Iesildīšanās 0
■ Iesildīšanās kustības var būt pavisam vienkāršas. Kāju izšūpošana un roku apļošana. Labi der soļu vingrinājumi. Pasoļojot uz vietas, iesilda augšstilbus, bet, paceļoties pirkstgalos, – apakšstilbus.
■ Ja gatavojas skrējienam, vispirms pastaigā ātrā solī. Ja gaidāms garāks brauciens ar velosipēdu, iesildoties vispirms kādu ceļa posmu brauc lēnākā tempā. Līdzīgi, kā atsākot sportošanu pēc ilgāka laika, vispirms izvēlas zemākas intensitātes slodzi.
■ Veic stiepšanās vingrojumus – tā ir sporta traumu profilakse.
■ Ja iesildoties cīpsla vai muskulis ticis iestiepts galējā stāvoklī, aktivitātes laikā muskulis jau ir gatavs šādam iestiepumam, nav tik viegli traumējams.
■ Sporta veidos, kur ir spēka elementi, svarīga ir muskuļu stiepšana pēc slodzes. To dara nesteidzoties, veltot vismaz 10–15 sekunžu. Ja muskuļi paliek saspringuši, tajos tiek traucēta asiņu apgāde, sliktāk tiek izvadīti vielmaiņas galaprodukti, nenotiek kvalitatīva šķiedru atjaunošanās.
Ne visiem sportisko aktivitāti vēlams sākt tieši ar skriešanu. Turklāt ne katrs drīkst skriet, jo ikvienu soli pavada trieciens. Tas nav vēlams, ja ir kādas locītavu vai muskuļu problēmas vai slimības – artrīts vai cita kaite, sporta vai sadzīves traumas, piemēram, potītes mežģījums, saišu sastiepums vai plīsums, un patlaban ir atveseļošanās periods.
Šādos gadījumos labi der braukšana ar velosipēdu. Trieciena nav, kustība paliek. Tiek mazināts ķermeņa svara faktors, jo viss balstās uz velosipēda, bet kājas veic šo veselīgo kustību, minot pedāļus. Notiek saliekšanas un atliekšanas kustība, kas ir ļoti svarīga muskuļu tonusam. Tā var atveseļot gan celi, gan potīti, gan gūžas locītavu.
Ja gadījusies trauma, braukšana ar velosipēdu neļauj muskuļiem atrofēties, tie tiks nodarbināti, bet ne pārslogoti.
