– Satversmes tiesa savos spriedumos nereti norāda attiecīgo tiesību normu neatbilstību valsts pamatlikumam. Kas notiek tālāk, kā šī atbilstība tiek nodrošināta? 0
– Ja tiesa kādu likuma normu atzīst par spēkā neesošu, tad norma zaudē spēku no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas. Pastāv izņēmumi, kad tiesību norma zaudē spēku vēlāk vai agrāk, bet tas spriedumā ir jāpamato. Gadījumos, kad tiesa atzinusi, ka tiesību norma zaudē spēku ar aizskāruma brīdi (piemēram, ar brīdi, kad tā personai tika piemērota), persona var vērsties vispārējās jurisdikcijas vai administratīvajā tiesā un lūgt atjaunot lietas izskatīšanu, jo Satversmes tiesas spriedums ir jaunatklāts apstāklis. Lieta tiks izskatīta no jauna un piemērota tāda normas interpretācija, kas dota Satversmes tiesas spriedumā.
– Nav retums, kad Satversmes tiesas tiesneši spriedumam pievieno savas atsevišķās domas. Cik liels ir to spēks?
– Tas ir apliecinājums, ka tiesnešu diskusijās viens, divi vai trīs tiesneši ir palikuši citādās domās. Tādos gadījumos tiesnesim ir pienākums uzrakstīt savas atsevišķās domas. Tas nepieciešams ne tik daudz, lai pašapliecinātos, bet lai dotu savu pienesumu šā jautājuma plašākai izpratnei. Katrs Satversmes tiesas spriedums ietekmē sabiedrību, tāpēc ir svarīgi, kā šis jautājums tiek izprasts un kas ir jāņem vērā, pieņemot jauno tiesību normu.