Šaubu ēna pār kompetences centriem jeb kas ir Eiropas naudas patiesā labuma guvējs? 21
Lauris Pastars, Preiļu novada domes deputāts
Ir pašsaprotami, ka informācija par Eiropas Savienības (“ES”) finansējuma saņēmējiem un līdzekļu izlietojumu ir publiski pieejama, kontrolējama un saprotama. Tajā skaitā arī ar iespēju pārliecināties, ka ES finansējumu nesaņemt ar finansējuma piešķīrējiem nepārprotami cieši saistītas personas, vai, kas vēl absurdāk, ka finansējuma piešķīrēji nepiešķir līdzekļus paši sev. Tas ir pašsaprotami lielākai daļai ES valstu, tāpat arī lielākai daļai ES finansējuma saņēmēju Latvijā.
Tomēr izņēmums, kā to acīmredzot atļauj Ministru kabineta (“MK”) noteikumi par finansējuma piešķiršanu kompetences centriem, ir atsevišķi, priviliģēti privāti uzņēmumi, kas izveidojošu astoņas privātu uzņēmēju apvienības – kompetences centrus. Kompetences centri šobrīd ir izvērsuši kampaņu medijos, kā arī nosūtījuši vēstuli premjeram un ministriem par neuzticību Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai (“CFLA”) pārmetot CFLA nespēju administrēt ES fondu līdzekļus.
CFLA, reaģējot uz uzņēmēju spiedienu, taisnojas, ka “varētu būt dažādi interpretējamas interešu konflikta riska novēršanas metodes programmas izstrādātajā regulējumā” un ka “ES naudas izmantošanai jānodrošina caurspīdīga mērķu sasniegšana” , tomēr tas pagaidām nemazina risku, ka kompetences centri līdz šim ir saņēmuši no ES vairāk kā 115 miljonus eiro , kuru izlietojuma kontrole ir kritiski vērtējama. Savukārt, ar jauno programmu kompetences centriem plānots piešķirt vēl papildus 25 miljonus eiro , tādēļ ir tikai apsveicami, ka CFLA vismaz vārdiski norāda uz mēģinājumiem panākt lielāku caurspīdīgumu finansējuma piešķiršanā un pagaidām nesteidzas ar 25 miljonu eiro sadalīšanu kompetences centriem.
Latvijā nav sveša prakse zem neskaidri, bet vienlaikus glīti noformētiem vārdu salikumiem slēpt iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu un iespējamu korupciju. Citējot 20.04.2023. publikāciju “Dienas bizness” kompetences centru publiski paustais izklausās profesionāli: “Kompetences centru programma ir veiksmīgākā atbalsta programma, kas veicina ieguldījumus pētniecībā un attīstībā”. Tomēr, pētot tuvāk faktus par to, kā Latvijā ES naudas līdzekļi kompetences centriem tiek piešķirti un kā kompetences centri naudu tālāk sadala, šo pašu teikumu var pārfrāzēt kā sāpīgu jautājumu – kad beidzot uzraugošās iestādes sapratīs, ka Latvijas Republikas Ministru kabineta pieņemto noteikumu izpildījumā “Kompetences centru programma ir neveiksmīga, ES fondu finansējuma principiem neatbilstoša atbalsta programma, kas bremzē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un attīstību”?
Jāpiebilst gan, ka nevar apgalvot, ka visi kompetences centri negodprātīgi izmanto ES piešķirtos līdzekļus, visticamāk, ka kāds ar visiem spēkiem cenšas veicināt pētniecību un arī kādi finansējuma saņēmēji ES līdzekļus izmanto godprātīgi. Savukārt, tas nemazina situācijas absurdu – Latvijā saskaņā ar MK noteikumiem ES finansējums caur kompetences centriem tiek piešķirts necaurspīdīgi, ar augstu ticamību korupcijas iespējām un līdzekļu izšķērdēšanai.
Tikai daži fakti, kas apliecina minēto apgalvojumu:
1.ES fondu naudas sadali veic nevis kompetenta valsts iestāde, bet mākslīgi izveidoti astoņi privāti uzņēmumi – starpnieki, kas nosaukti par kompetences centriem.
Ja reiz CFLA darbības misija ir uzticami un efektīvi pārvaldīt ES fondu investīcijas Latvijas izaugsmei, tad rodas jautājums, kādēļ ES fondu naudas sadali projektu īstenotājiem veic kompetences centri? Kādēļ ir jāveido sarežģīta vairāku pakāpju struktūra: CFLA naudu piešķir kompetences centriem, tad kompetences centri (izmantojot pašu izveidotu projektu atlases padomi) to tālāk piešķir projektu īstenotājiem (MK noteikumos saukti – sadarbības partneri), savukārt projektu īstenotāji rīko iepirkumus projektu izstrādei, daļu līdzekļu samaksājot trešajām personām, kas izstrādā pētniecības projektu sadaļas. Arguments, ka kompetences centri labāk orientējas dažādu nozaru pētījumu projektu saturā un tādēļ labāk zinās, kuri no pieteiktiem projektiem ir perspektīvi un atbalstāmi, nav pamatojums piešķirt kompetences centriem (t.i. – privātām SIA) tiesības dalīt miljoniem un miljoniem ES fondu naudu. Kas liedz likumdevējam pieņemt regulējumu, ka gudri un profesionāli uzņēmēji kā eksperti ar padomdevēja tiesībām palīdz CFLA izvērtēt iesniegtos projektus? Šobrīd spēkā esošā sarežģītā shēma finansējuma piešķiršanā rada jautājumus par MK noteikumu izstrādātāju patiesajiem nodomiem ES fondu apguvē.
2.Publiski nav pieejama informācija par finansējuma izlietojumu.
No Finanšu ministrijas mājas lapā esfondi.lv, CFLA mājas lapā, kā arī kompetences centru mājas lapās pieejamās informācijas nav iespējams iepazīties ar piešķirtās ES fondu naudas sadalījumu gala saņēmējiem. Informācija ir pieejama tikai par ES fondu naudas sadalījumu pašiem kompetences centriem, bet nav pieejama skaidra informācija par to, kādiem tieši projektiem un kādos apmēros ES fondu naudu kompetences centrs tālāk ir piešķīris.
3.Kompetences centri naudu piešķir paši sev.
Ilustrējot tikai ar dažiem piemēriem no šobrīd autora apkoptās informācijas, šādi uzņēmumi, kas paši ir kompetences centra dalībnieki (un šobrīd izsaka neuzticību CFLA) ir no sev piederošā kompetences centra sev (t.i. saviem uzņēmumiem) piešķīruši ES fondu līdzekļus:
Kā redzams no tabulā augstāk apkopotās informācijas, katrs SIA – kompetences centrs ir radis iespēju piešķirt ES fondu līdzekļus pats saviem SIA dalībniekiem. Šobrīd uzskatāmībai ir norādīts tikai viens dalībnieks katrā kompetences centrā, bet, vidēji rēķinot, katrs kompetences centrs finansējumu piešķir “sev” (t.i. saviem īpašniekiem) 25 % projektu. Jāpiemin, ka tabulā nav norādīts SIA “Meža nozares kompetences centrs”, kas, iespējams, rīkojies ar lielāku piesardzību: kā šīs SIA – kompetences centra vienīgais dalībnieks publiskā reģistrā ir norādīta biedrība, kura patieso labuma guvēju noskaidrot neesot iespējams. Tādēļ pēc Uzņēmumu reģistra datiem nav iespējams izsekot, vai biedrības dalībnieki ir saņēmuši priekšroku fondu naudas apguvē mežu nozarē.
Tāpat jāpiemin, ka augstāk minētā tabulā nav norādīti dati par fondu līdzekļu piešķiršanu citām saistītām personām (piemēram, uzņēmumiem, kas pieder kompetences centra dalībnieku patiesā labuma guvējiem, valdes locekļiem, radiniekiem utt.). Ja papildus tiktu veikta šādas informācijas analīze, tad iespējams lielākā daļa no finansējuma saņēmējiem izrādītos saistīti ar kompetences centru – finansējuma piešķīrēju.
Jāpiebilst, ka nebūs pamatots kompetences centru iespējamais aizbildinājums, ka saskaņā ar MK noteikumiem nevis kompetences centru dalībnieki paši lemj par finansējuma piešķiršanu sev, bet gan kompetences centru ietvaros izveidotās pētniecības projektu atlases padomes. Šāds aizbildinājums būs nepamatots, jo padomes izveido paši kompetences centri un, pētot padomju sastāvu, bieži ir konstatējama padomes locekļu saistība ar kompetences centra dalībniekiem kā finansējuma saņēmējiem. Tas būtu līdzīgi kā uzņēmuma Vērdiņš 1 īpašnieks Ansis teiktu, ka nezina, kādēļ viņam piederošā uzņēmuma Vērdiņš 1 padome ir piešķīrusi naudu citam Anša uzņēmumam Vērdiņš 2.
Apkopojot minēto, ar augstu ticamības pakāpi un balstoties uz faktiem, var pieļaut, ka kompetences centru darbības modelis, piešķirot ES fondu līdzekļus ar kompetences centriem saistītām personām un nepubliskojot skaidru un izsekojamu informāciju par piešķirto līdzekļu izlietojumu, ir pretrunā ES fondu apsaimniekošanas principiem. Savukārt šo darbības modeli Latvijā ir ieviesis likumdevējs, izdodot MK noteikumus, kas šādu situāciju pieļauj. Lai pārtrauktu negodprātīgo praksi, sabiedrības tiesību un interešu aizstāvībai par esošo situāciju būtu jāinformē atbildīgās Eiropas Savienības uzraugošās institūcijas. Tāpat raksta autors cer, ka CFLA pievērsīs pienācīgas un profesionālas pūles kompetences centru finansēšanas kārtības sakārtošanai un nepakļausies uzņēmēju spiedienam.
Raksta autors vēlreiz atvainojas tiem kompetences centriem un tiem projektu īstenotājiem, kas savu darbību īsteno godprātīgi. Tomēr, nav pieļaujama situācija, kur saskaņā ar valsts ieviesto regulējumu tik vienkārši un nesodīti ir iespējams neatbilstoši izmantot ES fondu līdzekļus. Likumdevējam nekavējoties ir jāveic izmaiņas noteikumos, kas regulē ES fondu līdzekļu piešķiršanu kompetences centriem. Tā ir kārtējā absurdā publisku līdzekļu izmantošanas sistēma, kas mūsu valsts tautsaimniecību nevis attīsta, bet ved dziļākā atpalicībā.
