Satversmes tiesa atsaka ierosināt lietu pēc RD sūdzības par pedagogu algām 0
Satversmes tiesa (ST) atteikusi ierosināt lietu pēc Rīgas domes pieteikuma saistībā ar pedagogu atalgojuma noteikumiem, aģentūru BNS informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.
Lēmums nav pārsūdzams.
Rīgas dome ST vērsās par Ministru kabineta 5.jūlija noteikumiem “Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs” un noteikumu konkrēta punkta atbilstību Satversmei.
Kā skaidro ST, no pieteikuma satura izriet, ka pieteikuma iesniedzēja uzskata apstrīdēto normu par neatbilstošu tiesiskās paļāvības principam. Tomēr pieteikumā nav pamatots tas, vai un kādā veidā, ņemot vērā Ministru kabineta un vietējās pašvaldības savstarpējo tiesisko attiecību specifiku, Satversmes 1.panta tvērumā ietilpstošais tiesiskās paļāvības princips apstrīdētajā normā regulētajā situācijā būtu attiecināms uz pieteikuma iesniedzēju.
Dome lūdz arī izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību visam Satversmes 91.pantam. Pieteikumā norādīts, ka apstrīdētajā normā ietvertā normētā skolēnu skaita attiecība Rīgai esot noteikta prettiesiski un atšķiroties no citām republikas pilsētām, tāpēc tā esot diskriminējoša un neatbilstot vienlīdzības principam. Taču, kā skaidro ST, pieteikumā nav pamatots tas, ka no attiecīgā panta par diskriminācijas aizlieguma principu izrietošie aizliegtie kritēriji, piemēram, dzimums, rase, nacionālā piederība, reliģiskā pārliecība, piederība pie noteiktas sociālās grupas, būtu attiecināmi tieši uz Rīgas pašvaldību.
ST norāda, ka personas pamattiesību aizsardzībai Satversmes tiesas likumā paredzētais tiesību aizsardzības līdzeklis ir konstitucionālā sūdzība, savukārt pašvaldības domes pieteikums paredzēts pašvaldības tiesību aizsardzībai.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) iepriekš skaidroja, ka bija ārkārtīgi svarīgi apkopot visus aktuālos atalgojuma datus pirms vēršanās tiesā. Dome tādā veidā mēģināšot dabūt no valsts finansējumu, lai izlīdzinātu pedagogu algas un attiecīgi reformas rezultātā ceturtdaļa skolotāju netiktu aizvainoti.
Ušakovs uzsvēra, ka dome vērsīsies ST par koeficientiem, kas paredz, ka visās citās lielajās pilsētās skolēnu un skolotāju skaita attiecībai jābūt 15,5:1, bet Rīgā – 16,5:1. Viņš uzsvēra, ka nevar vērsties tiesā par to, ka 26% pedagogu reformas rezultātā samazinās algas, bet var vērsties par to, ka noteiktie koeficienti diskriminē Rīgas skolotājus.
Rīgas domes mēra vietnieks Andris Ameriks (GKR) pastāstīja, ka, salīdzinot skolu, kurā ir 500 bērni, Rīgā un tāda paša izmēra skolu Jūrmalā, galvaspilsētas skola saņem par 6% mazāku finansējumu.
Viņš sacīja, ka ar pašvaldības budžeta dotāciju palīdzību šī finansējuma atšķirība ir samazināta līdz 1,5%.
“Tas ir diskriminējoši. Pašvaldībai nav citas iespējas kā caur ST aizstāvēt savas tiesības. Ministru kabineta noteikumos šī norma par skolēnu un skolotāju skaita attiecību ir diskriminējoša gan Rīgai, gan arī vairākām citām pašvaldībām,” pauda Ameriks.
