Saules enerģija – iespēja būtiski ietaupīt un rūpēties par vidi 0
Pēc Eiropas Parlamenta izsludinātā ārkārtas stāvokļa klimata jomā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Eiropas Savienībai līdz 2050. gadam ir jākļūst par klimatneitrālu kontinentu.
“Elektrum Energoefektivitātes centrs” uz diskusiju par klimata politikas aktualitātēm Latvijā un Eiropā un atjaunīgo energoresursu izmantošanu bija pulcējis jomas ekspertus un vairāk nekā 110 klausītājus – uzņēmējus, kuriem praksē būs jālieto atjaunīgie resursi, lai iespējami samazinātu fosilā kurināmā lietošanu un siltumnīcas efekta gāzu (SEG) izmešus.
Ambiciozi plāni
Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktora p. i., Klimata finanšu un tehnoloģiju nodaļas vadītājs Raimonds Kašs uzsvēra, ka atjaunīgo energoresursu izmantošana ir viens no veidiem, kā tiekties uz klimata politikā noteiktajiem mērķiem.
“Ikdienā, runājot par klimatu un tehnoloģijām, daudz tiek domāts par investīcijām, kur gūt naudu, ko uzstādīt un ko būvēt, taču šī procesa neatņemama sastāvdaļa ir arī sabiedrības informēšana, kāpēc tas nepieciešams, un pieredzes apmaiņa,” tā Raimonds Kašs.
Raimonds Kašs skaidroja, ka viens no rādītājiem, kas raksturo klimata izmaiņas, ir vidējās temperatūras palielināšanās, ko izjūtam kā saulaino dienu skaita pieaugumu, sniega segas biezuma samazināšanos, izmaiņas nokrišņu daudzumā, citas norises. Savukārt līdz šim neierastās ekstremālās dabas parādības jau ir klimata pārmaiņu sekas.
“Jau pirms desmit gadiem, runājot par atjaunīgo energoresursu izmantošanu, skanēja atbilde, ka tas ir dārgi. Šāds arguments izskan arī šobrīd. Taču apkopotie dati liecina, ka šo tehnoloģiju izmaksas samazinās. Visvairāk tieši saules enerģijas izmantošanas jomā.
Ilgtermiņa investīcijas
Kā labāk virzīties uz klimata mērķu sasniegšanu? Vai ir jēga uzreiz ieguldīt atjaunīgo resursu tehnoloģijās, uzstādīt saules baterijas vai saules kolektorus vai tomēr sākt ar esošās fosilā kurināmā iekārtas atjaunošanu un tad domāt par saules enerģijas izmantošanu? Lai atbildētu, jāsaprot, ko vēlamies sasniegt.
Eiropas un arī Latvijas vīzija ir, ka 2050. gadā būtu jānodrošina klimata neitralitāte – maksimāli jāizmanto atjaunīgo resursu tehnoloģijas, jānodrošina augsts energoefektivitātes līmenis un jārada minimālas SEG emisijas.
Ieguldot enerģijas ražošanas iekārtās, investējam uz ilgāku laiku – 10–20–30 gadiem. Ja šobrīd iegādājas jaunu fosilā kurināmā iekārtu, tās ir saistības pat uz turpmākajiem 30 gadiem, un līdz ar to nekādā veidā netiecamies uz klimata neitralitāti,” skaidro Raimonds Kašs.
“Lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu, prasības uzņēmumiem kļūs arvien stingrākas un būs jāsaskaras ar jauniem izaicinājumiem. Vislielākie izaicinājumi emisiju samazināšanā radīsies transporta, lauksaimniecības un enerģētikas sektorā, jo jāmaina ne tikai ierīces, tajā skaitā transportlīdzekļi, bet arī cilvēku ieradumi.”
Akumulācijas tehnoloģijas vēl ļoti dārgas
Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, runājot par atjaunīgo energoresursu izmantošanas nākotni, skaidroja, ka viena no lielākajām problēmām ir saražotās enerģijas akumulēšana un uzglabāšana. Šobrīd enerģijas akumulatoru tehnoloģijas izmaksā ļoti dārgi, taču tās nepārtraukti attīstās.
Jau tuvākajā laikā, attīstoties iespējām, enerģijas akumulācijas tīklā noteikti iekļausies ne tikai lielie enerģijas ražotāji un operatori, bet arī uzņēmumi un pat mājsaimniecības.
Attiecībā uz elektroenerģijas akumulācijas iespējām vienisprātis ir arī AS “Latvenergo” izpētes un attīstības direktors Māris Balodis. Akumulācijas iekārtu iegāde ir ļoti dārga un pašlaik neatmaksājas.
Stāstot par vēja enerģijas izmantošanu, viņš uzsver, ka nākotne ir lielas jaudas vēja ģeneratoru parkiem, tomēr to ierīkošanā jārēķinās ar daudziem ierobežojumiem: vietas pieejamību, dabas aizsardzības prasībām, publiskajiem riskiem, dārgām pieslēgumu izmaksām. Latvijā uz sauszemes nebūt nav tik daudz vietu, kur šādus parkus var ierīkot, savukārt jūrā ierīkošana ir divas reizes dārgāka.
Nevar cerēt, ka maza vēja ģeneratora ierīkošana atsevišķā saimniecībā spēs dot ekonomisku labumu. Vēja enerģija ir nepastāvīga, tieši tāpēc arī šajā jomā ļoti svarīgas ir akumulācijas iespējas.
Kas uzņēmumus enerģētikas jomā sagaida nākamajos desmit gados
“Katram no uzņēmējiem būs jāmaksā, lai izpildītu ambiciozos plānus – kļūt par klimatneitrālu kontinentu.
Tiem uzņēmumiem, kuriem ir liels energopatēriņš, ir saistoša energoefektivitātes pasākumu ieviešana. Tāpat būs noteikti pātagas instrumenti, kas no valsts puses rosinās vairāk pievērsties energoefektivitātei.
Daudziem uzņēmumiem ir iespēja daļu sev nepieciešamās enerģijas saražot pašiem. Gandrīz visiem ir iespēja izmantot saules enerģiju, taču šīs nav vienīgās iespējas. Tās tikai jāizmanto,” uzskata Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe.
Domājot par enerģētikas nākotni, AS “Latvenergo” izpētes un attīstības direktors Māris Balodis saredz iespēju pievērsties atjaunīgajiem energoresursiem – uzņēmuma “Latvenergo” iespēju sniegt pakalpojumus enerģētikas sistēmas balansēšanai un rezerves jaudām, kas būs ļoti aktuāls jautājums nākamajos desmit gados, lai nodrošinātu enerģijas ģenerāciju brīžos, kad saules maz un vējš nepūš.
“Attiecībā uz elektrotransporta nākotni esam optimistiskāk noskaņoti, mēs prognozējam, ka 2030. gadā Latvijā varētu būt pat vairāk nekā 35 000 elektroautomobiļu un elektromobilitāte ieņems nozīmīgu vietu,” tā Māris Balodis.
Savukārt Raimonds Kašs uzskata, ka ir svarīgi, lai notiktu arī pētniecība un inovāciju ieviešana dzīvē, arī atsevišķos uzņēmumos. Latvijā līdz šim nav praktizēts enerģijas komūnu virziens, kad vairāki cilvēki/uzņēmumi/ciemi apvienojas, lai nodrošinātu sevi ar enerģiju.
Saules enerģija – visērtāk tērēt uzreiz
Viens no atjaunīgo resursu veidiem, ko izmantot ir visvienkāršāk, ir saules enerģija. “Elektrum” šobrīd Baltijas valstīs ir noslēdzis 443 darījumus par saules paneļu ierīkošanu.
No tiem Igaunijā ir 93 klienti, Latvijā – 160, Lietuvā – 190. Elektrum energotehnoloģiju pārdošanas vadītājs Ivars Inkins atklāj, ka Lietuvā pieejams Eiropas Savienības atbalsts saules paneļu ierīkošanā, tāpēc arī klientu skaits kaimiņos ir lielāks. Kopējā uzstādītā jauda ir 2,5 megavati. Rādītāji nav pārāk lieli, taču tas ir tikai procesa sākums.
“Runājot ar klientiem, biežākie jautājumi ir “ko es no tā iegūšu?”, “atmaksāsies, neatmaksāsies?”, “kas tie paneļi tādi ir, kā izvēlēties?”.
Ja teritorija, kur saules paneļus var ierīkot, ir ierobežota, piemēram, mājas jumts, jāizvēlas paneļi, kas spēj saražot visvairāk elektroenerģijas – monokristāliskie saules paneļi, tādējādi no viena kvadrātmetra iegūstot lielāku saražotās enerģijas daudzumu.
Runājot par ieguvumiem un atmaksāšanos, jāsaprot, ka vislabāk uzstādīt tādu saules paneļu jaudu, lai praktiski visu saražoto elektroenerģiju varētu izmantot pašpatēriņam.
Uzņēmumos atšķirībā no mājsaimniecībām lielākais elektroenerģijas patēriņš ir tieši laikā, kad spīd saule, un arī tad elektroenerģijas cena ir visaugstākā. Savukārt naktī, kad saules paneļi elektroenerģiju neražo, to iespējams iegādāties par zemākām – nakts – cenām,” skaidro Inkina kungs.
“Ja tiek saražots vairāk nekā nepieciešams, pārpalikumu iespējams pārdot tīklā par tā brīža biržas cenām. Tas, vai saules paneļi atmaksājas vai ne, atkarīgs no tā, cik sabalansēta ir saules paneļu saražotā jauda un patēriņš.
Jo vairāk no saules paneļu saražotās elektroenerģijas tiks patērēts momentāni, jo ātrāk tie atmaksāsies. Jo vairāk tiks nodots tīklā, jo atmaksāšanās periods pagarināsies. Tāpat jāsaprot, ka saules paneļi visvairāk elektroenerģijas saražo vasarā.
Piemēram 60 kW stacija ziemas mēnešos saražo 300 līdz 400 kWh elektroenerģijas, bet vasaras mēnešos – līdz 8800 kWh elektroenerģijas. Visvairāk elektroenerģijas tiek saražots no marta līdz septembrim – 80 procenti no kopējā gadā saražotā elektroenerģijas daudzuma.
Lai izvēlētos optimālāko saules paneļu stacijas jaudu, jāizvērtē elektroenerģijas patēriņa dati uzņēmumā vispirms dienas griezumā un tad ilgākā laikā periodā. Mums šāda informācija ir pieejama.”
Karstajam ūdenim – saules kolektors
Saules enerģija spēj ne tikai ražot elektroenerģiju, bet arī siltumu. Ja uzņēmumā ir liels siltā ūdens patēriņš, izdevīga ir saules kolektoru uzstādīšana – pārliecināts SIA “Saules kolektors” speciālists Dainis Millersons.
Pietiekamas jaudas saules kolektori ļauj vasarā visu siltā ūdens apjomu sasildīt ar saules enerģiju. Ja saules siltuma ir pārāk daudz, to izmanto akumulācijas tvertņu sildīšanai, lai silto ūdeni varētu izmantot vēlāk.
“Ir iekārtas, kas saules paneļu saražoto elektroenerģiju, ko nav iespējams izmantot momentānam pašpatēriņam, ļauj novirzīt karstā ūdens sagatavošanai, nevis nodot tīklā,” skaidro Dainis Millersons. “No viena uzstādītā saules paneļu kvadrātmetra var iegūt līdz pat 180 kWh elektroenerģijas gadā, un no viena kvadrātmetra saules kolektoru gadā var iegūt līdz pat 600 kWh siltumenerģijas.”
Izglītojošie semināri arī martā un aprīlī
Nākamie bezmaksas izglītojošie semināri Elektrum Energoefektivitātes centrā, kas atrodas Jomas ielā 4, Jūrmalā, paredzēti šā gada 25. martā par iekštelpu mikroklimata risinājumiem un 29. aprīlī par elektrotransportu Latvijā.
Tāpat arī izglītojoši bezmaksas semināri energoefektivitātē notiek Kurzemes reģionā. Semināriem iespējams pieteikties elektrum.lv/seminari, kur vienkopus pieejama informācija par aktuālajiem semināriem, to tēmām un norises laikiem.
