Satversmi sakārtot, padarīt stingrāku 1
Latvieši kārtējo reizi pierādījuši, ka briesmu brīžos spēj savākties un nosargāt savu valsti. Tālāk nekavējoties jānostiprina uzvaras rezultāti! Gudrai, stratēģiskai iniciatīvai pastāvīgi jābūt uzvarētāja rokās, nevis jāgaida uz pretinieka nākamo gājienu, kas atkal atsviedīs mūs gļēvās aizstāvēšanās pozīcijās.
Jau dienu pēc referenduma LTV “Panorāmā” rādīja pajaunus cilvēkus baltās telpās skaidrā prātā plājam, ka tagad “uzvara uz karstām pēdām jāaptur”! Dieviņ – tētiņ! Pēc tam kad nupat visa Latvijas vadība aicināja visu tautu pret mūsu valsts apdraudējumu un tauta to izdarīja? Kāda Anna Stroja pat kategoriski paģērēja uzvarētājiem naski skriet pie latviešu smagi pazemotajiem zaudētājiem ar piekāpšanos buķeti, “citādi dialoga nebūs”!
Tautas vairākumam jāatvainojas vienai agresīvai minoritātei, ka nav atdevis tai valsts varu? Bezkaunībai tiešām nav robežu! Tikai pēc tam, kad ekrānā sāka vīterot Juris Rozenvalds, atģidos, ka tiek rādīti mūsu “Alma Mater” fakultātes mācībspēki. Jaunie politologi un žurnālisti, kas paši neesat ne Latvijas neatkarību atjaunojuši, ne ar dzīvību un brīvību riskējuši, ne uz barikādēm stāvējuši, ne pašā pretinieka midzenī tam pretim stāvējuši, jo tajā laikā labi ja zem galda staigājāt! Brīvību jūs esat saņēmuši gatavu uz šķīvīša ar zelta kantīti un nezināt tās patieso vērtību. “To atdosim, šeit piekāpsimies.” Ne jūs to izcīnījāt, ne jums to atdot, ne jums būs brīvības un neatkarības vārdu nevīžīgi valkāt!
Kad Jeļcins 1991. gadā ar Maskavas demokrātu palīdzību uzvarēja PSRS militāro puču, viņš bez kautrēšanās pārņēma visu PSRS spēka struktūru vadību bez jebkādām konstitucionālām pilnvarām, nomainīja visas valsts augstākās amatpersonas un sasēdināja pučistus aiz restēm! Latvijas neatkarību atjaunojusī Augstākā Padome (AP), izmantojot Jeļcina uzvaru, pieņēma likumu par pārejas laika izbeigšanu un Latvijas suverenitātes atjaunošanu pilnā apjomā. PSRS virsniekus izslēdza no AP. Kad ierosināju no AP nekavējoties padzīt visus interfrontiešus, kas bija pasludinājuši, ka pārņem varu Latvijā, to kategoriski noprotestēja AP tā laika likumdošanas komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš un aizrādīja, ka es nezinot, kas ir demokrātija! Interfrontiešus neizslēdza, un viņi nekavējoties sāka rādīt, kas ir demokrātija viņu izpratnē.
Secinājumi:
1. Nebīties ātri un pārdomāti pielietot spēku kritiskās situācijās.
2. Nekavējoties neitralizēt provokatorus.
3. Sagatavot varas atgūšanu galvaspilsētā.
4. Novērst tautas šķelšanos sīkpartijās, jau līdz pašvaldību vēlēšanām pakāpeniski paceļot Republikas mēroga politisko partiju un to vēlēšanu sarakstu reģistrācijai un pastāvēšanai nepieciešamo biedru skaitu vismaz līdz pieciem tūkstošiem vai vairāk biedru, tādējādi sākot veidot Eiropai atbilstošu, klasisko plašus sociālos slāņus pārstāvošu partiju sistēmu. Ko Saeimā pārstāv Zatlera Reformu partija, izņemot sevi? Ko viņi panākuši, izņemot trīs latviešu oligarhu padzīšanu? Vai citu tautību oligarhiem naudas un ietekmes nav?
Rietumu utopijas neder
Lai gan 20 atjaunotās neatkarības gadu laikā tika daudz izdarīts Latvijas Republikas valsts aparāta veidošanā un starptautisko pozīciju nostiprināšanā, panākot uzņemšanu NATO un Eiropas Savienībā, tomēr nekas nav izdarīts Latvijas kā latviešu nacionālās valsts neaizskaramības nostiprināšanai Satversmē.
Nacionālās pašnoteikšanās revolūcijas nevar uzvarēt un uzvaras nosargāt, izmantojot Rietumu demokrātiju izdomātas utopijas, kas pie viņiem pašiem daudzviet izgāzušās. Viņiem nav šekur otrpus Zilupes milzīga, bagāta kaimiņa, kas ir mūs vairākkārt okupējis un represējis, bet tagad apraud “šā laikmeta lielāko ģeopolitisko katastrofu – PSRS (impērijas) sabrukumu”, ceļ tās aizvietotāju – Eirāzijas savienību – un mūsu pašu valstī atbalsta tos, kas izmanto mūsu demokrātiju pret mums pašiem.
Ušakovs brēc – mūs nemīl! Pajautājiet viņam, vai viņš mīl latviešus? Tautai un tās valstij jāmāk aizstāvēties! Demokrātija ir tautas vairākuma vara. Uzvarējušie 75% ir graujošs vairākums, kas dod tiesisku pamatojumu mūsu varai.
Nepiekrītu Hermanim par nodevējiem. Savas tautas nodevēji vai apmātie ir tie nedaudzie latvieši, kas darbojās “Saskaņā” un balsoja par krievu valsts valodas ieviešanu Latvijā. Par to balsojušie krievi un cittautieši nekad sirdī nav bijuši mūsējie. Tie ir vai nu Latvijas nacionālās valsts pretinieki, vai pat tās ienaidnieki! Viņi vai nu nav sapratuši mūsu valsts Satversmes un vēstures būtību, joprojām domājot dzīvojam sen izzudušajā Padomju Savienībā, vai arī negrib un nekad nav domājuši pildīt Satversmi. Tad viņi patiesībā ir piekrāpuši naturalizācijas amatpersonas, uzdodot pārbaudījumu atbildes par pārliecību, bet patiesībā tiecoties vienīgi iegūt Latvijas un automātiski arī Eiropas pilsonības sniegtās politiskās un ekonomiskās priekšrocības.
Satversme pēc Ž. Ž. Ruso teorijas ir sabiedriskais līgums, ko tauta savstarpēji noslēdz par savas valsts darbības pamatprincipiem, pilsoņu pienākumiem pret valsti un valsts pret pilsoņiem. Latvieši, kas brīvības cīņās padzina no Latvijas kā vācu karavīrus, tā krievu baltgvardus un boļševikus, dibināja Latvijas valsti kā savu nacionālo valsti, vienīgo pasaulē, kur var attīstīt mūsu valstiskumu, valodu un kultūru.
Latvijas pilsoņi, kas balsoja par krievu valsts valodu, to nav sapratuši vai negrib saprast un ir pierādījuši, ka nevēlas pildīt Satversmes pamatprincipus. Tagad viņiem visiem spēkiem jācenšas atgūt latviešu uzticību, nevis latviešiem jātaisnojas viņu priekšā!
Tas liecina par nepieciešamību Latvijas Satversmi un Pilsonības likumu nevis liberalizēt, bet gan sakārtot un padarīt stingrāku, mīkstinot to tikai ierobežotām kategorijām – pirmskara, kara laika latviešu emigrantiem un bēgļiem, lietuviešiem, igauņiem un Eiropas Savienības valstu pilsoņiem atļaujot dubultpilsonību.
Pilsonība nav ne caurstaigājamā sēta, ne tirgus! Tā nekur, arī Krievijā, netiek izdāļāta ne par ko. Par velti nav pat siers peļu slazdā. Referenduma vakarā diskusijā LTV piedalījās kāds nelatviešu, nepilsoņu jaunietis un izteica stingru sava taisnīguma pārliecību, ka viņam neesot jānaturalizējas. Pilsonība viņam esot jādod tāpat, jo viņš esot dzimis Latvijā. Tā ir absolūta pasaules valstu un starptautiskajās tiesībās noteikto pilsonības principu nezināšana. Dzimšanas vietai bieži ir gadījuma raksturs. Tā ir noteicošais pilsonības iegūšanas princips vienīgi tādās imigrācijas ceļā izveidotās valstīs kā ASV. Latvija nav imigrācijas valsts.
Jebkuras valsts pilsonības pamatā ir personas bezierunu politiskā uzticība savai valstij, ieskaitot gatavību aizstāvēt to ar ieročiem rokās, ziedojot pat savu dzīvību. Tas ir pilsonības zvēresta pamatnoteikums kopš Atēnu demokrātijas laikiem līdz mūsu dienām visās valstīs. Vairākumā valstu naturalizāciju var atcelt piecu gadu laikā par pilsonības iegūšanu krāpšanas ceļā vai noteiktu savas biogrāfijas faktu slēpšanu. Par pretvalstiskiem noziegumiem pilsonību var atņemt arī ASV un vainīgo izraidīt.
Kā mūsu valsts pirms naturalizācijas pārbauda kandidātu lojalitāti Latvijai? Tikai pēc viņu atbildēm ierēdņiem? Naivie! Tādā paraugdemokrātijā kā Zviedrija atbildīgo dienestu pārstāvjiem jāiztaujā kandidātu kaimiņi ne tikai par lojalitāti, bet arī par varbūtēju alkoholismu, narkomāniju un uzvedību. Tas nav noteikts likumā, bet tiek stingri ievērots praksē. Šveicē kandidātam pirms naturalizācijas ir jāieaug vietējā sabiedrībā. Tāpēc naturalizācija tur ir lēna, vispirms vietējo pašvaldību, tad kantonu un tad Federācijas līmenī.
Kas jādara steidzami
Lai nepakļautu Latvijas valsti jaunām krīzes situācijām, tās negrozāmie stūrakmeņi jānostiprina Satversmes pirmajos četros pantos, pirmo pantu papildinot ar šādu 2. un 3. daļu:
2. Latvija ir latviešu tautas demokrātiskas pašnoteikšanās un brīvības cīņu rezultātā vienīgi latviešu un līvu senajā vēsturiskajā teritorijā izveidota latviešu nacionālā valsts.
3. Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kur četru gadu tūkstošu laikā no baltu ciltīm izveidojusies latviešu tauta, kur tā var brīvi kopt savu nacionālo valstiskumu, savu valodu, seno un savdabīgo nacionālo kultūru.
Otram pantam pievienojama šāda 2. un 3. daļa:
2. Latvijas tautu veido Latvijas pilsoņi, kuriem vienīgiem ir tiesības noteikt un īstenot Latvijas valsts politiku.
3. Satversmes pirmie četri panti nav grozāmi, izslēdzami vai nododami tautas nobalsošanai.
Tas jāizdara bez kavēšanās. Tālāk bez steigas jāpārskata, jāpapildina, jālīdzsvaro viss Satversmes teksts un jāpieņem jaunā redakcijā, līdz tam aizliedzot jebkurus referendumus par šo tēmu.
Vai uzvarētāji tagad var būt augstsirdīgi un piekāpties? Jā, bet ne jautājumos, kas skar vai apdraud mūsu valsts pamatus.
Te provokatoriem nekavējoties jādod pa nagiem! Neviena nacionālā minoritāte, izņemot lībiešus, igauņus un lietuviešus, nav Latvijā dzīvojusi “vienmēr”. Tās šeit ienākušas tikai karu, okupāciju un ekonomiskās migrācijas rezultātā.
Latvijas nacionālais sastāvs ir pašos pamatos izkropļots tikai noziedzīgā Ribentropa–Molotova pakta un divu pasaules karu un latviešu masu represiju rezultātā. To nedrīkst neņemt vērā. Tāpēc jānoteic, ka Latvijā nav nevienas par citām pārākas vadošās minoritātes.
Reliģisko svētku jautājumā jānoteic katras minoritātes pārstāvim – Latvijas pastāvīgajam iedzīvotājam – vienas darba devēja apmaksātas brīvdienas katros oficiālajos luterāņu/katoļu vai arī tikai pareizticīgo Ziemassvētkos un Lieldienās vai musulmaņu svētkos, bet ne vairākos. Pareizticīgo Ziemassvētkus, musulmaņu un citu minoritāšu svētkus nevar noteikt Latvijā par “valsts svētkiem”, jo tie nav vēsturiski neatņemams mūsu valsts un kultūras elements. Pret tiem jāizturas tikai kā starpnacionālās cieņas izpausmi.
Bērnu pilsonības jautājumos jāievēro tikai starptautiskajās tiesībās vispārpieņemtais princips, ka bērns piedzimstot nedrīkst palikt bez pilsonības. Tai ne obligāti vienmēr jābūt Latvijas pilsonībai. Latvijas Pilsonības likums ir liberālāks par Krievijas likumu. Kā mēs varam izkontrolēt, kādi ideāli tiek ieaudzināti bērniem ģimenēs un krievu skolās? Jāpārtrauc masveida naturalizācija bez iepriekšējas lojalitātes pārbaudes, kas jāveic Drošības policijai, iepriekš vēl stingrāk pārbaudot pašai savas rindas.
Latvija nedrīkst kļūt par Eiropas Savienības un NATO vājo valsti, caur kuru mūsu un Rietumu nedraugi mēģinās izplatīt savu ietekmi!
