Māris Zanders: Tiek uzturēta ilūzija, ka atliek valdības portfeļus izsniegt tiem īstajiem, un viss būs labi 0
Lai gan 7. novembrī Valsts prezidents jaunās valdības veidošanu uzticēja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderim Jānim Bordānam, ir vairāki jautājumu loki, kas būs svarīgi neatkarīgi no tā, kurš galu galā kļūs par premjerministru. Tālāk šo jautājumu subjektīvs uzskaitījums, secībai nenozīmējot vietu svarīguma skalā.
Ir dažādi viedokļi par pašvaldību lomu Latvijā. Vienu skatījumā vietvaras ir pārmaiņas bremzējošs faktors, citi ir pārliecināti, ka pašvaldību kā “tuvāk cilvēkiem” strādājošo struktūru apdomīgums ir, tieši pretēji, pozitīvi vērtējams. Lai kā arī būtu, trim nosacīti jaunajām partijām (JKP, “KPV LV” un “Attīstībai/Par!”) objektīvu iemeslu dēļ pārstāvniecība pašvaldībās ir salīdzinoši neliela, toties deklarētie plāni – reģionālajā, izglītības sistēmas reformā, daļēji arī veselības nozarē – ir lielā mērā atkarīgi no tā, kādas būs topošās valdības attiecības ar pašvaldībām, tās pārstāvošajiem lobijiem, kuros stiprākas pozīcijas ir t. s. vecajām partijām (piemēram, ZZS).
Ekonomiskās situācijas iespējama sarežģīšanās no Latvijas neatkarīgu faktoru rezultātā. Latvijas ekonomika ir ļoti atvērta, un tas nozīmē, ka dalība Eiropas Savienībā (ES) un eiro valūtas zonā vien mūs nepasargā no, piemēram, t. s. tirdzniecības kara starp ASV un Ķīnu, naudas resursu globālas sadārdzināšanās utt. ietekmes. Jā, šī ietekme parādās ar zināmu laika nobīdi, tomēr ir vērts rēķināties ar varbūtību, ka nākamā gada otrajā pusē prognozes par budžeta ieņēmumiem (un attiecīgi arī izdevumiem) nāksies pārskatīt. Neatkarīgi no personālijām valdībā. Šajā jautājumu lokā ietilpst arī tie, kas saistīti ar diskusijām par ES budžetu nākamajā plānošanas periodā, spēku samēriem ES institūcijās (jauns Eiropas Parlaments un Komisija) utt. Tie var likties ar “ikdienas reālajām vajadzībām” maz saistīti jautājumi un var būt zināmā mērā saprotama vēlme netērēt tiem laiku (ir taču pieteikti tik daudzi darāmie darbi tepat Latvijā…), tomēr atkal – mēs esam pārāk integrēti vai, ja vēlaties, atkarīgi no šī plašākā konteksta.
Ir iespējamas vērienīgas starptautiskas tiesvedības (piemēram, saistībā ar, formulēsim tā, nesenajām pārmaiņām Latvijas finanšu sektorā), kuras jaunā valdība pārmantos no līdzšinējās. Neatkarīgi no tā, ko jaunā domās par iemesliem un risinājumu variantiem. Ar to ir jārēķinās. Tas pats attiecas uz OIK sāgu.
Spriežot pēc līdzšinējās politiķu retorikas, viss būs labi un skaisti, ja vien izdosies atrast kaut cik jēdzīgus kompromisus starp uz vietu koalīcijā pretendējošām partijām. Hronoloģiski tā arī ir, tomēr vismaz daļa no jaunievēlētajiem, manuprāt, nepietiekami rēķinās ar to, ka – patīk tas vai ne – valsts pārvaldei ir liela nozīme politisko lēmumu īstenošanā vai torpedēšanā. Priekšvēlēšanu periodā solīt dažādas revolucionāras pārmaiņas šajā pārvaldē ir ierasta lieta, turklāt nereti pamatota.
Cita lieta, ka šobrīd – vismaz tāds ir mans subjektīvais iespaids – daudzi ļaudis pārvaldē nesaprot, vai tas, ko viņi dzird, ir joprojām priekšvēlēšanu retorika vai jau reāli nodomi.
Nav nekā sliktāka par neskaidrību (tā provocē bezdarbību vai varbūt pat pretdarbību), un no šī viedokļa jaunajai valdībai – un atkal neatkarīgi no personālijām – nevajadzētu atlikt, tēlaini izsakoties, atklātu izrunāšanos ar tiešās pārvaldes iestāžu cilvēkiem.
Nekas no iepriekš minētā nav kaut kas jauns un pārsteidzošs, līdz ar to runa faktiski ir par proporcijām. Daļa politiķu saka, ka vēlētāju balsojums liecina par būtisku pārmaiņu nepieciešamību. Nav iemesla šo apgalvojumu nedz apšaubīt, nedz par to ironizēt. Vienlaikus joprojām spēkā ir arī apgalvojums, ka no baltas lapas sākt nav iespējams.
Līdz ar to politiķiem vajadzētu saprast, ka solītās pārmaiņas varēs veikt vienīgi tad, ja netiks ignorēts plašāks konteksts, un tādēļ nav jābaidās, ka reālo apstākļu ņemšana vērā tiks iztulkota kā piekāpšanās, mānīšanās utt.
Vienkārši (lai gan tas patiesībā nav vienkārši…) ir jēdzīgi jāpaskaidro sava rīcība (darāmā secība utt.). Un problēma ir tā, ka vismaz pagaidām sabiedrībā tiek uzturēta ilūzija, ka atliek “portfeļus” izsniegt tiem īstajiem, un viss būs labi.
