18 m3 ūdens, sešas mucas. Uz pusotru hektāru tas nebija nekas.
Ja nebūtu saules bateriju, mums 300 metru attālumā būtu elektrība jāievelk, kas tolaik maksāja 3000 latu. Aizbraucām uz Rāmavas lauksaimniecības izstādi, kur viens zinātājs stāstīja, ka maksa par saules baterijas vienu jaudas vatu atbilst tikpat eiro. Mums vajag 1,5 kW jaudu, domājām, kas tur – 1500 eiro! Vēl akumulatorus un invertoru (strāvas pārveidotājs) vajag, nekā jau daudz tur nav. Uztaisīja mums tāmi. Sākumā teica: nekā dārga, uzlika uz papīra – 3000 latu. Vēlāk prasīja – pirkumu vajadzēs ar papīriem vai bez papīriem? Ar papīriem ir cita cena, PVN arī vēl jāpieliek. Kopumā izdevām 5000 latu. Aizņēmos naudu bankā.
Vispirms sešus paneļus nopirkām. Sākumā saules panelis nedarbojās, pirmais eksperts bija iedevis tik mazu invertoru, ka citu paneli nevarēja slēgt klāt. Saucām citu speciālistu.
Viena paneļa jauda ir 250 W. Kā zīme vai kas – zibens invertoru izspēra. Gribot negribot bija jāpērk jauns un lielāks. Tam likām vēl baterijas klāt. Tā to cenu saskrūvēja. Saules paneļiem patlaban cena ir kritusies.
Kad veidojām dziļurbumu, bija treknie gadi, cenas kāpa pa nedēļām. Viens metrs dziļurbuma maksāja 80 latu plus PVN. Patlaban dziļurbums ir izveidots 32 metrus dziļš. Vēlāk sākās krīze, parādījās sludinājumi, ka dziļurbumu rok par 45 latiem metrā. Kad dziļurbums bija izrakts, vaicāju, kas sūkni liks. Esot jāzvana uz firmu. Pierakstīja krietnu skaitli klāt. Projektiem ir ļoti jāskatās līdzi un jāuzmanās. Nevar zināt, kāda ogu raža izaugs, tāpēc norēķināties par agregātiem un darbiem var būt grūti.
Saules baterijas, ja tās tīra un ir saule, pumpē dīķī ūdeni, kur tas sasilst. Karstā laikā, kad ir dūmaka, ūdeni nepumpē. Sūknis, kad akumulatori uzlādējušies, automātiski ieslēdzas. Ūdeni no dīķa ar citu sūkni aizpumpē uz lauka un padod pa pilienveida apūdeņošanas caurulītēm katrai augu rindai. Sūkņa darbināšanai ar saules baterijām saņēmām 5000 latu (aptuveni 7000 eiro) lielu dāvinājumu no LLKC. Nu jau pagājuši četri pieci gadi, kopš ražojam sev elektrību ar saules baterijām.
Ja gatavojamies stādījumus laistīt cītīgāk, elektrība tāpat būs jāpievelk. Tas tāpēc, ka ar saules baterijām ūdeni pumpē vien saulainā laikā. Ar invertoru var pieslēgties pie elektrības. Tad mēs ņemtu no tīkla vien tik elektroenerģijas, cik nevar saražot saules baterijas.
Cik daudz degvielas tērēja ūdens sūkņi šā gada karstajā vasarā?
Pašā karstumā nopirkām 100 litru benzīna, kura trim sūkņiem pietika vienai nedēļai. Izbrīnīja, ka tik daudz izlaistījām. Ja ir tīra saule, baterijas ražo 2,3 kW elektroenerģijas. Dziļurbuma ūdens sūknis man vajadzīgs ar 1,56 kW jaudu. Kad debesis apmācas, akumulators uzkrāj rezervi.
Pirmo lauku ar pilienveida apūdeņošanu mums ierīkoja SIA Certa. Uzzīmēju viņiem 1,5 ha lielu lauku, kam vidū atdalās 0,75 ha liela sekcija. Piemeklēja man sūkni un sagādāja caurules. Ņemot vērā sūkņa iespējas, varēja stādīt 0,5 ha zemeņu vai 0,75 ha aveņu. Arī vēlāk stādījām tikpat lielās platībās – klāt vēl 0,5 ha zemeņu un 0,75 ha aveņu.
Saimniecībai kopējā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 14,7 ha. Ogulāji aizņem nepilnus trīs hektārus. Pārējā platībā audzējam labību augsekas maiņai.
Pavisam mums pie diviem dīķiem ir trīs sūkņi. Dažkārt tie visi darbojas vienlaikus. Viens sūknis stundas laikā no dīķa uz lauku padod nepilnus 20 m3 ūdens. Diemžēl pilienlaistīšanas caurulītes garšo pelēm. Nezinu, kas tajās tik garšīgs…
To, cik daudz jālaista, nosaku vizuāli. Pataustu zemi. Ražas laikā zirgskābene blakus zemenes stādam ir kā indikators – ja to ar visu sakni var izraut, tad laistīts ir pietiekami daudz.
Kāpēc izvēlējāties ogu audzēšanu?
Mums ir 14 ha zemes. Ilgi domājām, līdz lēmām, ka jāsāk ar ogām, citādi nevar. Agro Topā pirms kāda laika bija aprakstīts pētījums, ka ģimenei izdzīvošanai vajag vismaz 2 ha platību ar ogulājiem. Piekrītu Mārai Skrīvelei, ka zemenēm vajag laistīšanu, citādi tas ir mazdārziņa līmenis. Mums ir angļu šķirne ‘Octavia’ 0,75 ha lielā laukā. Aveņu lauks ir stādīts no pašu audzētiem stādiem. Audzējam arī šķirni ‘Glen Ample’. Smilts augsnē tai nu jau ceturto gadu ļoti patīk augt. Stādi ražot sāk no otrā gada, trešajā gadā ražo jau kārtīgi. Pērn pēc 14 gadu ražas vākšanas likvidējām šķirni ‘Putešestveņņica’. Šķirnei ir ļoti mīkstas, bet garšīgas ogas. Centāmies vest uz Rīgu, taču tās sulojās. “Glen” tipa šķirnēm garša ir sliktāka. Vajag lielāku pilngatavību, tomēr tad nevar transportēt.
Kāda ir aveņu audzēšanas tehnoloģija?
Stādīšana ir roku darbs. Ar traktoru izdzen vagu, liek stādus un aprauš saknes. Vislabāk stādīt rudenī, kad mitra zeme. Starp rindām ir 3 metru attālums, starp stādiem 50–60 cm. Mēs stādījām pavasarī – ir jāpagūst iestādīt, kamēr vēl lapas nav saplaukušas. Uzreiz pēc stādīšanas likām pilienlaistīšanu. Aveņu dzinumus notur balstu sistēma ar stieplēm gar rindu sāniem, lai tie neliecas līdz zemei, lai vieglāk vākt ražu, lai ogas nedabū mitrumu un mazāk pūst. Stādi mālainā zemē aug zemāki nekā smilšainā augsnē. Rudenī izgriež vecos noražojošos dzinumus, jāizplūc nezāles, jāretina jaunie dzinumi – ir jāatstāj visspēcīgākie. Uz vienu metru atstāj 10–12 dzinumus. Ar traktoru izpļauj rindstarpas, ar krūmgriezi appļauj rindu malas, lai mazāk ko ravēt.
Kāda bija šīs vasaras karstuma ietekme uz ražu?
Ogas noteikti izauga mazākas. Naudas izdevumi lielāki – stipri vairāk jālaista. No LLKC zvanīja, prasīja, cik lieli zaudējumi saimniecībai, cik daudz augu neatgriezeniski gājuši bojā. Atbildēju, ka neatgriezeniski nekas nav bojā gājis. Esmu pats rūpējies un visiem augiem ierīkojis pilienveida apūdeņošanu.
Avenēm karstums bija pārāk liels. Pēdējās ogas no sausuma sakalta, augs nespēja uzņemt mitrumu. Ogas, vedot mašīnā uz Rīgu, cepās. Līdz +30 grādiem vēl ir normāli, bet, kad šo rādītāju pārsniedz, ogas sāk suloties. Ja būtu aukstuma iekārta, tad ogas varētu dot veikaliem. Ja ogas tirgū no aukstuma iekārtas izliek, tās kļūst mitras, noraso. Tad arī nevar glabāt. Rēķināju, ka no 0,06 ha tonna ogu iznāca. Lai no hektāra proporcionāli tikpat daudz nolasītu, diviem trim cilvēkiem visu sezonu laukā ir jādzīvo. Jo lielāka platība, jo vairāk zūd ražība. Somijā no ‘Glen Ample’ šķirnes stādiem iegūst 10–20 t/ha lielu ražu. Pērn aveņu visā Latvijā nebija. Zemenes audzēju, lai pagarinātu sezonu. Ar avenēm kopā nogatavojas meža mellenes, mūspusē ir daudz mežu, daudzi lasītāji vēlas mežā mellenes lasīt – tad viņi esot neatkarīgi, ogas varot lasīt, kad pašiem vēlēšanās.
Kādas zemeņu šķirnes un kāpēc izvēlējāties?
Mums ir šķirne ‘Polka’, ražoja jau trešo gadu. Lēmām, ka atstāsim to vēl ceturto gadu. ‘Polka’ pircējiem vairāk patīk, šai šķirnei ir izteikti saldas ogas. Audzējam arī šķirni ‘Sonata’, kurai šogad otrais ražošanas gads. Šķirne ‘Sonata’ ir specifiskāka. ‘Polkas’ stādi ir no Nīderlandes. ‘Sonata’ šķirnes stādus pirkām no pleve.lv. Šogad izmēģināšanai paņēmām šķirni ‘Asia’, ‘Malwina’ un šķirni ‘Fleurette’ – pēdējai samētās virsū tripsis, sabojāja pilnīgi visas ogas. Karstajā laikā bija daudz kukaiņu. Šķirnei ‘Asia’ šogad pirmās ogas bija smukas. Vācām divas reizes. Nosvērām lielākās 11 ogas no kastes, kopējais svars bija 520 gramu. ‘Malwina’ vien pašu ēšanai izauga. Līdz ogu vākšanai paši tiekam galā ar visiem darbiem.
Stādām frigo stādus. Frigo stāds pirmajā gadā apšmauc dabu – stādīšanas gadā ražo apmēram divus mēnešus pēc iestādīšanas. Nākamajos divos gados ražo parastajā laikā. Viens frigo stāds maksā aptuveni 30 centu.
Kā veicās ar ogu lasīšanu un pārdošanu?
Šajā gadā bija tik daudz ogu gribētāju, ka visiem pat nepietika. Pie mums ogas lasīt brauc no Smiltenes, pat no 50 kilometru tālās Alūksnes, no kaimiņu pagastiem un no Apes. Ja cilvēki paši lasīja, par zemenēm bija jāmaksā 1,50 eiro/kg. Ir iegājies, ka zemenes kārtīgi nolasa. Ar avenēm tik labi nav, tāpēc pie tām patlaban laižam mazāk lasītāju. Maksa par vienu kilogramu salasīto aveņu ir 2 eiro. Mums pusi zemeņu izpērk igauņi. Atbrauc pusstundu pirms mums un tirgus laukumā gaida mūs. Viņiem zemeņu cena bija 5–7 eiro par kilogramu, mēs pārdevām par 3–3,50 eiro/kg. Lētāk par 3 eiro/kg šogad zemenes nemaksāja. Izliekam zīmi par zemeņu pārdošanu arī ceļa malā, tad iebrauc pircēji no Vidzemes šosejas. Kad ir izaudzis ļoti daudz ogu, ražu vedam uz kaimiņu pagastu, uz Gaujienu. Avenes galvenokārt pārdodam Rīgā nakts tirgū. Laukos cilvēks izvāra aveņu ievārījumu, Rīgā avene ir deserta oga.
Pēdējos divus gadus ogu lasītājus piesaistām kā sezonas strādniekus, maksājot par viņiem 15% laukstrādnieka nodokli. Sezonā piesaistām līdz 10 ogu lasītājus. Kad palaižam pašlasītājus, tad pat tik daudz nevajag. Agrāk nāca vien bērni, patlaban arī pieauguši cilvēki – viņi redz, ka var nopelnīt.
Šis ir pirmais gads, kad ogām ir 5% liels PVN. Pērn, kad PVN bija 21%, izstājos no PVN maksātājiem. Tirgū jau neviens neskatās, vai esi PVN maksātājs. Ja oga maksā 3–4 eiro, PVN iznāk liela naudas summa.
Mums pie mājas ir iestādīti 200 krūmmelleņu stādi. Zvirbuļi nebaidās no putnu baidītājiem, noēd mellenes. Paguvu tikai vienai vagai uzvilkt tīklu.
Lai atmaksātu kredītus, pacērtu vēl jaunaudzes valsts mežos. Uzvarēju Latvijas valsts mežu rīkotajā konkursā, pašam ir motorzāģis, krūmgriezis, kopju jaunaudzes. Izveidoju brigādi. Pa šiem gadiem aptuveni 3500 ha meža jaunaudžu būšu izkopis. Esmu iecerējis šogad pārtraukt meža kopšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas valsts mežiem. Darbošos vien ar ogu audzēšanu. Lauksaimniecība man ir tuvāka nekā meža darbi.
Kuras ogas ir ienesīgākas – zemenes vai avenes?
Kā kuru gadu. Pirmajos gados avenes izdevās labāk izaudzēt. Pēdējos gados viena vai otra kultūra neizdodas. Iemesls galvenokārt ir dabas apstākļi. Atzīstu arī, ka dažkārt nepietiek zināšanu un neizdaru visu, kā vajag. Mums bija stādu lauks. Tajā atklāja putu cikādi, paņēma paraugus raibajām lapām. Vaicāju VAAD – kā pret to cīnīties? Atbildēja, ka nekā nevarot. LAAPC vienā gadā ņēma zemenēm paraugus, nekādus datus neatsūtīja. Gribētu lielāku un labāku sadarbību ar šīm iestādēm. Augkopības agronomu ir daudz, bet augļkopībā par ogām zinošu padomdevēju ir maz.
Vai Latvijas lauksaimniecība attīstās pareizā virzienā?
Mazie ražotāji netiek pie projektiem. Ja vēlies lielāku ieguldījumu veikt, bankas nevēlas ar tevi runāt. Nākamais – pēdējos gados daudzus projektus atsijājot, dod priekšrocības bioloģiskajiem ražotājiem. Ja neesi bioloģiskais un nevēlies kaut ko būvēt, tad gandrīz nav vērts projektu rakstīt. Neredzu neko savām interesēm atbilstošu.
Vai ir iespējams Zemesziediņus pārveidot par bioloģisko saimniecību?
Noteikti nav iespējams. Redzējāt, kādi kukaiņi un slimības stādījumu var piemeklēt. Ja tās savairojas, nevar cīnīties. Zinu zemeņu audzētājus, kuri pārgāja uz bioloģisko audzēšanu un vēlāk no tās atteicās. Mēs izmantojam minerālmēslus. Agrāk šeit iestrādāja kūtsmēslus, maijvaboļu kāpuri ir no tiem. Vairāk domājam zaļmēslojumu izmantot. Iespējams, zāli ierakt.
Vai saimniecībai ogu glabāšanai vajadzētu, piemēram, aukstuma kameru?
Pagaidām neredzam vajadzību. Aptuveni pulksten 9–10 no rīta sākam ogas lasīt, citreiz uz pulksten vieniem braucu pārdot uz Gaujienu, citā reizē – uz Api. Tiklīdz pirmās ogas ir gatavas, ceļa galā uzstādām zīmi, pircēji ierodas ogas pirkt pie mums uz saimniecību. Igauņi ir lielāki patrioti nekā latvieši. Viņi pērk savā valstī audzētās ogas. Līdzīgi esot ar somiem. Tik ilgi, kamēr viņiem nav ogu, tās pērk no Igaunijas. Kad pašiem savas ogas ienākas, igauņu ogas vairs neinteresē. Igauņi šogad pat no Tartu uz Rīgas nakts tirgu ogas atveda, izskatās, bija daudz izaudzējuši. Rīgas nakts tirgū ir arī diezgan daudz igauņu uzpircēju. Celsim ogu kvalitāti un ražību. Pagaidām, cik pats mācēju, tik darīju. Domājam piesaistīt cilvēku, kurš varētu mūs pastāvīgi konsultēt. Vēl nezinu, cik šķirnes vēlos audzēt. Laukus es mainīšu. Zemene tomēr ir ejošāka. Avenēm platības, visticamāk, nepalielināšu, par zemenēm vēl nevar teikt. Jāskatās, cik daudz dēli gribēs palīdzēt. Ingum ir 17 gadi, otrs dēls 8. klasi pabeidza, meitai ir nepilni 2,5 gadi, jaunākajam dēlam divi mēneši. Iespējams, ja ne bērni, tad mazbērni ar lauksaimniecību nodarbosies.
Speciālistes komentārs
Valda Laugale, Dārzkopības institūta vadošā pētniece:
Prieks par latviešu zemniekiem, kuriem ir interesantas idejas, prasmīgas rokas un apņemšanās idejas īstenot. Ne viens vien audzētājs pašu rokām no lētiem izejmateriāliem ir uztaisījis dažādus agregātus, kas, pērkot firmās, maksātu lielu naudu. Arī ideja ūdens sūkņa darbināšanai izmantot saules baterijas ir ļoti laba. Protams, ne katram tā derēs, bet gadījumos, ja elektrības pieslēgums ir ļoti tālu, tad tā ir viena no iespējām. Turklāt, tehnoloģijām attīstoties, saules bateriju izmaksas krītas un, domājams, nākotnē tās izmantos aizvien plašāk, īpaši, ja klimats pasiltināsies un saulīte pie mums spīdēs aizvien vairāk.
Šāgada pieredze parādīja, cik ļoti svarīgi laukus aprīkot ar apūdeņošanas sistēmām un nodrošināt ūdens avotu pieejamību, jo īpaši ogu un dārzeņu audzētājiem.
Labu ražu iegūšanai bez laistīšanas nevarēs iztikt arī citus gadus, jo gandrīz nekad nebūs tā, ka ūdens nokrišņu veidā būs nodrošināts nepieciešamā daudzumā visu audzēšanas sezonu. No ogām šogad visvairāk no sausuma cieta tieši zemenes un avenes, kurām seklāka sakņu sistēma. Tāpēc šajā saimniecībā var tikai priecāties, ka jau laikus par to bija padomāts. Pats saimnieks gan atzīst, ka nepietiek zināšanu citās jomās, piemēram, mēslošanas, augu aizsardzības, kur varētu palīdzēt konsultants, bet Latvijā diemžēl šādu speciālistu trūkst. LLKC ir tikai viens cilvēks, kurš specializējies dārzkopības jomā. Pārsvarā konsultācijas sniedz firmu pārstāvji, kas, protams, vairāk reklamē tieši savus produktus. Audzētāji pēc padoma nereti vēršas arī pie zinātniekiem Dārzkopības institūtā, bet diemžēl arī zinātnieku nav daudz un viņu fiziskās iespējas ir ierobežotas, galvenā uzmanība jāveltī pētījumiem un projektu gatavošanai, tomēr iespēju robežās cenšamies palīdzēt.
Laba iespēja, kā audzētājiem pamācīties citam no cita, ir apmeklēt lauka dienas saimniecībās. No šā gada Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi apakšpasākuma Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem ietvaros uzsākta dažādu demonstrējumu ierīkošana, kas ietver arī lauka dienu organizēšanu. Dārzkopības institūts ir iesaistījies septiņu demonstrējuma tēmu realizācijā augļkopībā un dārzeņkopībā. Sīkāku informāciju par Dārzkopības institūta demonstrējumu tēmām, iesaistītajām saimniecībām un lauka dienām var uzzināt Dārzkopības institūta mājas vietnē (www.darzkopibasinstituts.lv) un augļkopības tehnoloģiju pārneses centra vietnē (www.fruittechcentre.eu).
Šo un citus lauksaimnieku pieredzes stāstus lasiet žurnālā Agro Tops
