“Satversmīgā” Ziemele. “RS” kreditors pamodies! “LA” nedēļas apskats 2
Cilvēks. “Satversmīgā” Ziemele
Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele aizvadītajā nedēļā nonāca pamatīgās sabiedrības diskusiju krustugunīs. Lai kā tiesību zinātniece Ziemele centās juridiski argumentēti masu medijos skaidrot spriedumu par Atlīdzības likuma divu pantu neatbilstību Satversmei, tomēr palika līdz galam nesaprasta.
Kā tā var būt, ka tagad visa internetā publiskotā informācija par valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu amatpersonu un darbinieku algām ir jāizdzēš?
Kāpēc cilvēkiem vairs nav tiesības zināt, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda?
Tiesas priekšsēdētāja pacietīgi stāstīja, kā veidojas “satversmības” vērtējums, kāda ir tiesas darba metodoloģija, kādi ir tie trīs soļi, kas tiesai jāsper, izskatot konstitucionālās sūdzības…
Cilvēkiem, kuriem nav juridiskās izglītības, nav pieredzes tik respektablā institūcijā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa, kur Ziemele strādāja, pirms atgriezās Latvijā, ir grūti uztvert tiesību zinātnieces juridisko valodu par nepietiekami izsvērto likumdošanas procesu. Dzirdami viedokļi, ka, ierobežojot atklātību valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs, Satversmes tiesa esot tālu pāršāvusi pār strīpu un pazeminājusi savu autoritāti sabiedrības acīs.
Iepriekš Inetas Ziemeles vārds izskanējis arī saistībā ar Valsts prezidenta vēlēšanām, lai gan viņa pati gatavību kļūt par kandidāti nav paudusi. Un, ja arī klusībā būtu izskatījusi šādu iespēju, tad minētās diskusijas to diez vai veicinājušas.
Izgāšanās. Pilnīgi slepens eksāmens – neiespējamā misija
Skolēniem jau pirms eksāmena tapis zināms, kādi būs sarunu temati angļu valodas eksāmena mutvārdu daļā. Potenciālā vaininiece – kādas skolas pedagoģe – jau dienu pēc notikušā aizturēta.
Protams, pedagoģe rīkojusies neētiski un nelikumīgi, tāpēc sods ir jāsaņem. Nav iespējams izprast skolotājas motivāciju šādi rīkoties, vēl jo vairāk tāpēc, ka eksāmena organizatori – Valsts izglītības satura centrs (VISC) – pēc iepriekšējo gadu noplūdēm ieviesis vairākus drošības pasākumus, pateicoties kuriem esot gana viegli identificēt, no kuras skolas noplūduši eksāmena materiāli.
Taču, pat ja skolēns vairākas stundas pirms eksāmena uzzina tematus, tiem tāpat nav iespējams kvalitatīvi sagatavoties, un nākas vien paļauties uz gadu gaitā uzkrātajām angļu valodas zināšanām. Turklāt mutvārdu daļa ir tikai piektā daļa no visa angļu valodas eksāmena.
Vai tas ir tā vērts, lai sagādātu nepatikšanas skolas vadībai un kriminālprocesu sev pašam?
Angļu valodas eksāmens tiek rīkots tādā veidā, ka, šķiet, tieši šajā eksāmenā visgrūtāk saglabāt slepenību. Mutvārdu daļu var organizēt trīs dienas pēc kārtas. Katru dienu gan mainās temati, par ko jārunā. Taču temati visām dienām jau no pirmās eksāmena dienas glabājas skolas seifā. Aploksnes ar eksāmena uzdevumiem vērt vaļā drīkstot tikai attiecīgās dienas rītā. Piegādāt jautājumus skolām katras dienas rītā īsi pirms eksāmena būtu pārāk sarežģīti, skaidro VISC pārstāve Alise Bērziņa. Pēc viņas teiktā, rīkoties drošāk, kamēr nepāriet uz eksāmena materiālu elektronisku piegādi, nevarot.
Būtiski arī, ka mutvārdu eksāmenā katru dienu tiek piedāvāti tikai seši temati. Skolēni pa vienam iet eksāmena zālē, izlozē jautājumus no diviem dažādiem tematiem, gatavojas atbildei, norunā savu monologu par izvēlēto tematu, atbild uz jautājumiem un… iet ārā pie klasesbiedriem, kuri vēl eksāmenu nav kārtojuši un, protams, neslēpj tematus un jautājumus. Tātad tie, kuri eksāmena telpā iet vēlāk, var iepriekš sagatavoties kaut vai tam tematam, kas šķiet visgrūtākais. Kuri būs tie pēdējie eksāmena kārtotāji un kuri pirmie, nosaka datorprogramma.
Mācība. Kurš ir nestabilāks?
Ogres novada pašvaldība pagājušo otrdien paziņoja, ka, “ņemot vērā nestabilo situāciju banku sektorā”, pakāpeniski atteiksies no “Swedbank” pakalpojumiem. Katras darbdienas beigās visa nauda, kas ienākusi šīs komercbankas kontā, tiek pārskaitīta uz Valsts kasi. Tagad pašvaldības konts šajā bankā ir kā “caurule” – visa ienākusī nauda, vai tā būtu mācību maksa vai nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi, nonāk citā kontā.
Ar nestabilitāti acīmredzot jāsaprot “Swedbank” internetbankas un karšu darbības pārtraukums uz stundu, atjauninot sistēmu. Ogres mērs Egils Helmanis (Nacionālā apvienība) uzsvēra, ka no šīs komercbankas atsakās, jo dome “nedrīkst riskēt ar pašvaldības jeb nodokļu maksātāju naudu”.
Pašvaldības darbības risku vadītāja Aiva Ormane piesardzības nolūkus skaidro ar to, ka, budžetam pārsniedzot 500 000 eiro, noguldījumiem netiek izmaksāta garantētā atlīdzība 100 000 eiro apmērā. Taču šādiem skaidrojumiem attāls sakars ar banku stabilitāti. Protams, ka ikviens var izvēlēties finanšu iestādi, bet risku diversifikāciju nevajag novelt uz visas sistēmas nestabilitāti.
Pēc tam kad FKTK pabaidīja, ka par nepatiesu ziņu izplatīšanu par finanšu sistēmas stāvokli draud pieci gadi cietumā, Ogres dome apgalvojumu par nestabilitāti banku sektorā no savas interneta lapas izņēma. Ar stabilitātes tricināšanu ļaužu apziņā nedrīkst spēlēties.
Vai tik domes priekšsēdētājs, kuru jau desmit gadus vajā lieta par izspiešanu un notiesājošs pirmās instances tiesas spriedums, necenšas izskatīties stabilāks par banku?
Aizdomas. Drošības dienestu redzeslokā – “Huawei”
Starptautisko aizdomu peripetijas ap Ķīnas mobilo telefonu un telekomunikāciju apraides sistēmu ražotāju “Huawei” sasniegušas arī Latviju. Par “Huawei” vairākas valstis izteikušas aizdomas, vai tā telefoni un mobilās sistēmas netiek izmantotas spiegošanai. Piemēram, nesen par to brīdinājis ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, bet pēc ASV izdota aresta ordera Kanādā arestēta “Huawei” finanšu direktore Mena Vanžou.
Tagad arī Latvijas Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets pagājušonedēļ raidījumā “Rīta Panorāma” uzsvēris, ka cilvēkiem, kuri vēlas iegādāties “Huawei” produktus, vajadzētu būt ļoti piesardzīgiem un izsvērt situāciju. Kā noskaidroja “LA”, jautājums par “Huawei” pašlaik ir VDD darba kārtībā un tā kopā ar citām valsts drošības iestādēm – SAB un MIDD – izvērtē riskus kritiskās infrastruktūras drošībai.
Šis jautājums aktualizēts arī sarunās ar valsts augstākajām amatpersonām.
“Pašlaik vēl ir pāragri prognozēt, kādi varētu būt izvērtēšanas rezultāti un valsts drošības iestāžu rekomendācijas,” norāda VDD. Dienesta mājiens ir diezgan nepārprotams: “VDD nerekomendē izmantot tādu uzņēmumu ražotas tehnoloģijas, kuru reputācija ES un NATO dalībvalstīs tiek apšaubīta saistībā ar aizdomām par privātuma pārkāpumiem, publiski nepieejamas informācijas nesankcionētu iegūšanu vai valsts drošības apdraudējumu.”
Pārsteigums. Kreditors pamodies
Pagājušā gada nogalē Andris Grafs tviterī pirmais iedomājās, ka SIA “Rīgas satiksme” kreditori varētu realizēt ķīlu – tramvaja sliedes. Pēc Anrija Matīsa atklājumiem “Rīgas satiksmē” (“RS”) citi viedokļu veidotāji jau jautāja tieši: vai kreditoram nav neviens vārds sakāms?
Pagājušajā nedēļā beidzot pamodās viens no kompānijas kreditoriem – SEB banka.
Bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere tagad norāda, ka SEB banka rūpīgi seko pieejamajai informācijai par uzņēmuma saimniecisko darbību un reputāciju, kā arī pārvaldības jautājumiem. Izrādās, jau trīs gadus “rūpīgi seko”, bet tikai tagad, kad “RS” reputācija jau pagalam, viņa skaļi paziņo, ka “aizdomas par korupciju pašvaldības “RS” ietekmēs uzņēmuma iespējas aizņemties nākotnē”.
“Rīgas satiksmes” ilggadējā pakļaušana politiski atkarīgai vadībai ir novedusi pie ļoti augstiem korupcijas riskiem, sacīja Tetere. Pierādījumu nostiprināšana par korupciju un tiesa droši vien prasīs gadus, taču ij bez pierādījumiem par korupciju redzams bija, ka pārvaldības jautājumi nav sakārtoti un ka slēgti pagalam neizdevīgi līgumi.
“Par mūsu līdzdalību pēdējā “Rīgas satiksmes” izsludinātajā konkursā par finansējuma piesaisti, kas notika 2016. gadā, izšķīrāmies, balstoties uz to, ka uzņēmums apliecināja vēlmi vidējā termiņā sakārtot pārvaldības jautājumus, stiprinot uzņēmuma valdes locekļu politisko neatkarību, kā arī izveidojot profesionālu un politiski neatkarīgu uzņēmuma padomi,” atzīst Tetere. Taču tas netraucēja trīs gadus klusēt un tikai tagad “kā kreditoram liek secināt, ka šīs mūsu identificētās pārmaiņas ir tālu no realitātes”.
Tas parāda, ka bankas cīnās un labprāt kreditē tādus klientus, kas nevar bankrotēt – valsts un pašvaldību iestādes, un īpaši neskatās uz to naudas plūsmām, bet pamostas tikai tad, kad klienta reputācija jau apdraud pašas bankas reputāciju.
Sagatavojuši: Māra Libeka, Ivars Bušmanis, Ģirts Vikmanis, Ilze Kuzmina
