Satversmes tiesa piekrīt: Sešgadnieku uzņemšanas kārtība Rīgas skolu 1. klasēs atbilst likumam 0
Satversmes tiesa atzina, ka saistošo noteikumu norma par kārtību, kādā sešus gadus veci bērni tiek uzņemti Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestāžu 1. klasēs, atbilst Satversmei. Tiesa uzsvēra, ka valstij ir pienākums izveidot ikvienam bērnam pieejamu izglītības sistēmu, ņemot vērā arī vecāku tiesības lemt par bērna tiesību uz izglītību īstenošanu. Taču valstij nav pienākuma nodrošināt to, ka bērns iegūst pamatizglītību tieši konkrētā vecāku izvēlētā skolā.
Rīgas valstspilsētas pašvaldība pieņēma saistošos noteikumus, kuros paredzēja, ka prioritārā kārtā 1. klasē tiek uzņemti bērni, kuriem attiecīgajā kalendāra gadā aprit septiņi gadi. Sešus gadus vecam bērnam neatkarīgi no viņa reģistrācijas secības šāda iespēja tiek dota tikai tad, ja konkrētā skolā paliek brīva vieta. Lieta tika ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Pēc viņa ieskata, pašvaldībai nebija kompetences pieņemt šādu regulējumu, kā arī tas pārkāpjot Satversmē ietverto tiesiskās vienlīdzības principu un ierobežojot vecāku tiesības lemt par bērna izglītošanu.
Satversmes tiesa secināja, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir izpildījusi no Satversmes 110. un 112. panta izrietošo pozitīvo pienākumu izveidot pieejamu izglītības sistēmu, ievērojot vecāku tiesības lemt par bērna tiesību uz izglītību īstenošanu. Pašvaldība ir veikusi pasākumus, lai nodrošinātu izglītojamiem pamatizglītību, jo vecākiem ir paredzētas tiesības lemt par to, vai viņu bērns sāks pamatizglītības ieguvi sešu vai septiņu gadu vecumā un kurā izglītības iestādē viņš to uzsāks.
Šie pasākumi veikti pienācīgi, jo pašvaldībā ir pietiekami daudz pamatizglītības programmu īstenojošu izglītības iestāžu un gan sešus, gan septiņus gadus veciem bērniem ir nodrošināta iespēja iegūt pamatizglītību. Rīgas valstspilsētas pašvaldībā izglītojamiem ir nodrošināta iespēja iegūt pamatizglītību izglītības iestādē, kas atrodas pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai.
Izvērtējot, vai tiesību uz pamatizglītību nodrošināšanā ir ievērots tiesiskās vienlīdzības princips, Satversmes tiesa visupirms atzina, ka atšķirīgā attieksme pret septiņus un sešus gadus veciem izglītojamiem, kuriem ir tiesības sākt pamatizglītības ieguvi, ir noteikta ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu, ievērojot pašvaldībai piešķirto pilnvarojumu. Pašvaldībām atbilstoši to autonomajai funkcijai un likumdevēja pilnvarojumam jākoordinē bērnu sadalījums pa izglītības iestādēm, ņemot vērā to teritorijā esošo skolu tīklu un pedagogu skaitu, telpu pieejamību, kā arī jāsamēro visu bērnu tiesības uz pamatizglītību. Rīgā tas tiek darīts arī ar apstrīdētās normas palīdzību.
Valstij izmantojot savu rīcības brīvību, var tikt ietekmētas vecāku tiesības lemt par bērna izglītošanu un šo tiesību īstenošanas apjoms var būt atšķirīgs atkarībā no sabiedrības interesēm, kuras nodrošināmas konkrētajā gadījumā. Balstoties uz ārstu, bērnu vecāku, nozares speciālistu un institūciju atzinumiem, likumdevējs par obligāto pamatizglītības ieguves vecumu noteicis septiņus gadus.
Tāpēc brīvo vietu ierobežotā skaita apstākļos sabiedrības interesēs primāri ir nodrošināt iespēju uzsākt mācības 1. klasē tiem izglītojamiem, kuriem attiecīgajā kalendāra gadā pamatizglītības ieguve jāsāk obligāti, proti, septiņus gadus veciem bērniem.
Satversmes tiesa arī ņēma vērā, ka lielākajā daļā Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestāžu paliek brīvas vietas pat pēc tam, kad 1. klases pretendentu sarakstā ir iekļauti sešus gadus veci izglītojamie. Tātad vairumā gadījumu tie tiek uzņemti izglītības iestādes 1. klasē un var sākt īstenot savas tiesības uz pamatizglītību.
Ja izglītojamais netiek iekļauts izglītības iestādes 1. klases pretendentu sarakstā, tad viņa vecāki var saņemt informāciju par brīvajām vietām 1. klasē pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās citās izglītības iestādēs. Izglītojamam, kura uzņemšana konkrētas izglītības iestādes 1. klasē nav iespējama, tiek piedāvāta iespēja sākt pamatizglītības ieguvi citā saprātīgi tuvā izglītības iestādē, respektējot arī izglītojamā un viņa vecāku vēlmes attiecībā uz izglītības programmas ievirzi.
Turklāt seši gadi nav tas vecums, kad bērnam obligāti jāsāk pamatizglītības ieguve. Vecāki, kuri vēlas, lai viņu bērns apmeklē konkrētu izglītības iestādi, kurā starp 1. klases pretendentiem ir liela konkurence, var nolemt, ka bērns turpinās pirmsskolas izglītības programmas apguvi līdz septiņu gadu vecumam. Attiecīgi bērns varēs pretendēt uz brīvu vietu vecāku izraudzītās izglītības iestādes 1. klasē tad, kad būs sasniedzis obligātās pamatizglītības vecumu.
Tādējādi, nosakot atšķirīgu attieksmi pret sešus un septiņus gadus veciem izglītojamiem, ir ievērots samērīguma princips.
Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa atzina, ka Rīgas domes 2023. gada 26. aprīļa saistošo noteikumu Nr. RD-23-199-sn “Kārtība, kādā reģistrējami un izskatāmi iesniegumi par bērnu uzņemšanu 1. klasē Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestādēs” 19. punkts atbilst Satversmes 64. pantam, 91. panta pirmajam teikumam, 110. un 112. pantam.
ST tiesnese Veronika Krūmiņa Latvijas Radio skaidroja, ka konkrētajā gadījumā tika vērtēti tieši Rīgas domes saistošie noteikumi, bet, ja gadījumā līdzīgs pieteikums tiks saņemts par kādu citu pašvaldību, iespējams, par to varētu tikt ierosināta atsevišķa lieta. “Ja būs kāda cita pašvaldība un pēkšņi tur būs kaut kādas citas nianses, mums būs jāskata arī tāda lieta par citas pašvaldības kārtību, bet princips, ko mēs šobrīd esam pateikuši, ir tāds, ka jebkurā gadījumā prioritāri ir septiņus gadus veci bērni, jo viņiem ir pienākums sākt pamatizglītības ieguvi,” sacīja tiesnese.
