“Diemžēl šobrīd mēs nezinām par visiem noziegumiem.” Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā dokumentēti 70 000 kara noziegumu 33
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā nedēļas nogalē notika starptautiska konference “Vienoti taisnīgumam”, kurā tika spriests par iespējām saukt pie atbildības Krievijas kara noziedzniekus. Ļvivā iepriekš neizziņotā vizītē ieradās ASV ģenerālprokurors Meriks Gārlends un Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola, kura pauda cerību, ka sarunas par Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā tiks sāktas jau šogad.
Eiropas Savienība Ukrainu par kandidātvalsti atzina pagājušā gada vasarā.
Ukrainā dokumentēti 70 000 kara noziegumu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis konferencē paziņoja, ka kopš Krievijas plaša mēroga iebrukuma pagājušā gada februārī Ukrainā dokumentēti vairāk nekā 70 000 kara noziegumu.
“Diemžēl šobrīd mēs nezinām par visiem noziegumiem. Liela daļa mūsu teritorijas joprojām ir okupēta, un mēs šobrīd nevaram prognozēt, cik daudz Krievijas armijas noziegumu mēs atklāsim pēc okupantu padzīšanas,” atzina Zelenskis. Viņš uzsvēra, ka konferences mērķis ir Krievijas līderu saukšana pie atbildības. Konferences dalībnieku vidū bija arī Lielbritānijas ģenerālprokurore Viktorija Prentisa, Spānijas ģenerālprokurors Alvaro Garsija Ortiss un Eiropas Savienības tieslietu komisārs Didjē Reinderss.
Konferenci apmeklēja arī Latvijas prezidents Egils Levits, kurš atbalstīja starptautiska tribunāla izveides nepieciešamību kara noziedznieku tiesāšanai.
Konferenci apmeklē ASV ģenerālprokurors
ASV ģenerālprokurors Meriks Gārlends konferencē solīja saukt pie atbildības kara noziedzniekus. “Pirms nedaudz vairāk kā 12 mēnešiem iebrūkošie krievu spēki ķērās pie vardarbības lielākajā mērogā, kāds redzēts kādā bruņotā konfliktā kopš Otrā pasaules kara,” konferencē paziņoja Gārlends.
“Mēs šodien esam Ukrainā, lai runātu skaidri un vienā balsī: šos noziegumus pastrādājušie neizspruks sveikā,” uzsvēra ASV ģenerālprokurors. Gārlends arī piesauca holokaustu un Nirnbergas tribunālu. Viņš norādīja, ka ASV prokurori sniedz padomus un palīdzību Ukrainas Ģenerālprokuratūrai noteiktos kara noziegumu gadījumos, piemēram, apkārtējās vides jautājumā. Šī ir Gārlenda otrā vizīte Ukrainā kopš kara sākuma. Pirmo reizi viņš Ukrainu apmeklēja pērnā gada jūnijā.
Pirms došanās uz Ļvivu Gārlends liecināja ASV Senāta Tieslietu komitejā, kur uzsvēra, ka Krievija Ukrainā ir pastrādājusi noziegumus pret cilvēci, ziņo ASV telekanāls CNN.
Viņš pavēstīja ASV likumdevējiem, ka amerikāņu tiesu medicīnas eksperti atrodas Ukrainā un palīdz ukraiņu izmeklētājiem izpētīt Krievijas pastrādātos noziegumus. Gārlends Senāta komitejā arī pauda uzskatu, ka Krievijas algotņu grupas “Wagner” dibinātājs Jevgeņijs Prigožins ir kara noziedznieks. ASV viceprezidente Kamala Harisa vēl Minhenes drošības konferencē februārī izteica Savienoto Valstu oficiālo pozīciju, ka Krievija Ukrainā ir pastrādājusi noziegumus pret cilvēci.
Kas tiesās kara noziedzniekus?
Domājot par Krievijas kara noziedznieku tiesāšanu, nav skaidra mehānisma, kā saukt pie atbildības Krievijas augstāko politisko un militāro vadību. Starptautiskās krimināltiesas izmeklētāji jau strādā Ukrainā un vāc pierādījumus, tomēr šai tiesai nav jurisdikcijas pār Krievijas vadību un tā nevar tiesāt Krievijas līderus par agresiju pret Ukrainu. Starptautiskajā krimināltiesā var tiesāt aizdomās turamos tādos starptautiskos noziegumos kā kara noziegumi, genocīds un noziegumi pret cilvēci.
Šajā Hāgā bāzētajā tiesā var iztiesāt arī agresijas noziegumus, tomēr tikai tajā gadījumā, kad attiecīgā valsts ir atzinusi Starptautiskās krimināltiesas jurisdikciju. Agresijas noziegums attiecas uz valsts augstāko politisko un militāro vadību, un Krievijas vadību Starptautiskā krimināltiesa tiesāt nevar, jo Krievija nav atzinusi šīs tiesas jurisdikciju.
Tā rezultātā kļuvušas skaļākas runas par īpašu tribunālu, kurā tiesātu Krievijas līderus. Šāda tribunāla izveidošanu atbalsta arī Latvija. Par to savā runā konferencē iestājās prezidents Egils Levits.
“Latvija kopā ar citām līdzīgi domājošām valstīm uzskata, ka šim gadījumam izveidots starptautisks tribunāls ANO paspārnē var nodrošināt Krievijas augstākās vadības atbildību,” paziņoja Levits. Viņš norādīja, ka šāds tribunāls varētu tikt veidots, “noslēdzot vienošanos starp ANO ģenerālsekretāru un Ukrainu, pamatojoties uz ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju”.
Eiropas Parlaments janvārī pieņemtajā rezolūcijā jau ir aicinājis izveidot īpašu tribunālu, kas tiesātu Krievijas politisko un militāro vadību par kara noziegumiem. Kā pirmo soli ceļā uz šādu tribunālu Ukraina un tās starptautiskie partneri, tostarp Latvija, konferencē Ļvivā ir atbalstījuši centra izveidi Krievijas agresijas izmeklēšanai.
Centrs būs izvietots Hāgā, un darbību varētu sākt vasarā. Tas palīdzēs vākt pierādījumus par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā.
