Saules aptumsuma medībās 0
Sestdien astoņi entuziasti no Latvijas dodas ceļā uz Austrālijas pilsētu Kērnsu Kvīnslendas štatā, lai 14. novembrī pulksten 6.00 pēc vietējā laika (13. novembrī plkst. 22.00 pēc Latvijas laika) novērotu pilnu Saules aptumsumu. Latvijā šādu debess parādību nākamreiz varēs novērot tikai 2142. gadā, tāpēc vienīgā iespēja redzēt to dzīvajā ir doties pasaulē.
Brauciena iniciatore – Latvijas Astronomijas biedrības jauniešu astronomijas kluba vadītāja Agnese Zalcmane – ir īsta Saules aptumsumu medniece. Viņa organizējusi Saules aptumsuma apskates braucienu jau 2008. gadā, kad kopā ar vēl pieciem cilvēkiem devās uz Novosibirsku Krievijā, bet 2009. gadā – septiņi interesenti viņas vadībā devās uz Šanhaju. Šos braucienus vieno arī nosaukums – “Eclipse Tour” (“Aptumsuma tūre” – no angļu val.)
Šā gada braucienā uz tālo Austrāliju piedalās astoņi entuziasti. Vienīgais grupas ārzemju pārstāvis ir ceļotājs Anders no Zviedrijas. Grupā ir astronomijas interesenti un gluži vienkārši piedzīvojumu meklētāji vecumā no 20 līdz 70 gadiem. Ceļojuma izdevumi gulstas uz pašu dalībnieku pleciem, izņēmums gan ir Latvijas Universitātes (LU) fonda projektu vadītāja Evija Čerpinska, kurai braucienā ir papildu uzdevums – tikties ar Austrālijas latviešiem un pastāstīt par novitātēm LU, tās mecenātismu un labdarības idejām.
Visi braucēji plāno iegūt skaistus Saules aptumsuma attēlus gan tā daļējā, gan pilnīgajā fāzē, kad Mēness aizsedz Sauli, tās vidus izskatās melns, bet apkārt vērojams spožs vainags. Šis aptumsums ir neparasts ar to, ka uz sauszemes redzams tikai Austrālijā. Brauciens paredzēts pašu izglītībai, priekam un pieredzei.
Tā kā pilna tumsa Kērnsā ilgs tikai 2 minūtes, tā dēļ vien uz Austrāliju braukt būtu bijis pārāk izšķērdīgi, tāpēc grupa nolēmusi pie reizes arī ar auto apbraukt pusi kontinenta.
Viens no astoņiem grupas dalībniekiem, kurš jau kravā ceļasomas, ir LU Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks. Viņaprāt, šā gada aptumsuma tūres grupu varot dalīt divās daļās – tādos, kuri ļoti interesējas par Saules aptumsumiem un kuriem došanās tos vērot ir kā sava veida sports, un tādos, kurus tas interesē tikai mazliet. “Es sevi pieskaitu pie otrajiem,” teic I. Vilks. Vienu Saules aptumsumu viņš redzējis jau 1999. gadā, šis būšot otrais, taču, kā viņš pats saka, iespējams, ar to arī pietiks. Tiesa, pirms 1999. gadā paša novērotā aptumsuma astronoms skolās par šo parādību mācījis, balstoties uz literatūras avotiem, taču pašam to pieredzot, sapratis, ka visi apraksti nobāl reālā notikuma priekšā.
Saules aptumsums rodas, Mēnesim aizsedzot Sauli. Pētnieks skaidro, ka dažādās pasaules vietās gada laikā notiek divi – trīs Saules aptumsumi, taču ne visi no tiem ir pilni, līdz ar to – neesot tik interesanti. Reizēm Mēness tikai daļēji aizsedz Sauli.
Gadījumos, kad Mēness no Zemes pagājis tālāk un nespēj aizsegt visu Sauli, veidojas gredzenveida aptumsums, kad Mēnesim visapkārt vērojama Saules ārējā mala. Daļēju Saules aptumsumu varēs vērot arī Latvijā 2015. gadā.
Pilnie Saules aptumsumi notiekot vidēji reizi pusotrā gadā, bet ir redzami tikai 140 km šaurā joslā uz zemeslodes. Parasti pilns Saules aptumsums aptuveni tanī pašā vietā atkārtojas ik pēc 54 gadiem, taču, lai arī Latvijā tāds pēdējo reizi bijis 1954. gadā, 2008. gadā tas tomēr izrādījās tikai daļējs un astronomisku sakarību dēļ nākamreiz pilns Saules aizsegums Latvijā gaidāms tikai pēc 130 gadiem. Tuvākajos gados pilni Saules aptumsumi nebūs novērojami arī tuvākajā Eiropas apkārtnē. Interesenti vairāk par “Eclipse Tour 2012” var uzzināt interneta vietnē http://2012.eclipse-tour.org.
2013. gadā gaidāmās interesantās debess parādības: 25. aprīlī – daļējs Mēness aptumsums redzams Eiropā (arī Latvijā), Āfrikā, Āzijā un Austrālijā. 3. novembrī – hibrīds Saules aptumsums (vietām pilns, vietām gredzenveida) – redzams Atlantijas okeānā, Āfrikas centrālajā daļā, daļēji redzams – Ziemeļamerikas a-daļā, Dienvidamerikas z-daļā, Atlantijas okeānā, Āfrikā un Eiropas dienvidos. Novembrī garām Zemei pārvietosies ļoti spilgta komēta, ko varēs novērot arī Latvijā. |
