“Sauca “ātros”, bet velosipēdists jau bija miris: lauzis sprandu!” Auto vadītājam gadu nosacīts cietumsods, advokāti to nosauca par apstākļu sakritību 56
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā Rīgas rajona tiesa par negadījuma izraisīšanu, kā rezultātā gāja bojā cilvēks, piesprieda pusmūža vīrietim tikai viena gada nosacītu cietumsodu un uz tikpat ilgu laiku atņēma autovadītāja tiesības, kaut gan Krimināllikuma pants paredz reālu cietumsodu līdz pat astoņiem gadiem.
Šī bija tā retā reize, kad vienisprātis par sodu bija gan advokāti Jānis Grīnbergs, Jānis Mucenieks, gan prokurors Pēteris Urbāns. Apsūdzētais vainu atzina un jau pirms tiesas bija samaksājis bojāgājušā vīrieša sievai 10 000 eiro un panācis ar viņu izlīgumu un piedošanu. Kas tad 2020. gada 20. februārī plkst. 6.59 notika?
Vīrietis sēdējis pie stūres automobilim “Škoda Yeti”, braucis pa Stopiņu novada Radiostacijas ielu un vēlējies uzgriezties uz galvenā ceļa Rīga–Ērgļi. Bijis vēl tumšs, miglains. Apstājies pie krustojuma, viņš nevienu nav redzējis, kā tikai kreisajā pusē autobusu, kas aptuveni 50 metru attālumā bija apstājies netālajā pieturā ar ieslēgtām tuvajām gaismām.
Droši griezis pa kreisi, kad pēkšņi izdzirdējis būkšķi. Izkāpis no mašīnas, viņš ieraudzījis gulošu velosipēdistu. Izsaucis Neatliekamo medicīnisko palīdzību. Bet bijis par vēlu, jo vīrietis jau bija miris: lauzis sprandu.
Kā vēlāk noskaidrojies, velosipēdists ar pedāli trāpījis pa lēni braucošās mašīnas buferi un pārlidojis pāri velosipēda stūrei, un nokritis uz asfalta. Ja būtu uzkritis uz automobiļa motora pārsega, visdrīzāk, būtu palicis dzīvs un, visticamāk, tiktu sveikā cauri ar sasitumiem, kaulu lūzumiem…
Neuzmanība, apstākļu sakritība, gadījuma raksturs – tā teica advokāti. Prokurors neprotestēja. Velosipēdists bija ievērojis visus ceļu satiksmes noteikumus: bijuši gan atstarotāji spieķos, gan lukturītis velosipēda priekšā.
Tiesa, velosipēdistam galvā nav bijusi ķivere, bet tas mūsu valstī pieaugušajiem nav obligāti. Iespējams, ķivere būtu izglābusi dzīvību.
Likteņa ironija: apsūdzētais autovadītājs ir profesionāls darba drošības speciālists, kurš savulaik darbojies Labklājības ministrijas darba grupā un pacenties panākt, lai darba aizsardzības noteikumos tiktu ierakstīts, ka ar velosipēdiem braucošajām pastniecēm jālieto ķiveres.
Darba kolēģi viņu tiesā raksturoja kā prātīgu un nosvērtu autovadītāju, kuram nav bijis bail sēdēt līdzās un kurš zina, kas ir risks. Tad kāpēc viņš izraisīja ceļu satiksmes negadījumu?
“Sānu atstarotājus riteņu spieķos nevarēju redzēt, jo velosipēds man nebija pretim, bet lukturīša gaismu nepamanīju: visticamāk, kad skatījos pa kreisi, velosipēdists apdzina stāvošo autobusu un stūri bija pagriezis pa kreisi.
Bet velosipēda priekšējo atstarotāju neredzēju, jo viņam pretim neviens nebrauca un atstarotājs tādējādi neko neatstaroja, turklāt velosipēdistu neredzamu padarīja autobusa tuvās gaismas, kas spīdēja velosipēdistam garām un man virsū. Bija izveidojusies tāda kā neredzamā zona, kurā bija “paslēpies” velosipēdists. Tomēr man vajadzēja saprast, ka tur kāds var atrasties,” analizē autovadītājs.
Negadījums notika februārī, bet jau vasarā šo vietu rekonstruēja – velosipēdistiem un kājāmgājējiem nu ir savs ceļš, kas krustojumu padarījis drošāku.
