Saules eliksīrs no smiltsērkšķiem 0
Ziemas drēgnumā smiltsērkšķi ir vieni no vērtīgākajiem veselības stiprinātājiem. Tie bagāti ar visādām labām lietām, īsts saules eliksīrs no augļu dārza!
Bez pārpalikumiem
Saldus novada Novadnieku pagasta zemnieku saimniecībā “Smiltsērkšķis” šo augļaugu stādījumi deviņos gados palielinājušies līdz nepilniem 5 hektāriem. No smiltsērkšķu augļiem tur ražo veselīgus produktus – sīrupu, džemu, eļļu, smiltsērkšķu un ābolu ievārījumu, tos arī žāvē. Izmanto pilnīgi visu – gan augļu miziņas, gan sēklas, gan mīkstuma pārpalikumus pēc sulas ieguves. Izstrādājumiem nav pievienoti nekādi konservanti, tie satur tikpat daudz vitamīnu un citu vērtīgu vielu kā svaigie augļi.
– Tos, kuri kaut reizi nobaudījuši mūsu svaigi spiesto, nekarsēto, dabisko smiltsērkšķu sulu, lielveikalos nopērkamie izstrādājumi vairs nesaista. Smiltsērkšķu sulu nespiežam ar mehānisko spiedi, jo tad tā neiznāk tik kvalitatīva. To darām ar rokām, paliek tikai sausas čužas. Tā tiekam pie īsta veselības eliksīra, kas satur C vitamīnu, karotīnu, B grupas vitamīnus. Augļu pārstrāde man ir sirdij tuva nodarbošanās, viss pašu izdomāts un saražots, – stāsta z/s “Smiltsērkšķis” saimniece Dzintra Maurzaķe. Savulaik, strādādama augļu pārstrādes cehos, laboratorijā, viņa pārliecinājusies par šo augļu vērtīgajām, ārstnieciskajām īpašībām un labi pārzina visus ražošanas knifus.
Z/s “Smiltsērkšķis” augļus sasaldē tikai vienreiz, pēc novākšanas nogrieztos zarus ievieto ilgstošai glabāšanai saldētavā -20 °C temperatūrā. Citi ražotāji sasaldē divreiz – pēc ražas novākšanas un atkārtoti pēc augļu pārstrādes, taču katrs sasaldēšanas un atkausēšanas process samazina vitamīnu saturu. No augļiem saimniece sulu spiež ik pēc divām trim dienām un pilda necaurspīdīgās pudelēs. Tā saglabājas svaiga divus mēnešus, pēc atvēršanas jāizdzer nedēļas laikā.
Saimniecībā gatavotā sula ir ļoti stipra un skāba, jo tai nav pievienots cukurs, tādēļ reti kurš to dzer neatšķaidītu. Dzintra Maurzaķe iesaka sulu sajaukt ar ūdeni, pienu, jogurtu, burkānu vai ķirbju sulu. Dzēriens uzlabo pašsajūtu un dod mundrumu tiem, kuri jūtas saguruši. Pret saaukstēšanos var pagatavot karsto dzērienu, smiltsērkšķu sulai pievienojot uzvārītu un līdz +70 °C temperatūrai atdzesētu ūdeni (verdošs ūdens dedzina sulas vitamīnus) un karoti medus saldumam.
Par īpaši vērtīgu audzētāja uzskata pašu ražoto eļļu, jo tā ir pietiekami koncentrēta (smiltsērkšķu eļļas šķīduma aptuvenā attiecība ar olīveļļu ir 3 : 1). Smiltsērkšķu eļļu lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi, tai piemīt imunitāti stiprinoša iedarbība (dzer pa tējkarotei no rītiem pirms ēšanas).
Īsts veselības uzlabotājs bērniem ir smiltsērkšķu sīrups. Tam ir maiga un salda garša, atšķaidot ar aukstu vai siltu ūdeni, var iegūt gardu un spēcinošu dzērienu.
Sīrupu var pievienot pie gāzēta minerālūdens, un šāds dzēriens veiksmīgi aizstāj veikalos nopērkamās cukurotās limonādes un kokakolu. Smiltsērkšķu sīrupu var lietot arī kā garnējumu saldējumam.
Noieta tirgus
Zemnieku saimniecības “Smiltsērkšķis” produkciju var iegādāties vairākās pārdošanas vietās: tirdzniecības centrā “Akvārijs” Saldū, Kalnciema kvartāla tirdziņā Rīgā, tirdzniecības centrā “Šokolāde” Siguldā, arī gadatirgos. Cenas esot ļoti pieņemamas, piemēram, smiltsērkšķu sulu puslitra fasējumā tirgojot par 2 – 2,50 latiem.
– Esam ieinteresēti pārdot lielākā daudzumā, nevis uzskrūvēt cenu, – saka Dzintra Maurzaķe. Veselīgos produktus saimniece labprāt piedāvātu arī veikaliem, bet tad jāievēro veterinārā dienesta drakoniskās prasības, piemēram, par dzeramā ūdens analīzēm gadā jāmaksā 400 latu! Vai nav par daudz prasīts no maza uzņēmuma? Tāpēc pagaidām “Smiltsērkšķis” reģistrēts PVD kā mājražošanas uzņēmums, kas nodarbojas ar augu izcelsmes produktu pārstrādi un drīkst tos pārdot vietējā tirgū tieši patērētājam.
Šķirņu raksturi atšķiras
Saimniecībā audzē dažādas šķirnes – ‘Botaņičeskaja Ļubiteļskaja’, ‘Prozračnaja’, ‘Avgustinka’, ‘Otradnaja’, ‘Lučistaja’.
Tā kā smiltsērkšķi ir divdzimumu augi, uz pieciem sievišķajiem jāstāda viens vīrišķais, ierādot tam vietu tajā pusē, no kuras ziedēšanas laikā pūš valdošie vēji, vai arī grupas centrā.
Ja attiecība starp vīrišķajiem un sievišķajiem augiem ir tikai 1 : 8, smiltsērkšķi ražo pieticīgāk – no savas pieredzes zina stāstīt audzētāja. Ja ziedēšanas laikā ir apputeksnēšanai nelabvēlīgi apstākļi – karsts, mitrs un bez vēja –, lielākā skaitā iestādīti vīrišķie augi spēj palielināt ražu. Nav svarīgi, vai apputeksnētājs ir meženis vai kultūršķirne, galvenais, lai putekšņi labi un ilgi lidotu. Savukārt, ja maija sākums ir vēss, vējains un sauss (kā pagājušā gada pavasarī), desmit sievišķo augu apputeksnēšanai pietiek pat ar vienu vīrišķo. Labvēlīgais pavasaris pērn nodrošināja rekordlielu ražu visos smiltsērkšķu stādījumos ap Baltijas jūru.
Ražu vāc, kad lielākā daļa ogu ieguvusi šķirnei raksturīgo krāsu (Saldus apkārtnē – sākot no 15. – 17. augusta). Nogrieztās augļu zariņu vālītes audzētāja liek 60 m3 tilpuma saldētavā, fasējot katru šķirni atsevišķā maisā, un pirms lietošanas sasalušos augļus nokrata.
Šādi ražu var ātri novākt, taču augus nedrīkst apcirpt par daudz. Smiltsērkšķiem ziedi un augļi veidojas uz iepriekšējā gada dzinumiem, un, ja krūmu ļoti stipri apgriež, tas ražo tikai katru otro gadu, bet tas komercaudzētājiem nav izdevīgi. Lai būtu vieglāk vākt, krūmu ik gadu apgriež vēlamajā augstumā (1,5 – 2 m), dzinumus saīsinot līdz sānzaram.
Katrai šķirnei ir savas īpatnības augļu izmēra, krāsas, garšas ziņā, savi plusi un mīnusi. Komercdārzos visvairāk stādītajai šķirnei ‘Botaņičeskaja Ļubiteļskaja’ augļi ir prāvi, tumši dzelteni, ļoti sulīgi, diemžēl tie ātri kļūst mīksti, šķīst, arī iegūtā sula nav tik kvalitatīva. Šķirnei ‘Prozračnaja’ ir visai daudz ērkšķu, toties tā ir ļoti ražīga, augļi gaiši oranži ar tumšākiem plankumiem, piemēroti sulas spiešanai, dod tai skaistu krāsu. Ražīgajai ‘Avgustinkai’ augļi ir vidēja lieluma, gaiši oranži ar sarkanu plankumu galā, bet šķirnei ‘Otradnaja’ – sarkanīgi oranži, spīdīgi, labi pārstrādei. Savukārt ‘Lučistaja’ izceļas ar tumšu augļu krāsu, īpaši noderīga žāvēšanai.
Uzziņa • Izspiest sulu no smiltsērkšķiem ir diezgan grūti, jo augļi ir eļļaini un to mīkstums ātri aizdambē filtrējošā auduma poras. Tāpēc lielākoties tos spiež vai nu ar caurberzējiem jeb palperiem (angļu valodā – pulper), vai ar vītņveida spiedēm. Būtībā smiltsērkšķu sulas ieguvei der tādas pašas spiedes, ko izmanto tomātu spiešanai, jo augļu mīkstuma konsistence ir ļoti līdzīga. Jo dinamiskāk spiež, jo vairāk vērtīgā augļu mīkstuma nokļūst sulā un mazāk paliek izspaidās. • Ja smiltsērkšķu sulu iegūst, izmantojot vienkāršu spiešanas metodi, tās pamatā ir tikai šķidrā daļa – viss labums, ko satur miziņas, paliek izspaidās. Taču, ja augļus pirms spiešanas sasmalcina (kārtīgi sablendē) vai pat uzkarsē (lai saplīst šūnas) un masu izberž caur sietu, iegūst biezsulu. No tās gatavots džems vai sīrups satur gandrīz tikpat daudz vērtīgu vielu kā no augļiem gatavotais. Izspaidās paliek vien sēkliņas un niecīga daļa miziņu. • Žāvējot smiltsērkšķus, to krāsa nemainās. No tumšiem augļiem iegūst tumšākas, no gaišiem – gaišākas izspaidas. Visvērtīgākās – tumšas un eļļainas – tās ir Andreja Brūveļa izveidoto šķirņu ‘Tatjana’ un ‘Marija’ augļiem (ja vien raža nav novākta par agru). No izspaidām var iegūt 100 % eļļu. Tik koncentrēta eļļa ir unikāls produkts, tāpēc mazumtirdzniecības cena ir 120 lati par litru. • No svaigiem vai saldētiem smiltsērkšķu augļiem, pievienojot cukuru, var izvilkt daļu šķidruma (sīrupu). Pēc tam žāvē. Smiltsērkšķu augļiem ir diezgan bieza miziņa, tādēļ reizēm tie neatdod mitrumu un paliek veseli pat žāvēšanas procesā. • Uz smiltsērkšķu augļiem ir diezgan daudz tā saukto zvaigžņmatiņu , kas pārstrādes procesā negatīvi ietekmē produkta kvalitāti. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ reizēm smiltsērkšķu sula var kost kaklā. Lai no tā izvairītos, augļus mazgā. • Saldēto ogu attīrīšanai smiltsērkšķu audzētāji nereti izmanto pielāgotu vētījamo mašīnu Imanta, aprīkojot to ar attiecīga acu izmēra metāla sietu un elektromotora piedziņu (ja tādas nav). Rezultātā katram audzētājam šis agregāts iznāk nedaudz atšķirīgs. Imanta ir pārāk liela, diezgan dārga un aizņem daudz vietas, taču gadā izmantojama tikai vienu mēnesi. Smiltsērkšķu audzētāja, selekcionāra Andreja Brūveļa paša izgudrotais vētītājs (par to stāstīts žurnāla iepriekšējā numurā) izmēros ir trīsreiz mazāks un astoņas reizes lētāks.
|
