– No mūsu laikraksta pieredzes varu teikt, ka, pētot atalgojuma jautājumus LTV, pilnu ainu tomēr nevarējām gūt, jo daļa pozīciju, kas attiecas uz pašu ieņēmumiem, netika atklāta, aizbildinoties ar komercnoslēpumu. Jums pašam ir zināma pilna aina? 24
– Kamēr sabiedriskais medijs piedalās reklāmas tirgū, tur patiešām ir sadaļa, kas attiecas uz komercnoslēpumu, tāpat ir arī personas datu aizsardzība – jo jūs nemaz nedrīkstat izsniegt datus par cilvēku saņemtajām algām, jo tas varbūt ir pat viņu fiziskās drošības jautājums. Visi šie apstākļi ir jāizvērtē.
– Tomēr vai sabiedriskajam medijam kā sargsunim pār citām varām pašam nebūtu jābūt ļoti caurskatāmam?
– Caurskatāmība ir jāpalielina strukturētā veidā, ar skaidru, saprotamu vienoto atalgojuma sistēmu, un tāda LTV ir ieviesta. Informācijas atklātības likums pasaka, ka valsts iestādēm ir jāinformē par pieņemtiem lēmumiem, nevis par lēmumu projektiem. Mūsu sabiedriskie mediji ir ar pietiekami lielu apgrozījumu, un to darbībā ir pietiekami daudz informācijas, kam ir dienesta un komerciāls raksturs. Un ne viss ir jāatklāj. Arī, ja runājam par šiem atalgojumiem, tas taču patiesībā ir individuālas vienošanās jautājums, turklāt LTV darbinieki nav valsts amatpersonas.
– “Latvijas Avīzes” lasītāji pamanījuši, ka LTV žurnālisti mēdz ziņot no attāliem pasaules punktiem, un viņi jautā, vai vienmēr tas notikums ir tā vērts, lai mūsu TV brigāde būtu tur klāt? Jo galu galā tiek tērēta arī nauda – lidmašīnu biļetēm, komandējumu nauda…
– Tas vispirms ir jautājums pašai LTV. Ja ir šāda rakstura jautājumi, mēs vienmēr vispirms prasām pašu uzņēmumu viedokli un iedziļināmies problēmā. Uzskatu, ka sabiedriskajam medijam ir jāizceļas, pirmkārt, ar ziņām un arī ar starptautisko informāciju, tas nozīmē arī klātbūtni. Tomēr, pirmkārt, ar klātbūtni Latgalē…
– Nevis, piemēram, ASV…
– Jā, un par to jau arī ir runāts un darīts, lai beidzot mēs saprastu, ka nepietiek tikai ar atsevišķiem izbraucieniem uz Latgali un Latgales reģionālās televīzijas darbību. Starp citu, arī vienotā sabiedriskā medija koncepcija paredz reģionālo studiju izveidi un pirmo – Latgalē.
– Dimanta kungs, ievēroju, ka Krievijas medijos tiekat saukts par Latvijas politiķi. Vai esat apsvēris domu par nākšanu politikā?
– Nē, tādu nolūku nav. Man ļoti patīk šeit uzkrāt informāciju savai neatkarīga eksperta turpmākai darbībai.
– Pazīstamais sociologs Aigars Freimanis savā ierakstā tviterī raksta tā: “Es zinu un saprotu, ka bez argumentiem nav lāgā, bet, ja Dimantu padzīs no NEPLP, es jutīšos labāk. Varbūt naids pret trulu demagoģiju.” Kā jums šķiet, kāpēc tāds priekšstats par jums varētu būt?
– Mana specialitāte ir komunikācija, un es ar to nodarbojos. Tad jau jāskatās, ko kurš sauc par demagoģiju un kāda ir tās definīcija. Jebkuru komunikāciju, kurā jūs nodarbojaties ar pārliecināšanu, var saukt par demagoģiju. Tad jau arī advokātam var pārmest, ka viņš ir demagogs, jo viņam ir argumenti. Tāpēc es šo zināmā mēra uztveru kā komplimentu – ka man ir argumenti, ka mani nav tik viegli iebāzt maisā. Lieciet pretī argumentus, un runāsim!
