Saules augs laurs – kā to kopt, lai tas būtu kupls un smaržīgs? 0
“Kā pareizi jākopj dižais laurs, lai tas augtu kuplāks un spēcīgāk smaržotu? Botāniskajā dārzā tādu redzēju, bet mājās man neizdodas.” VALENTĪNA VECUMNIEKU NOVADĀ
Dižajam lauram (Laurus nobilis), kura aromātiskās lapas izmanto kulinārijā, visu gadu jāatrodas gaišā vietā, bet ne atklātā saulē. Botāniskā dārza oranžērijā laurs ir iestādīts gruntī, taču, mājas apstākļos audzējot, vasarā to var iznest ārā. Jāizvēlas nedaudz apmākušās, lietainas dienas, lai pakāpeniski pieradinātu pie āra gaismas. Laurs ir saulmīlis, taču, uzreiz iznesot spožā saulē, apdeg lapas. Savukārt ēnainās vietās augs izstīdz un lapas zaudē aromātu.
No novembra līdz februārim lauram, tāpat kā fuksijām un mirtēm, jāatrodas gaišā, vēsā telpā (+13…+15 °C), kur nav pārāk mitrs.
Lauram patīk pasmaga trūdzeme, kam pievienota grants, sausi liellopu mēsli un kaulu milti. Jaunus augus pārstāda ik gadu, bet vēlāk to dara arvien retāk, jo sevišķi tad, kad jau izaudzis liels krūms. Šajā gadījumā apmaina augsni tovera virspusē, bet nerokas pārāk dziļi, lai nesavainotu trauslās saknes. Laista ar mīkstu istabas temperatūras ūdeni. Ja lapas ir putekļainas, tās mazgā ar siltu, mīkstu ūdeni. Augu nedrīkst nedz pārlaistīt, nedz iekaltēt – tad brūnē lapu gali. Pirms katras laistīšanas augsnes virskārtai jābūt krietni pažuvušai.
Ja galotņo un apgriež, laurs veido kuplu krūmu. Intensīvi apgriežot, augs telpās neuzzied, toties var iegūt interesantu vainagu. Ja laurs ir kā slaidi noaudzis bērziņš, var atstāt kailu kātu, bet stumbra augšdaļā veidot skaistu lodveida formu.
Jāraugās, lai nesavairojas bruņutis, jo tad lapas nomelnē, kaitēkļu izdalījumos savairojas kvēpsarmas sēnes, kas aiztur gaismu un traucē asimilāciju, bojājot auga izskatu. Nereti uzrodas arī baltblusiņas.
Laurus pavairo ar viengadīgajiem galotnes spraudeņiem, kas diezgan labi apsakņojas kūdras un perlīta maisījumā aptuveni 1–1,5 mēnešu laikā, ja ir labs apgaismojums un +18…+20 °C temperatūra.
