Otrādi un citādi 0
Kanāriju salas gan nav Austrālija, kur valda ziema, kad mums ir vasara, un otrādi. Februārī arī Puertoriko ir ziema, jūlijā un augustā – vasara. Tikai šeit vasarā gaiss uzkarst līdz +40 grādiem un vairāk, bet ziemā – pāri par divdesmit. Pērn februārī kādu brīdi esot bijis tikai plus 19, un vietējie drebinādamies sacījuši, ka tā esot aukstākā ziema pēdējos 60 gados.
Mēs Latvijā domājam, kā siltināt grīdas. Tur it visās mājās grīdas klāj flīzes, lai būtu pēc iespējas aukstāk. Mums automašīnas bojājas no apakšas – rūsē. Viņiem auto sadrūp no augšas – saules staros krāsa sasprēgā un nolobās, daudzas izskatās kā pludmalē pārcepinājušies atpūtnieki. Pie stūres uz paneļiem bieži vien ir uzklāts īpašs aizsargmateriāls vai vienkārši sedziņa.
Latvijā ceļotāji labprāt atstāj par sevi ziņas, iegravējot vārdu smilšakmens klintīs. Grankanārijā ir tādas klintis, kurās neko neiegravēsi un kuras vispār labāk neskrubināt. Bet publiskas rakstu liecības homo scriptor atstāj arī šeit, aprakstot gludus palmu stumbrus un ieskrāpējot tekstu kaktusu lapās.
Latvijā ilgāku laiku neesmu ticis vaļā no krekšķa kaklā. Puertoriko saule un okeāna gaiss mani izdakterē vienā dienā. Toties vasarās te arī vietējie bieži saķer iesnas. Gan kondicionieru dēļ, kas dzesē gaisu teju visās telpās, gan arī temperatūras starpības dēļ – pa dienu ir plus 40º, vakaros nieka plus 25º… Zināmu tuksneša efektu jūtam arī mēs – vakarā gaiss atdziest līdz 17º.
Pēc dēla ieteikuma jau lidostā uz nedēļu noīrējam piecvietīgu seat automašīnu. Ja ņemtu taksometru, tad līdz Puertoriko būtu jāmaksā ap 50 eiro. Īrētais auto ar pilnu bāku izmaksā vien 134 eiro, un arī benzīns ir par centiem 20 lētāks, piedevām līdzi nāk salas karte, ko citādi iegādāties ir pagrūti. Ar internetu salā ir pavārgi. Mūsu bungalo ciematiņā tā vispār nav.
