Saule “uzvedas” neparasti: zinātniekiem izdevies fiksēt reti sastopamu parādību. Vai ir pamats satraukumam? 0
Nesen Saule izsviedusi neparasti lielu daudzumu hēlija-3 — unikālu un ārkārtīgi vērtīgu hēlija izotopu, kuru zinātnieki augstu vērtē tā daudzsološā pielietojuma dēļ gan kodolsintēzē un tīrās enerģijas ieguvē, gan kriogēnikā, kvantu datorikā u.c., raksta “Space”.
Šis vieglais izotops, salīdzinot ar biežāk sastopamo hēliju-4, ir tikai par vienu neitronu “vieglāks”, taču tieši tas padara to tik īpašu. Normāli uz 2500 parastajiem hēlija atomiem sastopams tikai viens šāds retais hēlijs-3.
Taču šoreiz Saules novērošanas zonde “Solar Orbiter” reģistrējusi milzīgu šī izotopa pieplūdumu — pat 200 tūkstošus reižu lielāku koncentrāciju nekā ierasts.
Zinātnieki uzskata, ka šim izotopam nākotnē varētu būt būtiska nozīme kodolsintēzē – iespējams, tīrākajā un efektīvākajā enerģijas avotā, ko cilvēce jebkad izmantojusi. Turklāt hēlijs-3 tiek pētīts arī kriogēnikā, kvantu datorikā, medicīnā un pat kosmosa tehnoloģijās.
Lai gan uz Zemes hēlijs-3 ārkārtīgi grūti iegūstams, uz Mēness tas ir krietni izplatītāks. Tā kā Mēnesim nav magnētiskā lauka, tas nespēj aizsargāties pret Saules daļiņām, un hēlijs-3 laika gaitā vienkārši nosēžas uz tā virsmas.
Tas arī ir iemesls, kāpēc arvien vairāk valstis un uzņēmumi izrāda interesi par iespējamu Mēness resursu izmantošanu nākotnē.
Pēkšņo hēlijs-3 izdalīšanos fiksēja NASA un Eiropas Kosmosa aģentūras kopprojekts “Solar Orbiter”, kas Sauli pēta īpaši tuvā distancē.
Interesanti, ka šī parādība notika Saules reģionā ar vāju magnētisko lauku, kas parasti netiek saistīti ar intensīvām enerģijas izlādes parādībām.
Lai gan precīzs mehānisms, kādā veidā tiek izsviest hēlijs-3, joprojām nav zināms, šis atklājums atbalsta agrāk izvirzītās teorijas, ka šīs retās daļiņas, visticamāk, veidojas lielākā daudzumā tieši mierīgākos, vāji magnetizētos Saules reģionos.
Taču tas nebija vienīgais pārsteigums. Parasti līdz ar šādiem izvirdumiem tiek izsviesti smagāki elementi, piemēram, dzelzs, taču šoreiz dominēja ogleklis slāpeklis, silīcijs un sērs.
Šis “nestandarta” elementu kokteilis vedina domāt, ka pastāv vēl neatklāti procesi, kas ietekmē šo elementu izdalīšanos.
Šādu notikumu novērošana ir ārkārtīgi reta – pēdējo 25 gadu laikā reģistrēti vien 19 līdzīgi gadījumi. Tāpēc šis gadījums sniedz īpaši vērtīgu ieskatu procesā, kas varētu palīdzēt labāk izprast gan Saules uzvedību, gan potenciālos hēlija-3 iegūšanas avotus.
