Nav risinājumu darba samaksai mediķiem, skolotājiem un kultūras darbiniekiem 4
Valdībai, iespējams, būs izdevies aizlāpīt caurumus nākamā gada budžetā. Bet Saeimai iesniegtajā budžeta projektā trūkst priekšlikumu ilgtspējīgai tautsaimniecības attīstībai un sabiedrības labklājības vairošanai.
Kā uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns, pats lielākais trūkums – nākamā gada budžeta projekts nesatur nekādu atrisinājumu darba samaksai mediķiem, skolotājiem un kultūras darbiniekiem.
“Kaut arī tiek plānots minimālās algas un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamās daļas palielinājums par 10 eiro, tas neatsvērs tos zaudējumus, ko radītu nodokļa atvieglojuma atcelšana par apgādājamām personām,” viņš piektdien sprieda LBAS diskusijā par nodokļu politiku un valsts budžetu. “Piemēram, ģimenē, kurā sieva gaida bērnu, – vīram saņemot pašlaik noteikto minimālo algu 360 eiro mēnesī, ar nodokļa atvieglojumu par apgādājamo 165 eiro un neapliekamo minimumu 75 eiro “uz rokas” viņš saņem 303,29 eiro mēnesī. Bet nākamgad, saņemot 370 eiro un ar neapliekamo minimumu 85 eiro mēnesī, vienlaikus atceļot nodokļa atvieglojumu par apgādājamām personām, pelnītāja “tīrie” ienākumi būs 274,54 eiro – par 28,75 eiro mēnesī jeb par 345 eiro gadā mazāki nekā šogad.”
Viņaprāt, valdības atkāpšanās no agrāk dotā solījuma nākamgad samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi līdz 22% vēl vairāk palielinās plaisu starp darba ņēmēju ienākumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Jau tagad tie atpaliek no tiem, ko nopelna abās mūsu kaimiņvalstīs. Lietuvā minimālās algas pelnītājam “uz rokas” paliek par 8,26 eiro mēnesī jeb 99,12 eiro gadā vairāk nekā Latvijas minimālās algas saņēmējam. Vēl lielāka plaisa rodas salīdzinājumā ar Igauniju – tur minimālās algas pelnītāja ienākumi ir par 35,65 mēnesī jeb 427,80 eiro gadā lielāki nekā darba ņēmējam Latvijā. Arī nākamgad plānotā mēneša neapliekamā minimuma palielinājums par 10 eiro joprojām saglabās krasu atšķirību ienākumos (Lietuvā minimālās algas saņēmējam – 164 eiro mēnesī, bet Igaunijā – 170 eiro mēnesī).
“Kāpēc ieņēmumu palielināšanai nevarējām pārskatīt, piemēram, nodokļu likmes dividendēm, kapitāla pieaugumu, dažādiem nerezidentu maksājumiem, nekādu atbildi tā arī nesaņēmām,” neslēpj vilšanos arī LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.
Egils Baldzēns šaubās arī par diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanu, kaut arī valdība uzskata, ka tas mazinās iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību. Kaut kāds ieguvums darba ņēmējiem būs tikai pēc deklarāciju iesniegšanas un apstrādes, tātad pēc 16 līdz 20 mēnešiem. Līdz tam – 2016. gadā, pēc Finanšu ministrijas aprēķina, viņi saņemtu mēnesī par 3,5 eiro mazāk, bet 2017. gadā – par 4,3 eiro mazāk.
VIEDOKĻI
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: “Lielākais ieguvums būs tiem strādājošajiem, kas saņem minimālo algu vai mazliet virs tās, tostarp, piemēram, tiem strādājošajiem, kuri saņem līdz 400 eiro mēnesī un kuriem ir viens apgādībā esošs bērns. Bet tas nav izdevīgs nelielo algu saņēmējiem, kuriem apgādībā ir divi vai vairāk bērnu – viņiem neto ienākumi, palielinot neapliekamo ienākumu, nemainīsies, jo ir jau atvieglojumi par bērniem. Piedāvātās izmaiņas ir diezgan komplicētas un sistēma būs pārlieku sarežģīta. Lielāku progresivitāti un straujāku nevienlīdzības mazināšanu varētu panākt, piemērojot progresīvu nodokļu sistēmu attiecībā uz personu visiem ienākumiem, ne tikai darba algu.”
“Nordea bankas” ekonomikas eksperts Gints Belēvičs: “Finanšu ministrijas piedāvātais diferencētais neapliekamais minimums ilgākā termiņā varbūt arī dos nelielu efektu nevienlīdzības mazināšanā, taču izpildījums ir izteikti neatbilstošs. Pirmkārt, tuvāko trīs gadu laikā efekts iedzīvotājiem būs tuvu nullei vai pat negatīvs, jo pirmās atmaksas par 2016. gadu iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem varēs atgūt tikai 2017. gada vidū, turklāt arī tad 400 eiro pelnītājs bez apgādībā esošām personām atgūs vien 38 eiro. Stipri jāšaubās, vai atgūstamā summa 2017. gadā mudinās strādājošos iesniegt gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā. Otrkārt, ņemot vērā nodokļu politikas “prognozējamību”, 2018. gadā, kad daļa iedzīvotāju varētu sākt just pirmo pozitīvo atdevi no diferencētā neapliekamā minimuma, visticamāk, nodokļu režīms jau būs mainījies.”
