Satversmes tiesā sāk skatīt piespiedu zemes nomu 13
Šodien, 6.martā, Satversmes tiesā sāka skatīt lietu par pagājušā gada jūnijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumos, kuri paredz turpmāko triju gadu laikā pakāpeniski samazināt izdevumus tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri spiesti nomāt citiem īpašniekiem piederošo zemi zem viņu namiem.
Kā zināms, likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” grozījumos paredzēts: ja starp zemes īpašnieku un piespiedu nomniekiem nav panākta cita vienošanās, tad līdzšinējo 6% vietā no 2018. gada 1.janvāra to varēs noteikt līdz 5% gadā, no 2019.gada – līdz 4%, bet 2020.gadā – līdz 3% gadā no zemes kadastrālās vērtības.
Pēc šo likumu grozījumu pieņemšanas pērn Satversmes tiesa saņēma Izraēlā dzīvojošās Soņas Traubes pieteikumu, bet līdz šī gada janvāra beigām pieteikumus no vēl sešiem Latvijā un Kanādā dzīvojošajiem zemes īpašniekiem, kuriem Rīgā pieder zeme, uz kuras uzcelti daudzstāvu dzīvojamie nami.
Zemes īpašniekus Satversmes tiesā pārstāv zvērinātu advokātu brigāde ar rīdziniekiem ļoti labi pazīstamo Normundu Šlitki priekšgalā. Pēc tiesā advokātu paustā, ar šiem likumu grozījumiem esot pārkāpts Satversmē ierakstītais tiesiskās paļāvības princips, kā aizskartas tiesības uz īpašumu, kā arī tiesības gūt no tā labumu.
Šo labumu varot gūt, iznomājot viņiem piederošo zemi par tādu samaksu, kas ļautu gan samaksāt nekustamā īpašuma nodokli un citus ar zemes uzturēšanu saistītos maksājumus, gan nopelnīt. Bet Saeimā pieņemtā kārtība izjaucot līdzsvaru starp nomas maksas apmēru un maksājumiem, kurus valsts noteikusi zemes īpašniekiem. Zemes īpašnieku ienākumi jau tā esot sarukuši, Rīgas pašvaldībai pārmērot zemes robežas un nosakot dzīvojamo namu uzturēšanai nepieciešamo platību mazāku par to, kas pieder zemes īpašniekiem. Šo darbību un minēto likumu ietekmē zemes īpašnieku ienākumi sarukšot trīs līdz piecas reizes. Advokātu ieskatā zemes nomas apmēru varot balstīt tikai uz brīvo tirgu, nevis ierobežot par labu nomniekiem. Tas nekas, ka, brīvajā tirgū, kuru piesauc zemes īpašnieku nolīgtie aizstāvji, kaut ko nomā tikai un vienīgi aiz brīvas gribas, nevis piespiedu kārtā.
Cita starpā Normunds Šlitke un Co atgādināja, ka pēc tās pašas Izraēlā dzīvojošās Soņas Traubes pieteikuma Satversmes tiesa vienreiz jau bija atzinusi, ka nomas maksa 5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības ir nesamērīgi maza. Iznākumā Saeima bija spiesta grozīt likumus, nosakot zemes piespiedu nomas maksu 6% apmērā no kadastrālās vērtības un papildus liekot dzīvokļu īpašniekiem maksāt arī nekustamā īpašuma nodokli par zemi. Bet tagad, nosakot nomas maksu 5% apmērā, Saeima atgriežas pie normas, kas vienreiz Satversmes tiesā jau bijusi apstrīdēta.
Uz tiesnešu jautājumu, vai kāds no zemes īpašniekiem šogad jau paguvis noslēgt ar dzīvokļu īpašniekiem nomas līgumu, zemes īpašnieku advokāti gan atzina, ka tie neesot noslēgti. Pēc tā iznāk, ka zemes īpašnieki pasteigušies apstrīdēt Satversmes tiesā Saeimā pieņemto likumu normas, kuras viņu budžetā nekādu robu vēl nav radījušas.
Tā vietā Normunds Šlitke un Co žēlojās tiesnešiem, ka esot grūti piedzīt maksu no dzīvokļu īpašniekiem, kuri negribot maksāt ar labu un bēguļojot.
Kā zināms, pērn Šlitke, pārstāvot uzņēmumu “Pilsētas zemes dienests” un izmantojot parāda piedziņas uzņēmumu – SIA “Vienotais norēķinu centrs”, mēģināja dažu nedēļu laikā piedzīt no 47 daudzstāvu dzīvojamo namu iedzīvotājiem, kopskaitā 3000 zemes nomas parādus, kas it kā viņiem radušies no 2008. līdz 2010.gadam. Viņa uzdarbošanos pārtrauca Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), uzliekot sodu 50 000 eiro apmērā uzņēmumam “Pilsētas zemes dienests” par negodīgu uzņēmējdarbību.
Saeimas ieskatā, kuru Satversmes tiesā pārstāv zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis, pēc 2008. un 2010. gadā pasludinātajiem Satversmes tiesas spriedumiem un pēc piespiedu nomas maksas paaugstināšanas 6% apmērā no kadastrālās vērtības, papildus liekot dzīvokļu īpašniekiem maksāt arī nekustamā īpašuma nodokli par zemi, esot būtiski mainījušies apstākļi. Pirmkārt, ievērojami kāpusi zemes kadastrālā vērtība, tai līdzi arī piespiedu zemes nomas maksas apmēri, dzenot dzīvokļu īpašniekus izmisumā. Otrkārt, ņemot vērā iespējas piespiedu kārtā ar likumu piedzīt no iedzīvotājiem maksu par zemes nomu, palielinājies pieprasījums pēc šādiem zemes gabaliem. Piespiedu zemes nomas procentu likmes ievērojami pārsniedz komercbanku noteiktās likmes, piemēram, depozītnoguldījumiem vai noguldījumiem krājkontā. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dologopolovs atzīst, ka pēc pagājušā gada jūnijā pieņemtajiem likuma grozījumiem, kuri paredz turpmāko triju gadu laikā pakāpeniski samazināt piespiedu zemes nomas apmēru, pieprasījums un šādu zemes gabalu pārpirkšana strauji samazinājusies.
Saeimas ieskatā pēc pagājušā gada jūnijā pieņemtajiem likuma grozījumiem zemes īpašniekiem bija iespēja sešu mēnešu laikā vienoties ar dzīvokļu īpašniekiem par jaunu nomas maksas apmēru.
Satversmes tiesa lietas izskatīšanu turpinās šonedēļ un nākošnedēļ, uzklausot arī citus ar likumu grozījumiem saistīto valsts pārvaldes iestāžu pārstāvju viedokļus.
