Saules aktivitātes maksimums ir sācies, taču zinātnieki brīdina, ka mūs sagaida vēl bīstamāka fāze, kura var radīt katastrofālas sekas 0
Saules maksimums oficiāli ir sācies. Tomēr tagad daži zinātnieki brīdina, ka Saules aktivitāte patiesībā nesasniegs savu kulmināciju šajā eksplozīvajā fāzē – mūs sagaida vēl bīstamāka fāze, kuru eksperti dēvē par “kaujas zonu”. Šī salīdzinoši maz izpētītā Saules cikla fāze, var radīt katastrofālas sekas Zemes orbītā esošajiem satelītiem, kuru skaits kopš pēdējā Saules cikla ir pieaudzis, raksta “Live Science”.
Saules maksimums un tā ietekme
Saules maksimums ir periods, kas iestājas aptuveni Saules 11 gadu aktivitātes cikla vidū, kad Saules plankumu skaits sasniedz maksimumu. Šajā laikā notiek spēcīgas Saules uzliesmojumi un plazmas plūsmu izvirdumi, kas izraisa spēcīgas ģeomagnētiskās vētras Zemes atmosfērā.
Saules maksimuma laikā Saules magnētiskais lauks maina savu polaritāti, un šis process pakāpeniski noved pie aktivitātes samazināšanās un Saules minimuma. Minimums saglabājas līdz nākamā Saules cikla sākumam.
Novembrī zinātnieki apstiprināja, ka 25. Saules cikla maksimums jau ir sācies un turpināsies aptuveni gadu vai ilgāk.
Taču pēc šī maksimuma zinātnieki prognozē jaunu, maz izpētītu Saules aktivitātes fāzi, kuru uzņēmums “Lynker Space” nosaucis par “kaujas zonu”.
Kā darbojas Saules cikli?
Papildus 11 gadu ciklam Saulei ir arī 22 gadu Heila cikls, kurā mainās magnētiskā lauka polaritāte un pēc tam atgriežas sākotnējā stāvoklī. Šajā ciklā pie Saules poliem parādās lielas magnētiskā lauka līnijas, kas pakāpeniski virzās uz Saules ekvatoru, neatkarīgi no tās globālā magnētiskā lauka.
Jaunas magnētiskās līnijas rodas Saules maksimuma laikā un saglabājas līdz nākamā cikla beigām, kad tās sasniedz ekvatoru un izzūd. Pirmajā cikla pusē katrā Saules puslodē ir tikai viena Heila cikla līnija, kas rada magnētisko nelīdzsvarotību ar vājākiem magnētiskajiem laukiem pie ekvatora, tādējādi veicinot Saules plankumu veidošanos.
Kad otrajā cikla pusē katrā puslodē parādās otra līnija, tā samazina šo nelīdzsvarotību, apgrūtinot jaunu Saules plankumu veidošanos.
“Kaujas zona” un tās sekas
“Lynker Space” ieviesuši terminu “kaujas zona”, lai aprakstītu fāzi, kurā katrā Saules puslodē vienlaikus pastāv divas Heila cikla līnijas, kas konkurē par dominanci.
Šis periods iestājas pēc Saules maksimuma un vēl vairāk pastiprina Saules aktivitāti.
Fiziķis un uzņēmuma “Lynker Space” viceprezidents Skots Makintošs apgalvo, ka ģeomagnētiskā aktivitāte Zemes atmosfēras augšējos slāņos šajā posmā, kas varētu ilgt līdz 2028. gadam, varētu palielināties par 50 procentiem.
Tas nozīmē, ka tuvāko gadu laikā Zeme varētu piedzīvot ļoti spēcīgas un bīstamas ģeomagnētiskās vētras.
Makintošs uzsver, ka “kaujas zona” Zemei var būt vēl bīstamāka nekā Saules maksimums. Pirmkārt, Saules uzliesmojumu un plazmas izvirdumu skaits uz Saules vēl vairākus gadus pēc Saules maksimuma beigām ir ļoti liels. Tas nozīmē, ka ģeomagnētisko vētru skaits uz Zemes nesamazinās un varbūt pat palielinās.
Otrkārt, šajā periodā veidojas koronārie caurumi – milzīgi tumši plankumi, kas rodas magnētiskā lauka ietekmē un veido caurumus Saules ārējā atmosfērā.
Koronārie caurumi ir bīstami, jo tie var radīt spēcīgus un īslaicīgus Saules vēja plūsmu uzliesmojumus.
Šie uzliesmojumi sastāv no lādētām daļiņām, kas izplūst no Saules ar lielu ātrumu.
Ja koronārais caurums atrodas netālu no uz Zemi vērstā Saules diska centra, šīs daļiņas var sasniegt Zemi un izraisīt ģeomagnētisko aktivitāti.
Īpaši apdraudēti ir satelīti
Šāda papildu ģeomagnētiskā aktivitāte ir īpaši bīstama Zemes orbītā esošajiem satelītiem un kosmiskajām ierīcēm. Šajā periodā satelīti var sākt darboties nepareizi vai pat nokrist uz Zemes.
