Sezona, nesezona un smilšu vētras 0
Tuvākā sauszeme, ja neskaita blakus salas, ir Āfrika, un kilometrus 200 attālā Maroka ik pa laikam pasveicina Grankanāriju ar smilšu vētru, ko vietējie saucot par kalimu. Vienudien to piedzīvojam arī mēs. Jau no paša rīta, ko ierasti sāku ar peldi bungalo baseinā (jo uz okeānu dodos pagulēt), ievēroju, ka debesis ir nespodras. Pavisam drīz viss jums virs galvas ir pārvilcies ar pelēku plīvuru, un sākas īsta tveice. Labi, ka ir vien nieka plus 26, teju, teju var izturēt. Vasarā, 40 grādu karstumā, sutoņa esot tāda, ka grūti iziet ārā. Ja tomēr jāiet, tad tūlīt zobos šņirkst smiltis.
Arī šā iemesla dēļ vasaras karstie mēneši te ir nesezona, savukārt sezona – no septembra līdz jūnijam. Sezonā, lasi, rudenī, ziemā un pavasarī, atpūsties brauc lielākoties pensionāri. Pusaudžus kā ar uguni meklēt, pa retam trīsdesmitgadniekam un bērnam. Mājokļu cenas īrniekiem lētākas ir nesezonā, savukārt kafejnīcu un restorānu īpašniekiem lielākā peļņa ir tieši vasarā. Pensionāri nav tik turīgi un vairākkārt katru eiro apgroza rokās, pirms to izdod.
