Satversmes tiesas signāls pašvaldībām: “Ja dome secina, ka neviena no teritorijām nav piemērota azartspēļu organizēšanai, tas ir jāpamato” 12
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, “Latvijas Mediji”
Bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“AP”) ceturtdien varēja svinēt pirmo uzvaru cīņā pret, viņaprāt, nesamērīgiem azartspēļu biznesa ierobežojumiem, kas atstāja negatīvu iespaidu arī uz politiķa tēlu priekšvēlēšanu laikā.
Satversmes tiesa savā nolēmumā atzina, ka A. T. Pleša rīkojums par Ķekavas novada saistošo noteikumu apturēšanu bijis pamatots, jo nevienā likumā pašvaldība nav pilnvarota noteikt vispārēju azartspēļu organizēšanas aizliegumu savā teritorijā, preses konferencē informēja Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš.
Viņš paskaidroja, ka pašvaldībai ir jāpamato, kāpēc katrā no teritorijām azartspēļu rīkošana neatbilst iedzīvotāju interesēm.
Taču šādu vērtējumu dome nebija veikusi. “Satversmes tiesa vēlas dot skaidru signālu visām pašvaldībām, kā šādā situācijā būtu jārīkojas,” piebilda A. Laviņš.
Azartspēļu un izložu likumā ir paredzētas tiesības pašvaldībām noteikt vietas un teritorijas, kurās nav atļauts organizēt azartspēles. Taču Ķekavas novada dome pieņēma saistošos noteikumus, tās ierobežojot visā novada teritorijā.
Toreizējais ministrs A. T. Plešs apturēja Ķekavas novada domes saistošos noteikumus, bet pašvaldība ministra rīkojumu apstrīdēja Satversmes tiesā. Drīz pēc ST sprieduma pasludināšanas ceturtdien A. T. Plešs, kurš publiskajā telpā pēc partijas neveiksmes Saeimas vēlēšanās nebija daudz manīts, sociālajos tīklos izteica gandarījumu: “Satversmes tiesa atzina, ka Ķekavas pašvaldības populistiskais lēmums ir bijis prettiesisks. Agrāk vai vēlāk lietu kārtība atgriežas tiesiskuma rāmjos.”
Jāatgādina, ka pirms Saeimas vēlēšanām, kurās “Attīstībai/Par” pietrūka pavisam nedaudz iekļūšanai Saeimā, tās tēlam par labu nenāca arī politisko konkurentu izteiktās aizdomas par azartspēļu biznesa lobēšanu.
Daļēji azartspēļu ierobežošanas dēļ ministrs apturēja arī Rīgas teritorijas plānojumu, bet Rīgas dome savu prasību Satversmes tiesā atsauca pēc tam, kad jaunā Saeima atrada risinājumu, kā atjaunot Rīgas teritorijas plānojuma darbību.
Satversmes tiesas priekšsēdētājs A. Laviņš preses konferencē uzsvēra, ka nevienā no likumiem pašvaldībai nav dots pilnvarojums noteikt vispārēju azartspēļu organizēšanas aizliegumu, tāpēc ministra A. T. Pleša rīkojums bijis pamatots.
Tiesa gan, ministrs ir atsaucies tikai uz Teritorijas attīstības plānošanas likumu, kam Satversmes tiesa nevarot piekrist, jo arī Azartspēļu un izložu likumā ir normas, kas regulē pašvaldību tiesības. Taču jebkurā gadījumā pašvaldībai ir jāvērtē katra teritorija individuāli.
“Ja dome secina, ka neviena no teritorijām nav piemērota azartspēļu organizēšanai, tas ir jāpamato,” vairākkārt uzsvēra A. Laviņš.
Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko (“Izaugsme”) uzskata, ka līdz ar Satversmes tiesas spriedumu ir ieviesta skaidrība, kā pašvaldība var rīkoties. Taču tā negrasoties padoties.
Ķekavas novada dome vispirms gaidīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atzinumu par pašvaldības jauno teritorijas plānojumu, kurā paredzēts, ka azartspēļu organizēšanas kārtību dome nosaka atsevišķos saistošajos noteikumos.
Novada priekšsēdētājam gan bija šaubas, vai līdz sasaukuma beigām dome pagūs izstrādāt jaunos noteikumus par azartspēļu organizēšanas kārtību, no kā izriet, ka azartspēles būs aizliegtas, jo nebūs noteikumu par to organizēšanas kārtību.
J. Žilko “Latvijas Avīzei” atzina, ka pašvaldībai būšot jāver vaļā maciņš un katrai teritorijai, kurā plānots ierobežot azartspēļu biznesu, būšot jāizstrādā pamatojums, kāpēc to atrašanās šajā vietā neatbilst iedzīvotāju interesēm.
J. Žilko jau nosauca vairākas vietas, kurās nebūtu pieļaujama azartspēļu zāļu izvietošana.
Tās ir visas pilsētas – Ķekava, Baldone, Baloži, kā arī, iespējams, Daugmale un Katlakalns.
Tikmēr sociālajos tīklos prieku par ST spriedumu izteica ne tikai A. T. Plešs, bet arī “Latvijas attīstībai” līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce, pēc kura domām ir pielikts punkts politiskajām intrigām, kas bija saistītas ar šo jautājumu un vērstas pret “Latvijas attīstībai”.
“Satversmes tiesas nolēmums, atzīstot ministra rīkojumu par atbilstošu, ir augstākais iespējamais atzinums,” uzsvēra J. Pūce. Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.
