Saule fermā lētāka nekā elektrība 0
Alojas novada Braslavas pagasta z/s “Apsītes” fermā nepieciešamā karstā ūdens sildīšanai papildu jauda tiek nodrošināta ar alternatīvo – saules – enerģiju. Uz jumta trīs kolektori, atsevišķā telpā neliela sūkņu stacija un vairāk nekā plus 40 grādus karsts ūdens patlaban, kad saulīte vēl tik dāsni nesilda, – tāda ir pieredze kopš šā gada sākuma ar Eiropas finansējumu atbalstītā projekta īstenošanā.
Kādēļ zemniekam fermā, kur tiek izmantota elektroenerģija, nepieciešams arī šāds alternatīvais risinājums? “Tikai jaudas trūkuma dēļ,” skaidro saimniecības īpašnieks Dainis Kreišmanis. “Rudenī, kad jādarbina kalte, man nav iespējas vienlaikus slaukt govis, jo saimniecībā esošajiem elektromotoriem nav jaudas. Ideju par saules enerģijas izmantošanu noskatīju alternatīvo tehnoloģiju izstādē Ķīpsalā. Nekas jauns jau tas nav, vajadzīga vien nauda un darbs. Manas saimniecības variantā iegūšu karsto ūdeni un esmu pārliecināts, ka augustā, sākoties graudu novākšanai, problēmu vairs nebūs.”
Karstā ūdens uzsildīšana līdz normatīvos paredzētajai 60 grādu temperatūrai pagaidām bijis visdārgākais process. Sākumā elektroenerģijas aizstāšanai domājuši par boileru, kas kurināms ar malku. Taču fermā ir daudz koka apdares un tādēļ šis variants licies bīstams.
Tā kā Kreišmanis “Apsīšu” nākotni redz piena ražošanā (saimniecība ir arī jaunceļamās piena pārstrādes rūpnīcas biedre), viņš pērn meklēja atbalstu lauku saimniecību modernizācijai Eiropas Savienības Lauku attīstības programmā. “Apsītes” startēja ar projektu “Liellopu fermas ar kūtsmēslu krātuvi paplašināšana un aprīkošana”. Piešķirtais finansējums – vairāk nekā 23 tūkstoši latu dalīts divās daļās: kūts paplašināšanai un saules kolektoru uzstādīšanai, mēslu krātuves izbūvei un jumta nomaiņai.
“Eiropas struktūrfondu līdzekļu piesaiste daudzās saimniecībās 2011. iezīmēja kā straujas attīstības gadu. Arī “Apsītēs”,” saka Dainis un pamato.
“Fermai uzcelta piebūve, pagarināts piena vads, rekonstruēta piena māja un, protams, saules kolektori. Sarēķinot visu kopā, tehnoloģijas saules siltuma iegūšanai izmaksāja ap 2000 latu. Saulainā dienā kolektori nodrošinās 100 litru karsta ūdens – vairāk nekā nepieciešams – un aizstās aptuveni 10 A sildītājam izmantotā strāvas patēriņa.”
“Apsītēs”, kas pagaidām Vidzemē ir vienīgā saimniecība, kur tiek izmantota saules enerģija, kolektori nav iegādāti nolūkā padižoties ar moderniem jaunumiem vai īpaši pievērsties zaļajam dzīvesveidam. Meklēts risinājums lētākajam variantam tādēļ, ka pārāk dārgs bijis “Latvenergo” piedāvājums saimniecībai nepieciešamās jaudas nodrošināšanai un uzstādījums: saimniekam jāmaina transformators un daļa elektrolīnijas par saviem līdzekļiem. Pēc aptuvenām aplēsēm, tie bijuši vairāk nekā 10 tūkstoši latu.
Pat ja Dainis būtu pircis dārgākos saules kolektorus, arī tad kopējā summa šim ciparam netuvotos: “Diemžēl izmantot “Latvenergo” pakalpojumus nevarēju atļauties. Nezinu arī, kādēļ tika prasīta tik liela summa un kādēļ vispār trūka jaudas. Agrāk no tā paša transformatora pietika pat vairākām fermām, bet tagad nebija jaudas vienai – manējai.”
