Saule un vējš pusgada laikā Eiropai ļāvuši ietaupīt 11 miljardus 30
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš marta ar saules un vēja parkiem Eiropas Savienībā (ES) izdevies saražot ceturto daļu visa ES elektrības patēriņa, kas blokam ļāvis ietaupīt kopumā 99 miljardus eiro, ko citādi nāktos samaksāt par dabasgāzes importu.
Tas ir par 11 miljardiem vairāk nekā pirms gada, tā izpētījušas enerģētikas pētījumu aģentūras “E3G” un “Ember”.
Saules un vēja ģenerētās jaudas ļāvušas vieglāk pārdzīvot ne visai veiksmīgos hidroelektrostaciju rādītājus – tās lielā sausuma izraisītās zemās pieteces dēļ šogad nav strādājušas tik veiksmīgi kā citus gadus, kā arī ievērojamās problēmas ar atomelektrostaciju darbību Eiropā. “Vēja un saules enerģija jau šobrīd ievērojami palīdz Eiropas iedzīvotājiem, bet potenciāls nākotnē ir vēl lielāks,” ziņojumā norāda “Ember” vecākais analītiķis Kriss Roslovs.
Veiksmīgākā jaunu saules un vēja enerģijas jaudu ieviesēja kopš marta bijusi Polija, kurā minēto resursu elektroģenerācija augusi teju uz pusi, salīdzinot ar 2021. gadu, bet Spānijā kopš marta bijis kopumā vislielākais saražotās enerģijas apjoma pieaugums no vēja un saules parkiem.
Arī Latvijā procentuāli pieaugums bijis liels – vēl pērn gada nogalē mikroģenerācijai bija pieslēgti vien 2000 objektu, bet tagad saules paneļus izmanto jau vairāk nekā 10 000 mājsaimniecību.
To kopējā jauda ir 80,4 MW, bet saules elektrostaciju (vienības jauda līdz 14,999 MW) kopējā jauda ir 14,5 MW. Tātad kopumā saules enerģijas kopējā jauda Latvijā ir nepilni 95 MW. Savukārt vasarā Ventspils novadā pēc sešu gadu pārtraukuma tika atklāts jauns vēja parks ar 58,8 MW jaudu, kas nozīmē, ka kopējā uzstādītā vēja enerģijas jauda Latvijā tagad ir apmēram 140 MW.
“Eiropas Savienībā enerģētikas sektors piedzīvo pārmaiņas turbo režīmā, valdībām nopietni pievēršoties fosilo degvielu izmantošanas samazināšanai. Visi piekrīt, ka vēja un saules enerģijas ģenerējošo jaudu palielināšana ļaus ātrāk Eiropas Savienībai izkļūt no enerģētiskās krīzes,” pētījumā norādījis “Ember” vecākais enerģētikas un klimata datu analītiķis Pāvels Čižaks.
Protams, arī par spīti Krievijas izvērstajam karam Ukrainā, no dabasgāzes pilnībā ES nav atteikusies – kaut gan tās cena uzšāvusies debesīs, no marta līdz septembrim visā ES no dabasgāzes saražoja 20% elektrības, dabasgāzes ieguvējvalstu maciņos iekrītot 82 miljardiem eiro.a
Pētījumā gan “Ember”, gan “E3G” analītiķi brīdinājuši, ka jābeidz investēt dabasgāzes infrastruktūras attīstībā. “Dabasgāzes uztveršana par tādu kā tiltu pārejā uz atjaunojamajiem resursiem ir viens no iemesliem, kāpēc Eiropā šobrīd ir enerģētiskā krīze,” teikts pētījumā, kurā uzsvērts, ka Eiropai būtu jāvadās pēc maijā pieņemtā “REPowerEU” plāna, kurā zaļā enerģija ir kodols visam Eiropas enerģētikas sektoram.
