Šaubu migliņa ap JKP, Labsvīrs – ar vienu kāju politikā un drons brīvībā. “LA” nedēļas notikumu apskats 4
Cilvēks. Labsvīrs – ar vienu kāju politikā
Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Edgars Labsvīrs jau gada sākumā esot brīdinājis veselības ministri Ilzi Viņķeli, ka viņš vēloties pieņemt citus profesionālos izaicinājumus, bet, sākoties ārkārtējai situācijai valstī, tomēr piekritis palikt.
Taču tagad, izrādās, līdz galam nav izturējis – aizvadītajā piektdienā Labsvīrs paziņoja, ka viņš atstāj amatu, jo nespējot paciest “masku emocionālo teroru”, kas nāk no tiesībsargājošajām iestādēm un Valsts kontroles.
Ja netiktu apšaubīts NVD koordinētais aizsargmasku iepirkums, viņš vēl kādu laiku būtu palicis.
Viņķele jūt līdzi Labsvīram, jo “Edgars ir bijis īstajā vietā, viņš ir uzņēmies risku, viņš ir bijis ārkārtīgi godprātīgs…”.
Taču vēl ne tik sen Viņķele pavisam citā tonī vērsās pret Labsvīra priekšgājēju Ingu Milaševiču, kura tika pazemināta amatā, jo veselības ministrei bija radušās aizdomas par NVD informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iepirkumu, kas noticis iepriekšējās veselības ministres Andas Čakšas laikā.
Bet tagad, kad ir radušās aizdomas, ka Latvijai piegādātās 900 000 eiro vērtās sejas aizsargmaskas un respiratori nemaz nav tik lielas naudas vērti, Viņķele par šīm aizdomām negrib dzirdēt, jo “komersanti nevēlas tikt zākāti par zagļiem”.
NVD direktora krēsls nav nekāda medusmaize, arī iepriekš personas, kas to ieņēma, ilgi nenoturējās.
Milzīgs darba apjoms, visa veselības aprūpes budžeta apsaimniekošana un par to alga, kas nedaudz lielāka par diviem tūkstošiem eiro.
Labsvīrs jau iepriekšējās Saeimas vēlēšanās kopā ar sievu Ingrīdu meta acis uz Saeimu, jo abi bija partijas “Progresīvie” kandidātu listē.
Labsvīrs ir arī partijas valdes loceklis, tātad, vēl būdams NVD direktors, jau ar vienu kāju bijis politikā. Tagad tam būs vairāk laika.
Darījums. “airBaltic” atkal pārņem valsts
Papildus jau iepriekš nolemtajiem 36 miljoniem Ministru kabinets vienojies Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” pamatkapitālā ieguldīt vēl līdz pat 250 miljoniem eiro.
Kas interesanti, valsts līdzdalība uzņēmumā palielināsies no 80,05% līdz 91%, jo otrs uzņēmuma akcionārs – dānis Larss Tūsens – izlēmis pamatkapitālā neieguldīt.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādījis, ka 250 miljonus uzņēmumā ieguldīs trīs posmos.
“Piesardzīgi skatīsimies, vai tiešām nepieciešams ieguldīt visu valsts ieplānoto summu. Sāksim ar 204 miljoniem eiro pirmajā etapā, kā arī ar iepriekš atbalstīto pamatkapitāla palielinājumu 36 miljonu eiro valsts aizdevuma konvertāciju.
Un tad skatīsimies, kā nozare attīstās, kāda ir situācija, vai ir nepieciešami papildu ieguldījumi.”
Tā kā 250 miljonus plānots ieguldīt vairākos posmos, nav izslēgts, ka Tūsens tomēr izlems pieslēgties pamatkapitāla palielināšanā.
“Tāpēc šajā lēmumā ir minēts, ka valsts līdzdalību palielinās līdz 91%, bet pieļaujam iespēju, ka arī mazākuma akcionārs kādā no palielināšanas kārtām piedalās ar savu ieguldījumu pamatkapitālā,” stāstīja ministrs.
Kāpēc Tūsens izlēmis pirmajā etapā nepiedalīties, nav zināms, bet, tā kā valdība izlēmusi ieguldīt ļoti ievērojamu summu, iespējams, ka viņam vienkārši šobrīd nav bijis tik daudz līdzekļu, lai saglabātu savus 20% uzņēmumā.
“Papildu pamatkapitāls nodrošina mums iespēju atgriezties pie mūsu pašreizējā plāna trešā pīlāra – izaugsmes.
Mūsu mērķis joprojām ir līdz 2025. gadam nodrošināt lidojumus ar līdz pat 80 “Airbus A220-300″ lidmašīnām un īstenot lidsabiedrības akciju sākotnējo publisko piedāvājumu,” pateicības vēstulē valdībai norādījis “airBaltic” prezidents Martins Gauss.
Noslēpums. Kur pazuda drons?
Bēdīgi beigušies nekontrolēti lidojošā “UAV Factory” bezpilota lidaparāta meklēšanas darbi – tas tā arī nav atrasts, bet ražotājs paziņojumā norādījis, ka tas, visticamāk, nolaidies Rīgas līcī, Vidzemes jūrmalas rajonā.
Tas izskaitļots, ņemot vērā pēdējo fiksēto drona atrašanās vietu un datus par vēja virzieniem.
Tā kā viens no uzņēmuma klientiem ir arī Nacionālie bruņotie spēki (NBS), kuri aktīvi iesaistījās drona meklēšanā gaisā, varbūt tagad jālūdz, lai NBS piepalīdz ar ūdenslīdējiem?
Bet varbūt drons bijis gudrāks par viņa radītāju un visiem meklēšanā iesaistītajiem un nolaidies kādā mežā vai Zemgales plašajos līdzenumos? Varbūt drona meklēšanā jāiesaista mežsargi un lauksaimnieki?
Sociālajos tīklos jau smējās, ka gaisa kuģis ticis brīvībā no ražotāja skavām, priecājies par 4. maija brīvības pilnajām Latvijas debesīm.
Uzņēmums un Civilās aviācijas aģentūra (CAA) tagad visus spēkus veltīs notikušā izmeklēšanai, lai noskaidrotu sakaru zaudēšanas iemeslu. Protams, drona atrašana uzdevumu krietni atvieglotu.
Cerēsim, ka CAA, kas uz laiku apturējis uzņēmuma licenci paaugstinātas bīstamības dronu testiem, nebūs pārāk bargs, nenogremdējot veiksmīgāko Latvijas un vienu no zināmākajiem pasaules bezpilota lidaparātu ražotājiem.
Ne jau par velti drona “noklīšana” notikusi izmēģinājuma lidojuma laikā – brīdī, kad ikvienai tehnoloģiskajai kļūmei jāparādās, lai to varētu “izravēt”.
“LA” jau ziņoja, ka uzņēmums 2. maijā veica 26 kilogramus smagā un 5,5 metrus platā lidaparāta eksperimentālo lidojumu, cerot sasniegt 90 stundu lidojuma ilguma rekordu.
Aizdomas. Šaubu migliņa ap JKP
Jaunā konservatīvā partija (JKP) kopš saviem pirmsākumiem uzvērusi: “Bez tiesiskuma nav iespējama pilsoņu uzticība savai valstij.”
Tomēr svarīgi atcerēties, ka pilsoņi tiesiskuma karoga vicinātājus vērtē ar to pašu olekti kā viņu politiskos oponentus un, ja rodas šaubas, tad gaida skaidras un nepārprotamas atbildes, ne tikai skaļus lozungus.
Pēdējā laikā ap partiju izveidojusies tāda kā aizdomu migliņa.
Nesen LTV raidījums “De facto” ziņoja, ka JKP Saeimas deputāta Jura Juraša uzņēmums savulaik sniedzis juridiskās konsultācijas PNB bankai.
Tās lielākais akcionārs bija dažādos skandālos iesaistītais Lielbritānijā dzīvojošais krievu baņķieris Grigorijs Guseļņikovs, kuram arī bankas vadīšana beidzās ar neveiksmīgi – pērn augustā Eiropas Centrālā banka PNB banku slēdza naudas trūkuma dēļ īsi pēc tam, kad Guseļņikovs bija pasteidzies to “pārdot”.
Līdzdalība šādos darījumos politiķa reputāciju nebūt neuzlabo, turklāt Jurašs no atbildēm LTV vienkārši atkratījās, aizbildinoties, ka nevarot to darīt bez klienta atļaujas.
Vēl viens skaļš gadījums, kur veidojas zīmīga kombinācija, ir bijušā Satversmes aizsardzības biroja darbinieka Aigara Sparāna aizturēšana, kas saistīta ar aizdomām par iespējamu korupciju un valsts noslēpuma izpaušanu.
Jau agrāk baumots par Juraša un Sparāna tuvajām attiecībām, taču nu šīm runām pavisam jaunu saturu piešķīris fakts, ka tieši advokātu birojs, kurā strādā Juraša dzīvesbiedre Alla, kā arī citas redzamas JKP politiķes, nesen mūžībā aizgājušās Jutas Strīķes dzīvesbiedrs Maigurs Strīķis, samaksājuši 50 000 eiro lielo drošības naudu par Sparāna atbrīvošanu.
Protams, ne Alla Juraša, ne Maigurs Strīķis nav JKP biedri, tomēr nevar teikt, ka šī situācija uz partiju nemaz neattiektos.
Visbeidzot, JKP pat nedomā ieklausīties Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa un KNAB ieteikumā, ka Jurim Jurašam ētisku apsvērumu dēļ nevajadzētu piedalīties ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšanā, ņemot vērā, ka pret politiķi izvirzīta apsūdzība par valsts noslēpuma izpaušanu.
Jurašs, kurš pašlaik vada Saeimas Juridisko komisiju un šajā statusā piedalās Tieslietu padomē, kas lemj par ģenerālprokurora kandidātu, pat nedomā ieklausīties šajos aicinājumos.
