Saules aktivitāte – kā pa viļņiem 0
Dzīvība uz planētas Zeme pastāv, pateicoties Saulei, tas zināms pat pirmklasniekam. Katras pārmaiņas uz šīs 150 miljonu kilometru tālās, spožās zvaigznes uztveram ar bažām – vai tikai planētai Zeme tās nenozīmē nopietnas nepatikšanas? Dažādi avoti vēstī, ka pazeminājusies Saules aktivitāte. Ko tas varētu nozīmēt? Vai ir pamats bažām?
– Apskatot Saules aktivitātes līkni, kas aptver spīdekļa aktivitātes kopš 17. gadsimta, varam secināt, ka Saules aktivitātes vienpadsmit gadu cikls ļoti regulāri ir darbojies kopš 18. gadsimta sākuma. Par agrākiem laikiem nav daudz novērojumu, jo tolaik vēl nebija teleskopu. Šajā laika posmā ir bijuši gan augstākas, gan zemākas aktivitātes cikli, bet nākas secināt – pašreizējais – 24. – Saules aktivitātes cikls ir aptuveni pusotru reizi zemāks par iepriekšējo. Tik zema Saules aktivitāte iepriekš novērota tikai 20. gadsimta sākumā. Bet, palūkojoties senākā pagātnē, varam konstatēt – arī 19. gadsimta sākumā Saules aktivitāte bija zema – vēl zemāka nekā šobrīd. Augstākas un zemākas Saules aktivitātes cikli nav nekas neparasts. Zinātnieki runā ne tikai par 11 gadu ciklu, bet arī par garākiem – 80 – 90 gadus gariem – cikliem. Aplūkojot Saules aktivitātes līkni, tos var pamanīt. 20. gadsimtā bija vērojama augstāka Saules aktivitāte, tātad loģiski, ka šajā gadsimtā tai jāpazeminās. Bet tas nepavisam nenozīmē, ka Saules aktivitāte noslīdēs līdz minimumam un izsīks pavisam, – uzsver Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks, pedagoģijas zinātņu doktors ILGONIS VILKS.
Patlaban novērojams kārtējā Saules aktivitātes cikla maksimums. Tā augstākais punkts varētu būt sagaidāms rudenī. Pēc tam cikla aktivitāte pakāpeniski samazināsies, procesam lēni turpinoties līdz 2020. gadam, kad būs sasniegts Saules aktivitātes minimums.
Sākoties jaunam ciklam, Saules aktivitāte atkal pieaugs, bet kāds būs nākamais cikls – zemāks vai augstāks par iepriekšējo, to paredzēt šobrīd nav iespējams. Ja zinātniekiem izdotos izveidot teoriju, kas ļautu paredzēt Saules aktivitāti gan dažas dienas uz priekšu, prognozējot uzliesmojumus un izvirdumus, gan ilglaicīgi, piemēram, 100 gadus uz priekšu, tas būtu Nobela prēmijas cienīgs atklājums. Pagaidām šādas teorijas nav, – secina Ilgonis Vilks.
Interneta portālā www.tvnet.lv lasāms ziņu aģentūras BNS sagatavots materiāls, kurā apgalvots, ka zemas Saules aktivitātes periodos vērojami biežāki un spēcīgāki vulkānu izvirdumi un neparastas laika apstākļu izmaiņas. Piemēram, 1815. gadā noticis milzīgs Tamboras vulkāna izvirdums, pēc kura nākamais gads lielā daļā Eiropas un Ziemeļamerikas dēvēts par gadu bez vasaras. Pat vasaras mēnešos Zemes ziemeļu puslodē snidzis sniegs, vulkāna izmešu dēļ iekrāsots brūnganos un sarkanīgos toņos. Arī 1707. un 1708. gadā, kad novēroja īpaši zemu Saules aktivitāti, uz Zemes esot notikuši vairāki spēcīgi vulkānu izvirdumi. Bet 1709. gadā Eiropa pieredzējusi lielu aukstumu. Daudzas upes, ieskaitot Daugavu, aizsalušas līdz dibenam. Arī Baltijas jūra, tādēļ 1709. gada pavasarī Rīga piedzīvojusi lielākos plūdus pilsētas pastāvēšanas vēsturē. BNS arī pareģo, ka ap 2030. gadu kulmināciju sasniegs “mazais ledus laikmets”, kas izpaudīsies kā garākas, aukstākas un sniegotākas ziemas un īsākas, vēsākas vasaras lielā daļā Eiropas. Visticamāk, arī pēdējo gadu ziemās novērotie aukstuma viļņi Eiropā saistīti ar zemu Saules aktivitāti, secinājusi BNS.
Vai tiešām šie draudīgie pareģojumi varētu piepildīties?
Viena vai divas aukstākas ziemas, kas Eiropu un tajā skaitā arī Latviju skārušas pēdējos gados, vēl nepavisam neliecina par klimata izmaiņām. Šis process tik strauji nenotiek. Arī “mazais ledus laikmets” pēc piecpadsmit gadiem noteikti vēl neiestāsies. Cilvēkiem nezin kāpēc ļoti gribas saskatīt to ļaunāko, bet man kā astronomam nav pamata Saules aktivitātes pazemināšanos saistīt ar vulkānu izvirdumiem un krasām klimata izmaiņām. Ir gan zināms, ka 17. gadsimtā, kad uz Saules vairākus desmitus gadu gandrīz vispār nebija plankumu un līdz ar to Saules aktivitāte bija ļoti zema, Eiropā iestājās vēsāka klimata periods. Pēdējos tūkstoš gados ir bijuši vairāki periodi, kad Saules aktivitāte bija pazemināta un arī klimats vēsāks. Zinātniekiem līdz pat šim brīdim nav izdevies noskaidrot, kāpēc tā notiek, vien zināms.
Lai gan patlaban, kad daudz runājam par globālās sasilšanas negatīvo ietekmi uz pasaules klimatu, Saules aktivitātes pazemināšanās ir vērtējama tikai pozitīvi. Iespējams, tā palīdzēs nobremzēt tālāku globālās sasilšanas attīstību, varbūt sāksies pat globālā atdzišana.
Vēlreiz gan uzsveru, ka Saules aktivitāte ir neprognozējama, tāpēc nevar paredzēt, kā šis process attīstīsies tālāk. Jāturpina vērot Sauli un sekot līdzi procesiem uz tās. Ja kāds cilvēks ir sasirdzis, parasti taču nedomājam ļaunāko, bet ceram, ka viņš izveseļosies. Arī Sauli šobrīd var uzskatīt par sirdzēju, bet cerēsim, ka tā, tāpat kā daudzas reizes iepriekš, veiksmīgi atveseļosies, – secina Ilgonis Vilks.
Vai varam sagaidīt, ka pazeminātā Saules aktivitāte kaut kādā veidā ietekmēs arī mūsu valsts klimatu? I. Vilks prognozē, ka laika apstākļi Latvijā būtiski nemainīsies. Ziemas un vasaras varētu kļūt vēsākas tikai tādā gadījumā, ja plankumi uz Saules neizveidosies ilgstoši – vairākus desmitus gadu. Vai, pateicoties samazinātajai Saules aktivitātei, nākamajās vasarās sauļoties varam drošāk?
Sauļošanās drošums vai kaitīgums nekādi nav saistāms ar Saules aktivitātes pazemināšanos, bet gan ar ozona slāņa sarukšanu, kas ultravioletajam starojumam ļauj vieglāk sasniegt Zemi. Virs Latvijas visplānākais ozona slānis un līdz ar to visspēcīgākais ultravioletais starojums ir ziemā, kad pludmalē neviens negozējas. Vasarās ultravioletā starojuma līmenis normu pārsniedz reti, – skaidrību vieš Ilgonis Vilks. Bet kā tad pazeminātā Saules aktivitāte ietekmē Zemi? Patiesībā par procesiem, kas patlaban noris uz Saules, Zemes iedzīvotājiem ir tikai jāpriecājas, jo, pazeminoties Saules aktivitātei, uz šīs zvaigznes būs mazāk uzliesmojumu un izvirdumu. Un līdz ar to retāk būs sastopamas magnētiskās vētras, kas, kā zināms, negatīvi ietekmē daudzu cilvēku veselību.
 Kā nosaka Saules aktivitāti? Pēc plankumu skaita. Jo plankumu vairāk, jo Saule aktīvāka. No Zemes tie saskatāmi kā tumšāki apgabali. Temperatūra uz Saules plankumiem ir zemāka nekā uz apkārtējās Saules virsmas – no 3700 līdz 4500 kelviniem. Tiem raksturīgs spēcīgs magnētiskais lauks, kas kavē siltuma pieplūdumu, tāpēc no Saules iekšienes nākošā enerģijas plūsma samazinās un attiecīgais virsmas apgabals atdziest. Plankuma izmērs var būt no 35 tūkstošiem kilometru, kas trīskārt pārsniedz Zemes izmērus, līdz pat 50 000 km. Saules plankumu apkaimē notiek arī citas aktivitātes – Saules uzliesmojumi un izvirdumi. Uzliesmojumi – tās ir milzīgas gāzu strūklas, kas izdala spēcīgu starojumu. Tie strauji attīstās dažu minūšu laikā, lai nodzistu aptuveni pēc stundas. Saules uzliesmojumu enerģijas avots ir spēcīgais Saules magnētiskais lauks. Uzliesmojumā rodas intensīvs rentgenstarojums, ultravioletais starojums un radiostarojums. Paši spēcīgākie uzliesmojumi izstaro arī redzamo gaismu. No uzliesmojuma rajona tiek izsviesta elementārdaļiņu plūsma, ko sauc par Saules kosmisko starojumu. Saules izvirduma laikā galvenokārt izšļācas daļiņas, starojums ir mazāk nozīmīgs. Tipiski Saules plankumi pastāv aptuveni nedēļu, dažkārt – vairākus mēnešus. Tie mēdz sastāties grupās. Katrā no tām ir divi dominējoši plankumi, kas iezīmē pretējos magnētiskā lauka polus, t. i., viens no plankumiem ir “magnētiskais ziemeļpols”, otrs – “magnētiskais dienvidpols”. Plankumu kopskaits cikliski mainās. Viena cikla ilgums ir aptuveni 11 gadi. Pamatojoties uz to, arī runā par Saules aktivitātes 11 gadu ciklu. Ciklam sākoties, plankumu skaits ir ļoti mazs un tie ir pat grūti saskatāmi. Skaits pamazām pieaug, maksimālo daudzumu sasniedzot vidēji pēc piecarpus gadiem. Pēc tam plankumu skaits atkal lēni sarūk. |
