Redzam, ka lielākā daļa padomei izvirzīto pārmetumu ir saistīti tieši ar sabiedriskajiem medijiem, kas ir patstāvīgi uzņēmumi. Un te es redzu to vēlmi un bīstamību – tā ir Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) valžu izvēle un sabiedriskā pasūtījuma izstrāde. Diemžēl man ir pietiekami skaidras indikācijas un mēs to redzam no tiem pašiem deputātiem, kas ir rosinājuši NEPLP atcelšanu, ka neapmierina it īpaši LTV, bet arī LR valdes darbība. Es nezinu, kāpēc neapmierina, jo rādītāji ir labi. Šī padome nekad nav iejaukusies sabiedriskā medija redakcionālajā neatkarībā, bet spiediena mēģinājumi no ārpuses ir bijuši – nepatīk jautājumi, ko uzdod žurnālisti, nav pareizais vadītājs un tā tālāk. Un tas ir diezgan bieži. 24
– Vai varat minēt konkrētus piemērus – kam un par ko ir bijusi neapmierinātība?
– Spilgts piemērs ir radio “Pieci.lv”. Vadoši Nacionālās apvienības politiķi jau agrāk nav slēpuši savu neapmierinātību ar LTV valdes izvēli un kopā ar “Vienotības” un ZZS vadību – ar NEPLP sastāvu, turklāt motivējot politiski, nevis profesionāli. Publiski pieejami mediju arhīvi glabā to politiķu vārdus, kuri ir aizbildinājušies piedalīties sabiedrisko mediju raidījumos, kritizējot žurnālistu darba kvalitāti. Šo gadu laikā man un kolēģiem ir bijušas vairākas tikšanās ar Saeimas frakcijām, un visās ir kritizēti konkrēti raidījumi un vadītāji par to, ka sabiedriskie mediji, lūk, neesot politiski neitrāli. Arī tādēļ esam ieviesuši sabiedriskā pasūtījuma iekšējās un ārējās izvērtēšanas sistēmu, ieskaitot regulāras auditorijas aptaujas par apmierinātību un uzticību. Pastāvīgi pilnveidojam šo sistēmu, publiskos rīcības kodeksus, piemēram, pēc NEPLP iniciatīvas LTV plāno ieviest savu ombudu, kas arī būtu īstā institūcija, kur vērsties neapmierinātiem skatītājiem, tostarp politiķiem.
– Vai pati padome nav devusi nekādu iemeslu politiķu neapmierinātībai?
– Domāju, ka te runa ir vairāk par tīri psiholoģiskiem aspektiem. Proti, izrādās, ka valstī ir amatpersonas, kas ļoti nopietni uztver savu kalpošanu Latvijas sabiedrībai un ir neatkarīgas, kā likums to arī nosaka. Tās nepieglaimojas, nenāk ar saliektu muguriņu, kad mēģina izsaukt, uzdot, ignorēt. Es domāju, ka deputāte Ilze Viņķele to ļoti labi formulēja: ka ir dažas personas valstī, kuras pat iedomāties nevar, ka tām kāds varētu runāt pretī.
– Un kuras tās personas būtu?
– Kā Solvita Āboltiņa, Ināra Mūrniece, kaut gan ir atšķirības – pirmajai varaskārē jau pazūd racionāls politikas saturs, bet otra pakāpeniski iemantojusi vairāk valstisku stāju.
– Redzam, ka politiķi beigu beigās ir gatavi samierināties ar Dimanta, nevis visas padomes atcelšanu. Kā jūs domājat, kāpēc tieši jūsu nomaiņa ir tik nepieciešama?
– Tāpēc, ka ripos neatkarīga regulatora galva. Padome taču darbojas koleģiāli kā mazais ministru kabinets – katram NEPLP loceklim ir sava apakšnozare, un neviens jautājums netiek virzīts bez atbildīgā pārstāvja ziņas. Man pašam kā padomes vadītajam nav apakšnozares, tāpēc visi jautājumi, kas padomē lemti, ir nākuši no maniem kolēģiem. Vēl vairāk – tieši viņi, nevis Saeima, ir mani ievēlējuši par padomes priekšsēdētāju. NEPLP visi lēmumi tiek pieņemti balsojot, un es nelemju vienpersoniski. Mums acīmredzot ar manas atcelšanas iniciatoriem nesakrīt viedokļi par regulatora un mediju neatkarību un par sabiedrisko mediju lomu.
