Gribas samīļot, bet labākā palīdzība – netraucēt! Šobrīd ir dabas mazuļu saudzējamais laiks 0
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cik jauks lapsēniņš ceļmalā! Tā vien gribas maziņo pasargāt un nest mājās vai vismaz pabarot ar savām desmaizēm. Taču cilvēku līdzjūtība šādās reizēs ir nevietā, atgādina dabas norišu speciālisti. Labākā palīdzība – netraucēt.
Jo laiks kļūst siltāks, jo vairāk cilvēku dodas pastaigās dabā. Taču tieši tagad ir dzīvnieku mazuļu saudzējamais laiks. Turklāt tie var būt ne tikai mežā, bet arī lauku māju tuvumā un pat pilsētā, atgādina Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange.
Tādēļ, dodoties dabā maija beigās un jūnija sākumā, jāievēro vairāki nosacījumi.
Ejot pastaigā, suni tur saitē. Lai cik mācīts tas būtu, ieraugot dzīvnieku mazuli vai putnu ligzdu zālē, tas metīsies klāt. Arī kaķis ir drauds mazajiem, taču ar to vēl dzīvnieki spēj labāk tikt galā izvairoties. Piemēram, putni solidarizējas un uzbrūk ar knābjiem.
Rūpīgi jāskatās, kur liek kāju, jo dzīvas radības pavasarī var būt neiedomājamās vietās. Piemēram, pie ēku pamatiem, dārzā zem ogulājiem u. c. Maziņie maskējas, uzvedoties klusi vietā, kur māte atstājusi. Pamanītajiem radījumiem vēlams iet ar līkumu. Ja tomēr šajā vietā kaut kas jādara, tad mazuļus saudzīgi pārvieto dažus metrus tālāk.
Pamests ir retais
Pieredze liecina, ka vismaz 90% pamanīto jaunuļu palīdzību nevajag, jo mamma ir netālu. Savvaļas mammām piens ir trekns un mazais ar pilnu punci var gaidīt ilgi. Ir aplams ieteikums mazuli pavērot pusstundu un tad, ja nenāk māte, mazo var uzskatīt par pamestu. Tā nav, jo māte var būt prom pusi dienas. Līdzīgi ir arī ar pūču, vārnu bērniem, kas kūņojas pa zemi vai sudrabkaiju jaunuļiem uz jumta kores.
Ja tomēr šķiet, ka mazulis ir savainots vai tam draud bojāeja un bez cilvēku palīdzības neiztikt, tad noteikti nedrīkst to barot pēc savas saprašanas. Par kopšanu noteikti sazinās ar vetārstu, dabas speciālistu, zooloģisko dārzu vai informāciju meklē vismaz interneta vietnēs.
Draud mātes instinkta spēks
Jādomā arī par savu drošību, jo savvaļas mātes mēdz būt agresīvas. Stirna, briedis vai lapsa atstās savus bērnus, ja tuvosies cilvēks, bet mežacūka, aļņu mamma vai pat gulbis sados svešiniekiem pamatīgi.
Uzmanīgi rīkojas, arī dārzu kopjot. Piemēram, Jāņu ugunskuram krātos žagarus pirms dedzināšanas vēlams pārkrāmēt, jo arī tajos var slēpties kāds putna, eža vai citas radības mazulis. Pirms nopļaut pļavu, ir vēlams to izstaigāt. Arī garajā zālē stirnu māte var būt atstājusi savu stirnēnu vai putni ievijuši ligzdas. Lai nenodarītu pāri jaunuļiem, pļavu sāk pļaut no vienas malas, nevis brauc ap to pa apli, kā tas bieži notiek.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
