Saule kā NLO uzpildes stacija – to masveida parādīšanās tiešā Saules tuvumā nav un nevar būt nejaušība 77
Vilnis Ābele, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Nesen visas pasaules ufologus un tostarp arī tā dēvētās oficiālās zinātnes pārstāvjus nopietni pārsteidza kāda dīvaina NLO uzrašanās tiešā Saules tuvumā. Galvenā īpatnība bija tā, ka šis objekts bija pat ievērojami lielāks par planētu Zeme! Tas šķiet svarīgi tāpēc, ka tieši pēdējā laikā mūsu sistēmas centrālais spīdeklis esot burtiski pārtapis par dažādu neatpazīstamu objektu pievilcēju, un līdz ar to rodas jautājums: ar ko un kāpēc Saule pievelk šos noslēpumainos NLO?
Kosmiskie giganti
Mūsdienu viens no autoritatīvākajiem nezināmo lidojošo objektu pētniekiem Skots Vorings paudis uzskatu, ka to masveida parādīšanās tiešā Saules tuvumā nav un nevar būt nejaušība. Viņaprāt, noslēpumaini citplanētieši izmanto Sauli jeb, precīzāk formulējot, tajā notiekošos fizikāli ķīmiskos procesus, lai uzpildītu savus kosmosa kuģus. Un tieši 2020. gada novembrī fiksētie kadri, kurus nobildējis pavadonis SOHO un kuros redzams milzīgs Sauli aizsedzošs objekts, kļuvuši par pamatu šāda secinājuma izvirzīšanai. Raugi, attēli uzrāda, ka pēc kāda laika – acīmredzot pēc nepieciešamās uzlādēšanās – objekts veic raksturīgu manevru un pazūd skatienam.
Zinātnes ļaudis uzskata, ka šādu fenomenu varot izskaidrot ar Mēness stāvokli, kas attiecīgajā mirklī it kā aizsedzis Sauli. Tiesa, astrofiziķi tā arī nav spējuši atbildēt uz šādu visnotaļ loģisku jautājumu: kādā faktiski nereālā veidā Zemes pavadonis vēlāk spēja tik strauji mainīt savu stāvokli par 180 grādiem, lai pēc mirkļa vispār pazustu no redzesloka? Tostarp oficiālie NASA pārstāvji atteicās pat apspriest šo jautājumu, kas, kā uzskata neatkarīgie pētnieki, varētu nozīmēt tikai to, ka šai iestādei ir kāda būtiska informācija, kas nav paredzēta tam, lai ar to iepazīstinātu sabiedrību. Un kamēr nekas tamlīdzīgs nav noticis, visi neparasto parādību pētnieki drīkst operēt tikai ar netiešām, pašu izvirzītām versijām.
Tostarp NLO masveida parādīšanās Saules tuvumā jo īpaši pieņēmusies spēkā burtiski pēdējo gadu laikā, turklāt pārsteidzot ne tikai ar kopējo daudzumu, bet arī saviem izmēriem. Piemēram, aptuveni Zemes lieluma NLO, kuru pamanīja 2020. gada novembrī, izrādās, nemaz nav tas lielākais. 2021. gadā rūpīgi izpētot NASA speciālistu bildētos Saules attēlus, astronomi spīdekļa tuvumā atklāja gigantisku NLO, kura izmēri jau bija aptuveni 25 reizes (!) lielāki par Zemi. Tā rādiuss bija 159 000 kilometri, bet Zemes rādiuss, kā zināms, ir 6371 kilometrs. Savukārt ufologi, balstoties tieši šajos NASA attēlos, izvirzīja pieņēmumu, ka tajos redzams kosmiskais lidaparāts, kas izlido no Saules pēc uzlādēšanās ar tās enerģiju.
Turklāt var piebilst, ka vispār jau ufologiem šādas parādības nav nekāds jaunums. Dažu iepriekšējo gadu laikā viņi fiksējuši neskaitāmus dīvainus uzliesmojumus tiešā Saules tuvumā. Indiešu pētnieks Šadabs Šeihs publicēja vairākas fotogrāfijas, kurās redzami 11 ap Sauli riņķojoši NLO, kas periodiski vai nu iegrimst zvaigznē, vai iznirst no tās. Šo fenomenu novērojis arī Vorings, un viņš uzskata, ka objektu virsma esot bijusi vai nu neticami termoizturīga, vai arī klāta ar kādu aizsargājošu (elektronisku?) vairogu, kas neļauj sadegt Saules gigantiski lielajā karstumā. Turklāt, raugoties no Zemes tehnoloģiju redzespunkta, esot faktiski neiespējami pat iedomāties to attīstības līmeni civilizācijai, kas radījusi materiālu, kurš spēj izturēt zvaigznes temperatūru…
Versija par saprātīgām būtnēm
Pētnieki arī pauduši: izpētei un analīzei pieejamie kosmisko pavadoņu sarūpētie fotoattēli liecinot par to, ka ne gluži vienmēr gigantisko NLO uzpildīšana ar zvaigznes enerģiju noritot gludi un nevainojami. Dažkārt gluži kā uz Zemes sastopamajās degvielas uzpildes stacijās noslēpumaino viesu starpā izceļas nopietni konflikti, kurus mēdz atrisināt pat ar ieroču palīdzību.
Piemēram, 2020. gada 31. oktobrī NASA pavadonis EIT 304 Saules tuvumā iemūžinājis vairākus kosmiskos kuģus, bet 1. novembrī aparatūra jau fiksējusi, kā viens no NLO pa Sauli pat izšauj no lāzerieroča. Nav izdevies noskaidrot, kāds bijis šādas agresīvas rīcības iemesls. Iespējams, mūsu sistēmas galvenā spīdekļa tuvumā vienā laikā sastapušies vismaz divi savstarpēji naidīgu citplanētu civilizāciju pārstāvji. Pētnieki neizslēdz iespēju, ka noslēpumainie citplanētieši tādā veidā varbūt cenšas zvaigzni izprovocēt uz kādām savu kosmisko aparātu uzpildīšanai nepieciešamās enerģijas izdalīšanas darbībām…
Mūsdienas vēl bez amerikāņu NASA heliosfēriskās observatorijas SOHO, kas uzņem un nosūta pētniekiem Saules novērojumu attēlus, arī astronomijas amatieri aizvien biežāk sākuši novērot tiešā mūsu centrālā spīdekļa tuvumā pietiekami liela izmēra noslēpumainus objektus. Turklāt īpašu uzmanību piesaistot fakts, ka teju vai ikviens Saules tuvumā nonākušais NLO ir vismaz Zemes diametra lielumā un vēl lielāks. Un joprojām visdīvainākais šķiet arī amatieru fiksētais fakts, ka viena daļa šo NLO izlido tieši no ārkārtīgi augstā temperatūrā esošajām Saules dzīlēm. Turklāt, arī neskatoties uz amatieru veiktajiem salīdzinoši nekvalitatīvajiem uzņēmumiem, tie visi tomēr pārsteidzošā kārtā ir savstarpēji ļoti līdzīgi, un katrā ziņā tie visi sakrīt ar tiem fotomateriāliem, kurus sarūpējuši oficiālo organizāciju kosmiskie pavadoņi!
Turklāt pat amerikāņu astronautiem reiz izdevies nofiksēt NLO, kas lido garām Saulei, turklāt tik dīvainā manierē, ka, šķiet, nemaz to nepamana un teju vai nejauši aizskar. Ārēji šis NLO izskatoties kā aplis ar krustu vidū, proti, tieši tā, kā citplanētiešus savās gravīrās un svētbildēs ļaudis atveidoja viduslaikos. Vēstīts, ka šis fakts kārtējo reizi uzskatāmi liecinot par labu tam, ka Saules tuvumā redzētajiem gigantiskajiem objektiem ir mākslīga, nevis dabiska izcelsme, un tos katrā ziņā pilotē saprātīgas būtnes.
Astrofizika nav ufoloģija
Taču, izrādās, versija par to, ka Saule kalpo arī kā savdabīgs NLO enerģētiskās uzpildes objekts, arī nemaz nav tik jauna un sensacionāla. NASA pastāvīgi veic Saules novērojumus, tāpēc tās vadošie speciālisti pietiekami labi zina visu ar to saistīto. Tādā veidā pirms dažiem gadiem kādā krietni senāk uzņemtā fotogrāfijā speciālisti pamanīja kaut ko ļoti neparastu: tā bija milzīga tumša bumba, no kuras uz Sauli stiepjas kāds dīvains priekšmets, kas ārēji atgādina gigantisku cauruli. Bija skaidrs: šis objekts vai nu uzlādējas ar Saules enerģiju, vai arī kaut ko pumpē laukā no tās dzīlēm.
Šis attēls acumirklī kļuva par sensāciju ufologu aprindās. Daži speciālisti apgalvoja, ka attiecīgais NLO ir citplanētiešu tā dēvētais mātes jeb bāzes kuģis, savukārt citi pauda, ka astronautiem palaimējies kļūt par aculieciniekiem jaunas zvaigznes tapšanas procesam. Taču paši NASA speciālisti kategoriski noraidīja visas tamlīdzīgās versijas, tomēr šajā reizē vismaz nāca klajā paši ar savējo.
Ievērojamais astrofiziķis Alekss Jangs, kurš specializējies tieši Saules pētīšanā, paziņoja, ka attēlā nejauši nokļuvušas protuberances, kas izpaužas kā plazmas sabiezējumi, un šo plazmu tomēr uzskata par pietiekami aukstu salīdzinājumā ar Saules koronu. Raugoties Saulē caur teleskopu, protuberances var ieraudzīt kā liesmu mēles, kas izlaužas laukā no spīdekļa dzīlēm. Viņš arī paskaidrojis, ka atsevišķos gadījumos šie veidojumi var pat izkārtoties cilvēku figūru veidā, pēc kā mēdzot arī uzrasties paziņojumi par Saules tuvumā redzētiem kaut kādiem eņģeļiem, kā tas bijis, piemēram, 2020. gada decembra pirmajās dienās. Turklāt astrofiziķis norādījis, ka protuberances vispār spēj ieņemt visneiedomājamākās formas, izstiepjoties pat desmitiem tūkstošu kilometru garumā. Un tās katrā ziņā var pilnībā atrauties no Saules virsmas, tādējādi nejaušam novērotājam no malas izskatoties gluži kā gigantiski NLO…
Pilna skaidrība tik drīz nav gaidāma
Varētu domāt, ka beidzot dīvainais fenomens guvis savu racionālo skaidrojumu un līdz ar to visi jautājumi izsmelti. Taču, kā jau bieži mēdz būt tamlīdzīgos gadījumos, viss tomēr nav tik vienkārši. Izrādās, ufologi jau sen iemācījušies atšķirt NLO no protuberancēm, tāpēc paliek stingri savās pozīcijās, aizstāvot viedokli, ka 2020. gada novembrī un vairākkārt gan iepriekš, gan vēlāk Saules tuvumā atradušies tieši citplanētiešu kosmosa kuģi.
Kā piemēru pētnieki norādījuši uz kādu jau 2011. gada 12. jūlijā uzņemtu attēlu, kas radies pēc tā, kad aparatūras objektīva redzeslaukā bija nonākusi jaudīga protuberance: veidojums izlocījās cilpas veidā, tad sadalījās vairākās joslās un jau drīz tādā veidā atgriezās atpakaļ Saulē. Astrofiziķis Jangs tajā reizē pavēstīja, ka šī protuberance atbilstoši savai formai atgādina kristiešu dogmatikas izauklētajā iztēlē tapušo eņģeļa tēlu ar izplestiem spārniem…
Vienubrīd bija izplatīts viedoklis, ka punktu astrofiziķu un ufologu diskusijā par Saules tuvumā novērojamo dīvaino un noslēpumaino objektu patieso iedabu varētu pielikt zonde Solar Orbiter, kas nesen pietuvojās Saulei 77 miljonu kilometru attālumā, tādējādi uzsākot aptuveni septiņu gadu laikā veicamo Saules pētīšanas programmu. Katrā ziņā šajā laikā ieplānots rast atbildes vēl arī uz daudziem citiem jautājumiem par dažādām Saules anomālijām. Tiesa, ufologi jau tagad pauduši bažas un šaubas – ja oficiālie pētnieki patiešām atklās to, ka mūsu centrālā spīdekļa tuvumā periodiski uzrodas noslēpumaini citplanētiešu kosmosa kuģi, vai par to visā nopietnībā uzzinās arī pasaules sabiedrība…
Vai Saule varētu būt mākslīgs veidojums?
Tostarp pētnieki aizvien biežāk atgriežas pie šajā apakšvirsrakstā noformulētā jautājuma. Noskaidrots, ka lielākā daļa mūsu Saulei līdzīgo zvaigžņu ir ar vidēji piecas reizes lielāku magnētisko aktivitāti, kā arī ir daudz tādu līdzīgo, kuras ir pat nesalīdzināmi spožākas – līdz pat 12 reizēm, un tas ir ievērojami vairāk par to spožumu, kādu mūsu zvaigzne spēj uzrādīt pat sava saules cikla maksimumā.
Citiem vārdiem sakot, mūsu sistēmas centrā esošā zvaigzne ir ievērojami “mierīgāka” par citiem tai ļoti līdzīgiem objektiem. Un kas tad ir? Zinātnes ļaudis pauž, ka tas esot pat vairāk nekā svarīgi. Tāpēc, ka jau tagad ir skaidrs: viss Saules sistēmā esošais kopā ar savu centrālo spīdekli neizbēgami ies bojā, tāpēc cilvēkiem – ja tie spēs tik ilgi saglabāt savu sugu – nāksies meklēt sev citu dzīvošanas vidi, un tas katrā ziņā būs kaut kur ļoti tālu ārpus Saules sistēmas. Protams, laika vēl ir vairāk nekā gana, taču par to domāt vajag sākt jau tagad – lai tad superattīstītie nākotnes zinātnieki tikai kvalitatīvi pabeidz mūsu uzsākto…
Kāda tam visam saistība ar “mākslīgo” Sauli? Tajā gadījumā, ja mūsu Saulei būtu tāda pati magnētiskā aktivitāte, kāda tā ir citām līdzīgām zvaigznēm, dzīvība uz Zemes nebūtu iespējama, jo nāvējošo lādēto daļiņu periodiskā izmešana būtu absolūti fatāla visam dzīvajam. Proti, Zeme it kā atrastos savdabīgā mikroviļņu krāsnī, tāpēc uz tās virsmas nekas nespētu izdzīvot.
Viens no savulaik izvirzītajiem hipotētiskajiem variantiem piedāvāts kā Zemes izvadīšana citā orbītā, kurā tā no agresīvās jaunās (pārveidotās) saules saņemtu tādu pašu starojumu, kādu saņem tagad. Taču, kā pauduši ar bagātāku iztēli apveltītie pētnieki, vienalga nekas lāgā nesanāktu. Jo tad nāktos visu planētu novirzīt vismaz tagadējā Jupitera orbītā. Pat ja jaunajai saulei ļoti līdzīgā zvaigzne būs apveltīta ar lielāku spožumu, attiecīgajā orbītā vienalga būs principā ļoti auksts. Un tad vēl citi blakus faktori: piemēram, gada garums līdzināsies 12–15 mūsu gadiem, kas dzīvības evolūcijai arī ir ārkārtīgi nelabvēlīgs faktors. Un tamlīdzīgi.
Viss liecina, ka šāda nestabila, magnētiski hiperaktīva zvaigzne būtu katastrofāla jebkurai tās tuvumā esošas planētas dzīvībai. Taču, raugi, tāda salīdzinoši stabilāka, rāmāka un mierīgāka sekmētu gan dzīvības rašanos, gan attīstību. Jo pat tie, kam lāgā nepatīk evolūcijas teorija, atzīst, ka Saule katrā ziņā ir pārsteidzoši stabila zvaigzne, un tieši tas tad arī ir pamatā uz Zemes esošajam visam dzīvajam.
Tomēr ir nākamais jautājums: kāpēc mūsu Saule ir tik stabila, kāpēc tā tik ievērojami atšķiras no visām citām zvaigznēm ar analoģisku masu, temperatūru, ķīmisko sastāvu un pat griešanās ap savu asi periodu? Lūk, un šajā brīdī uzrodas versija par to, ka, iespējams, mūsu spīdeklis varētu būt mākslīgi radīts, turklāt “pieregulēts” tā, lai šeit viss būtu piemērots DNS balstītas olbaltumvielu dzīvības vajadzībām.
Un šī versija ir tik ļoti vilinoša un suģestējoša, ka pētnieki par to diskutē aizvien kaismīgāk, nespējot noformulēt puslīdz pieņemamu vispārējo viedokli. Tiesa, daudzi no viņiem ir vismaz pietiekami drosmīgi un godīgi, spējot publiski atzīt, ka Saule bezgalīgajā kosmosā katrā ziņā ir kaut kas ļoti īpašs. Un liela daļa visnotaļ eksaktu, arī no reliģiskajiem māņiem brīvu, izglītotu un autoritatīvu pētnieku uzskata, ka mums ir darīšana ar nepārprotamu “ieceri” jeb “plānu”. Kas ir iecerētājs jeb plānotājs? Faktiski jau ir tikai divi iespējamie varianti. Tie zinātnes prāti, kuri nespēj nopietni raudzīties uz seno jūdu priekšstatiem, kas dažviet izdzīvojuši pat vēl līdz mūsdienām, par to, ka Visumu radījis nezin kāds īpašais dievs, uzskata, ka jebkādas domas par tā dēvēto ieceri ir tikai ilūzija. Un vēl ir variants par tā dēvēto antropogēno principu, kas pauž: mēs Visumu redzam tieši tādu tāpēc, ka tikai tajā varēja rasties novērotājs.
Tostarp citi uzskata, ka visu apkārt esošo tomēr radījis kāds pārpasaulīgs arhitekts vai kāda augstākā būtne, vai būtība. Un tad nu var bezgalīgi diskutēt: kas tad tas ir? Var būt, piemēram, tas pats hipotētiskais dievs – vismaz viens no tiem daudzajiem, kas vairāk vai mazāk zināmi. Bet – ar kādām gan principiālām īpašībām tas varētu atšķirties no superattīstītas būtnes, kura evolūcijas gaitā iemantojusi visu savu maksimālo jaudu? Vai ar prasmi no nedzīvā veidot dzīvo? Vai ar spēju radīt jaunas pasaules un tostarp arī jaunas zvaigznes? Un – kas no tā visa varētu būt principiāli neiespējams?
Varbūt visa mūsu galaktika vai pat tikai kāds telpas apgabals jau tāpat prātam neaptveramajos miljardos kubisko megaparseku tad arī ir rīcības apgabals tai saprātīgajai būtnei, kuru daudzi ļaudis mēdz dēvēt par savu dievu. Un varbūt šis dievs patiešām visu ir nešaubīgi pareizi noskaņojis, radījis dzīvību un tad vienkārši nejauši aizmirsis savus cilvēkbērnus saistībā ar kādām nesalīdzināmi svarīgākām darīšanām. Bet varbūt arī gluži apzināti pagaidām neierodas apciemot un palūkoties, kas tad tur īsti tagad izveidojies Visuma Petri trauka dibenā. Varbūt vien tikai ik pēc laiciņa atsūta kaut kādus savus vēstnešus mazliet papumpēt laukā enerģiju no mūsu Saules…
