Kaktusi, palmas un alvejas, augļi veikalā un brīvā dabā 0
Šie augi te sastopami gan savvaļā, gan milzīgajā botāniskajā dārzā netālu no galvaspilsētas, kur ieeja apmeklētājiem ir par brīvu. Te jābūt gatavam pa akmens kāpnēm rausties augšā un lejā, toties patīkami, ka tās neslīd pat lietū.
Februāra beigas, iespējams, nav īstā sezona visiem augļiem, tomēr, ja pameklē veikalos, var atrast garšīgus banānus, ļoti saldus kivi, it visur ir nopērkami saldi un mutē kūstoši mandarīni un apelsīni. Dienā, kad dodamies salas iekšienē, kādā dārzā redzu īpatnu skatu: mandarīnkokam liela daļa ziedu izplaukuši un pēc smaržas atgādina jasmīnu, viena daļa vēl tikai pumpuros, bet ir arī trīs četri jau aizmetušies, pusgatavi augļi! Vai šie koki ražo nemitīgi cauru gadu?
Pašā okeāna krastā vietējie baloži un citi kanārijputniņi palmu paēnā aizgūtnēm knābā tādas kā mūsu ozolzīles, tikai drusku lielākas. Paskatos augšā – kokiem ir lieli ķekari. Dateļpalmas! Iztraucēju putnu mielastu un uzlasu no zemes dažas “zīles”. Izrādās, ka tām viegli nolobāma plāna čauliņa. Iekšpuses medainais pildījums ātri izkūst mutē, pārpalikumā atstājot paprāvu kodolu. Latvijā man dateles nekad nav garšojušas. Šīs ir īsta delikatese. Tiesa, vēlāk veikalā pirktās nešķiet uz pusi tik gardas, un ir arī visai dārgas – no 6 līdz 10 eiro kilogramā, laikam atkarībā no lieluma.
Visdažādākā alvejas produkcija gan skaistumam, gan veselībai te nopērkama uz katra stūra, tāpat kaktusu šņabji, liķieri un zaptes. Ievārījumu nogaršoju. Manā gaumē labāk ir melleņu un meža aveņu. Uzzinājuši, ka opunciju augļi esot veselīgi, kādu arī pamēģinām. Tikt pie adatainā augļa nav nemaz tik vienkārši. Ar salvešu palīdzību to uzmanīgi novirpinām no kaktusa ķermeņa un vēlāk mājās blanšējam – aplejam ar verdošu ūdeni. Pēc tam viegli novilkt ādu. Augļa ķermenis ir sarkans kā mūsu biete, garšo saldskābi.
