Satversmes tiesa lems par skolu latviskošanas atbilstību Satversmei 21
Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par šopavsar pieņemtajiem grozījumiem Izglītības likumā un Vispārējas izglītības likumā, liecina tiesas tīmekļa vietne publicētā informācija.
Lieta ierosināta par tiem likuma pantiem, kas liek mazākumtautību vidusskolām gandrīz pilnībā pāriet uz mācībām latviešu valodā un būtiski palielina latviešu valodas īpatsvaru mācību procesā arī pamatskolās, turklāt nosaka pienākumu privātskolām mācīt bērnus valsts valodā.
Izņēmums pieļauts vienīgi attiecībā uz skolām, par kuru darbību noslēgti starpvalstu līgumi un skolām, kas mācību procesā izmanto citas oficiālās Eiropas Savienības (ES) valstu valodas.
Šos likuma grozījumus Satversmes tiesā apstrīdēja 19 deputāti no Saeimas frakcijas „Saskaņa” un ārpusfrakciju deputāts Romans Miroslavskis apgalvojot, ka likuma izmaiņas neatbilst daudziem Satversmes pantiem, tai skaitā 1. pantam, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska republika, un starptautiskām konvencijām, kam mūsu valsts pievienojusies.
Sūdzētāji pieteikumā tiesai pauda viedokli, ka apstrīdētās normas diskriminējot mazākumtautības, nepamatoti ierobežojot dzimtās vai ģimenes valodas lietojumu izglītībā, paredzot vienādu izglītības ieguves valodu gan latviešiem, gan mazākumtautību pārstāvjiem. Ja ES valodās varēs mācīties, bet krievu valodā ne: tā esot diskriminācija. Sūdzētāju ieskatā likumdevējs neesot pārliecinājies par šādu grozījumu nepieciešamību, kā arī neesot ņēmis vērā pie mazākumtautībām piederošu personu iebildumus. Tiekot liegta mazākumtautību valodu pilnvērtīga lietošana mācību satura apguvē, kā arī ierobežojot izglītojamo un pedagogu akadēmisko brīvību, apdraudot mazākumtautību iespējas saglabāt un attīstīt savu valodu un identitāti.
Skaidrs gan, ka sūdzētaji būtībā uztraucas tikai par krievu valodu, jo citu mazākumtautību skolas vai nu darbojas saskaņā ar starpvalstu līgumiem vai jau līdz šīm mācību procesā pārsvarā izmantojušas latviešu valodu.
Satversmes tiesa gan daļu pieteicēju argumentu jau noraidījusi un nolēmusi tikai pārbaudīt, vai izmaiņas likumā atbilst Satvermes 91. panta otrajam teikumam, 112. pantam un 114. pantam. Šajos pantos ir runa gan par cilvēka tiesību īstenošanu bez diskriminācijas, gan par tiesībām uz izglītību un mazākumtautību tiesībām saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.
Satversmes tiesa arī nolēmusi atstāt bez izskatīšanas pieteicēju lūgumu izskatīt lietu par grozījumiem Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā ārpus kārtas, jo gaidāmas izmaiņas skar bērnu tiesības.
Visticamāk, lietu pēc būtības Satversmes tiesa skatīs tikai nākamgad, jo Saeimai atbildes raksts tiesai par lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu jāiesniedz līdz 25. septembrim, bet termiņš, kurā japabeidz lietas sagatavošana izskatīšanai, ir 25. decembris. Tikai pēc lietas sagatavošanas izskatīšanai tiesa lems, vai lietu skatīs mutiskā vai rakstveida procesā un kurā datumā tas notiks.
Saeima grozījumus Izglītības un Vispārējās izglītības likumos pieņēma, uzskatot, ka tādējādi tiks uzlabota latviešu valodas apguve mazākumtautību skolās un veicināta sabiedrības saliedētība.
