Eksperts iesaka pašvaldībām nebiedēt ar Satversmes tiesu, bet gan vairāk pievērsties procesam 0
“Visam, ko darām, ir jābūt vērstam uz to, lai ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtu labāk, lai viņš varētu īstenot savas tiesības un justos aizsargāts tajā vidē, kurā atrodas,” nesen sacīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele. Viņas teiktais iedrošinājis vairākas pašvaldības paziņot par ieceri vērsties Satversmes tiesā (ST), lai apstrīdētu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“A/P”) pieteikto administratīvi teritoriālo iedalījumu ar 36 novadiem.
Pagaidām to var uztvert tikai kā brīdinājumu, jo Saeima vēl nav lēmusi par likumu ar jauno novadu karti, kurā iezīmētām robežām plāno iebilst vietvaras.
Pagājušajā nedēļā Ozolnieku novada dome pilnvaroja pašvaldības vadību vērsties Satversmes tiesā, lai apstrīdētu iecerēto Ozolnieku novada apvienošanu ar Jelgavas novadu un Jelgavas pilsētu. “Tā ir pilnvara, lai mēs varētu gatavoties šim procesam un neko nenokavētu. Kad Valsts prezidents, Saeimas frakcijas un valdība pašvaldībām ir pagriezušas muguru, Satversmes tiesa mums ir palikusi kā pēdējā cerība,” “Latvijas Avīzei” sacīja Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš (LRA), kurš atzina, ka viņu iedrošina Satversmes tiesas priekšsēdes I. Ziemeles teiktais intervijā LNT raidījumā.
Pēc D. Liepiņa domām, cilvēku dzīves līmenis pēc reformas viņa vadītajā pašvaldībā varētu pasliktināties. Intervijā LNT I. Ziemele uzsvēra: “Ir jāskatās, lai visa valsts kopumā attīstītos. Mēs vērtējam, lai katram iedzīvotājam būtu nodrošināta cilvēka cienīga dzīve. Mērķis ir cilvēks.” Viņa atgādināja, ka pirms desmit gadiem Satversmes tiesa jau saņēma vairāku pašvaldību iesniegumus, kuros bija apstrīdēts tolaik veiktās pašvaldību reformas process, un tiesai jau esot prakse reformas vērtēšanā. “Es gribu cerēt, un man ir arī zināma pārliecība, ka gan ministrs [Juris Pūce], gan pašvaldības ieskatīsies Satversmes tiesas spriedumā, lai redzētu, kādi varētu būt tie galvenie punkti, pie kuriem būtu jāturas,” sacīja I. Ziemele.
Arī Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA) jau ir apsvēris iespēju palīdzību meklēt Satversmes tiesā. Viņš negrib pieļaut Liepājas pilsētas apvienošanu ar apkārtējiem astoņiem novadiem. Liepājai tas nozīmētu arī lielās pilsētas statusa zaudēšanu, kas mazinātu tās konkurētspēju Baltijas reģionā un pieeju Eiropas fondu finansējumam.
Liepājas dome 19. septembrī nolēma vispirms oficiāli vērsties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), aicinot saglabāt Liepājai lielās pilsētas statusu un nodrošināt iespēju aizstāvēt savu viedokli Saeimas komisijās, kad to darba kārtībā būs VARAM sagatavotie grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Tāda interese varētu būt daudzām pašvaldībām. Ministrs J. Pūce ar projektu jau šonedēļ plāno iepazīstināt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.
Satversmes tiesa 2008. gadā saņēma vairāku pašvaldību prasību pieteikumus, kuros bija apstrīdēta tolaik veiktās administratīvi teritoriālās reformas atbilstība Satversmei, Eiropas Vietējo pašvaldību hartai un citiem normatīviem.
Tiesa pieņēma izskatīšanai Vecpiebalgas pagasta prasības pieteikumu, kurā bija iebilsts pret Dzērbenes pagasta iekļaušanu Vecpiebalgas novadā bez konsultēšanās ar Vecpiebalgas un Inešu pagastu. Satversmes tiesa atzina, ka lēmumu par administratīvi teritoriālo reformu pieņem Saeima. Satversmē nav noteikta konkrēta pašvaldību uzklausīšanas procedūra, bet saskaņā ar Saeimā pieņemto praksi konsultācijas ar vietējo kopienu par robežu maiņu esot uzskatāmas par notikušām – pašvaldība tika informēta par reformas projektu, tai ir bijusi iespēja to apspriest, un tās viedoklis ir uzklausīts Saeimas komisijā.
Šo tiesas sēdi vadīja toreizējais ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, kurš pēc tam bija 12. Saeimas deputāts, bet tagad ir Latvijas Universitātes pasniedzējs.
Viņš apstiprināja, ka Satversmes tiesā var vērsties, ja ar normatīvo aktu ir pārkāpta kāda norma. Viņaprāt, pirms tam tas būtu iespējams, ja var pierādīt, ka pēc likuma pieņemšanas “tiešām notiks tiesību aizskārums un nodarījumu nevar atjaunot”. Uz pašvaldību reformu to nevarētu attiecināt.
Jāatgādina, ka pēc 2009. gada reformas tajā izveidotais Rojas novads ar Saeimas lēmumu tika sadalīts divās pašvaldībās – Rojas un Mērsraga novados. Taču G. Kūtris uzsvēra, ka reformas īstenotājiem būtu jānodrošina, lai nevienā pašvaldībā iedzīvotāji neciestu un viņu dzīves līmenis nepasliktinātos. Piemēram, ja bagātai pašvaldībai pievieno kādu novadu ar lielām kredītsaistībām, valstij ir jādomā, kā šo situāciju risināt, lai neciestu turīgās pašvaldības iedzīvotāji.
Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars domā, ka iespēja tagad apstrīdēt pieteikto pašvaldību reformu esot “tikpat tāla, kā Latvija no Argentīnas”, jo to var darīt tikai pēc likuma pieņemšanas Saeimā. “Tagad tās ir tikai spekulācijas. Iesaku pašvaldībām nebiedēt ar Satversmes tiesu, bet vairāk pievērsties procesam. Ja pašvaldības pārvarēs nolieguma fāzi, tad arī komunikācija [ar ministriju] būs labāka. Konsultāciju efektivitāte ir atkarīga no abām pusēm,” “LA” sacīja E. Pastars.
Viņš atzina – ja pašvaldībām ir loģiski argumenti, tad ministrijai tajos ir jāieklausās.
Ministrs J. Pūce iepriekš “LA” apgalvoja, ka viņš uzklausot visas pašvaldības un nevienai neesot atteicis šādos gadījumos. Ja tomēr kāda pašvaldība nonāk līdz Satversmes tiesai, tad varot vērtēt, vai valdība un Saeima ir ņēmusi vērā racionālus vietējo komūnu argumentus un to intereses pēc būtības, vai iedzīvotāju interesēm nav nodarīts kaitējums, atzina E. Pastars.
Taču, viņaprāt, tas, ka bagātā pašvaldība pēc apvienošanas ar trūcīgāku varētu zaudēt, neesot juridisks arguments. “Apšaubu, ka var noorganizēt tik sliktu konsultāciju procesu, ka tas varētu izkrist Satversmes tiesā,” piebilda E. Pastars.
