Saukas ezerā atrod retā un apdraudētā peldošā ezerrieksta fosilo formu 2
Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas institūta pētnieki šomēnes Saukas ezerā atrada vairākus peldošā ezerrieksta (Trapa natans) fosilo formu īpatņus, aģentūru LETA informēja LU Bioloģijas institūta pētniece Linda Uzule.
Peldošais ezerrieksts Latvijā ir reta un apdraudēta suga. Latvijā pēdējos 85 gados līdz šim bija zināmas peldošā ezerrieksta atradnes tikai Klaucānu, Priekulānu, Pokratas un Bancānu ezerā.
Uzule skaidroja, ka peldošais ezerrieksts ir terciāra perioda floras pārstāvis un līdz ar to relikta augu suga Latvijā, kura ir iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas pirmajā kategorijā, kā arī Ministru kabineta “Noteikumu par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” pirmajā pielikumā “Īpaši aizsargājamo sugu saraksts”.
Ezerrieksta izplatības areāls aptver Vidus un Austrumu Eiropu, Vidusjūras zemes, Dienvidu un Austrumu Āziju. Ziemeļamerikā un Austrālijā tas ievests un dabīgu augteņu tur nav. Latvijā ezerrieksts sastopams uz tā izplatības areāla ziemeļu robežas. Augs sastopams ūdeņos, kas nabadzīgi ar kalcija karbonātiem, bet bagāti ar organiskajām vielām, sacīja pētniece.
Peldošais ezerrieksts ir viengadīgs ezerriekstu dzimtas ūdensaugs ar vienu līdz divus metrus garu, lokanu stublāju, ko ezera gruntī notur iepriekšējā gada rieksts, no kura tas izaudzis. Stublāja galā virs ūdens izveidojas peldošu rombisku lapu rozete. Augs zied jūlijā, augustā. Ziedi atveras rītos tikai uz dažām stundām un pēc apputeksnēšanās ieliecas ūdenī, kur rudenī nogatavojas 2,5-4,5 centimetrus (cm) plati un 2-3 cm augsti kauleņveida rieksti ar diviem vai četriem asiem un atskabargainiem izaugumiem, kas ir pārkoksnējušies kausa zobiņi. Rudenī nogatavojušies augļi noraisās no stublāja, nogrimst un noenkurojas ezera dūņās. Ezerrieksta augļi dīgtspēju var saglabāt līdz 10 gadiem, citviet literatūrā minēti pat 45 – 50 gadi.
Uzule atgādināja, ka Latvijā pēdējos 85 gados bija zināmas tikai trīs peldošā ezerrieksta atradnes Klaucānu, Priekulānu un Pokratas ezeros līdz 2017.gadā projektā “Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu inventarizācija Latvijā” jeb “Dabas skaitīšana” peldošo ezerriekstu izdevās konstatēt arī Bancānu ezerā. Tās ir Eiropā vistālāk ziemeļos atrastās ezerrieksta augtenes. Pastāv uzskats, ka augs Bancānu ezerā pēdējo 20 gadu laikā ieviesies no Priekulānu ezera, iespējams, ar ūdensputnu palīdzību.
Nogulumu paleobotānisko pētījumu dati liecina, ka ezerrieksts Latvijas teritorijā seklās ūdenstilpēs ir audzis gan pirms vairākiem tūkstošiem gadu, gan arī tā makroatliekas un putekšņi atrasti iepriekšējo starpledus laikmetu ezeru nogulumos.
20.gs. 40.gadu sākumā bija zināmas ezerrieksta fosilo augļu desmit atradnes, tad tagad to skaits kopā ar fosilo putekšņu atradnēm palielinājies līdz 27. Patlaban norit darbs pie Saukas ezerā atrasto ezerrieksta fosilo formu īpatņu vecuma noteikšanas.
Aukstais laiks nav šķērslis, izpētes darbi LIFE GOODWATER IP projekta ietvaros turpinās. Pētot Saukas ezera…
Posted by Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs on Svētdiena, 2020. gada 15. Novembris
LU Bioloģijas institūta pētījumi Saukas ezerā notiek “Life Goodwater IP” projektā, kura mērķis ir uzlabot Latvijas riska ūdenobjektu kvalitāti. Projektu no 2020. līdz 2027.gadam īsteno 19 organizācijas Latvijā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vadībā, sacīja Uzule.
“Life Goodwater IP” ir viens no desmit liela mēroga Eiropas Savienības (ES) “LIFE” programmas vides un klimata projektiem, kas kopš 2019.gada tiek īstenoti deviņās dalībvalstīs (Kiprā, Igaunijā, Francijā, Grieķijā, Īrijā, Latvijā, Slovākijā, Čehijā un Spānijā), kopumā investējot 101,2 miljonus eiro, lai ES padarītu zaļāku un mazinātu tās ietekmi uz klimata pārmaiņām. “LIFE” programma ir ES finanšu instruments vides un klimata jautājumu risināšanai, kas darbojas kopš 1992.gada un ir līdzfinansējusi vairāk nekā 5400 projektus ES. Programmas budžets 2014. – 2020.gadam ir 3,4 miljardi eiro.
