Satversmes tiesā atklājas novadu reformas vājās vietas 10
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Limbažu novada Skultes pagasta nodalīšana un pievienošana citai pašvaldībai, lai izveidotu jaunu Saulkrastu novadu, nav pietiekami pamatota, jo nav skaidri reformas kritēriji, pēc kuriem tas noticis. Par to liecina Satversmes tiesas (ST) sēdē trešdien uzdotie jautājumi Saeimas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem, izskatot Limbažu un Ikšķiles novadu apvienoto lietu. VARAM atbildīgās personas sēdē no jaunā Saulkrastu novada izveidošanas norobežojās, jo ministrija piedāvāja Saulkrastus iekļaut Ādažu novadā.
Jaunas pašvaldības iezīmēšana kartē bija Saeimas iniciatīva. Kā galvenais trūkums ir minēts, ka Saulkrastos nav nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centra, ko atzina arī VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša.
Saeimas pārstāvja zvērinātā advokāta Laura Liepas iztaujāšanas laikā atklājās, ka Saeima Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā nav noteikusi reformas mērķi un novadu veidošanas kritērijus, kādi bija likumā, veicot iepriekšējo reformu 2009. gadā. Nav notikušas arī kvalitatīvas konsultācijas ar pašvaldībām, jo nav pieejami to protokoli, kas dotu iespējas pārliecināties, ka ir pierakstīti pašvaldību iebildumi un notikusi to izvērtēšana. Uz to norādīja abu pašvaldību pieaicinātie advokāti.
Zvērinātais advokāts L. Liepa skaidroja, ka mērķis ir lasāms 2019. gada martā pieņemtajā Saeimas lēmumā, ar kuru uzdots valdībai turpināt pašvaldību reformu. Tās mērķis esot izveidot ekonomiski spēcīgas pašvaldības.
Kritēriji ir minēti VARAM sagatavotajā likumprojekta anotācijā, kurā teikts, ka novados ir jābūt nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centram, tiem jāspēj sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, veikt visas funkcijas; novadā ir jābūt vismaz vienai perspektīvai vidusskolai, ar ko domāta izglītības iestāde, kuras vidusskolas klasēs mācās vismaz 150 bērni. Šis skaidrojums radīja tiesnešiem vairākus jautājumus, jo anotāciju Saeima nevar koriģēt.
ST, apvienojot Limbažu un Ikšķiles pieteikumus vienā lietā, ir pavērusi iespējas salīdzināt divas līdzīgas pašvaldības. Ikšķiles novadā ir nedaudz mazāk – nepilni 10 000 – iedzīvotāju, bet Saulkrastu novadā pēc Sējas novada un Skultes pagasta pievienošanas būs nedaudz vairāk kā 11 000 iedzīvotāju.
Aptuveni tikpat būs arī Līvānu novadā, kas gan ir viens no reģionālās attīstības centriem, tāpat kā Valkas novads, kurā ir nepilni 8000 iedzīvotāju. ST priekšsēdētāja Sanita Osipova vaicāja, kāds ir saturiskais piepildījums lielām un spēcīgām pašvaldībām, jo esot redzams, ka mazāka, bet spēcīga pašvaldība – Ikšķiles novads –, kas ir viena no tām, kas iemaksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, tiek pievienota lielai pašvaldībai, kas nav tik spēcīga. Taču cita maza un ne tik spēcīga pašvaldība tiek izveidota no jauna, kas ir Saulkrastu novads.
“Šeit ir redzama nevienāda attieksme pret Ikšķili un Saulkrastiem. (..) Ja Saulkrasti neatbilst kritērijiem, tad ir jautājums, kā nošķirt politisku lēmumu no zināmas patvaļas,” vaicāja S. Osipova.
L. Liepa piekrita, ka Ikšķile ir augoša pašvaldība, bet tai nav reģionālās attīstības centra, arī vidusskola neatbilstot perspektīvas vidusskolas statusam. “Skultes pagasta pievienošana ir interesants izņēmums, bet tā ir Saeimas, nevis VARAM iniciatīva. Likumdevējs Saulkrastu izredzes attīstīties ir vērtējis ļoti augstu, uzskatot to par perspektīvu pašvaldību, kurā ir arī osta,” skaidroja L. Liepa. Viņš atsaucās uz Saeimas deputātu Jāni Dombravu (NA), kurš ar saviem argumentiem ir pārliecinājis Saeimas vairākumu.
Uz vairākiem jautājumiem tiesneši un pašvaldību pārstāvji nesaņēma skaidras atbildes, ko var saistīt arī ar to, ka uzaicinātie bija mainītās lomās – VARAM bija pārstāvēta ierēdniecības līmenī, bet jauno ministru Artūru Tomu Plešu (“AP”) sēdē bija pilnvarojis piedalīties Ministru kabinets.
Savukārt no A. T. Pleša vēl nesen vadītās Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē bija tās priekšsēdētājs, bijušais ministrs Juris Pūce (“AP”). Viņš apstiprināja, ka VARAM bija piedāvājis citu novadu iedalījumu, bet apgalvoja, ka ar pašvaldībām par Saulkrastu novadu un Skultes pievienošanu tam ir notikušas konsultācijas – tādas esot bijušas Zvejniekciema kultūras namā, kā arī Saeimas komisijā.
ST ceturtdien turpinās lietas izskatīšanu, taču jau tagad atklājas reformas vājās vietas. Tāpēc politiskajos kuluāros izskan minējumi, vai ST pirmais spriedums nevarētu ietekmēt arī pašvaldību vēlēšanu norises laiku. Pirmdien pēc koalīcijas sēdes A. T. Plešs teica, ka esot “grūti spriest par attīstības scenārijiem, jo Satversmes tiesā vēl notiek lietu skatīšana, bet esmu pārliecināts, ka Saeima ir ievērojusi visas procedūras”.
ST plāno uzklausīt arī konstitucionālo tiesību ekspertu Edgaru Pastaru, kurš “Latvijas Avīzei” trešdien atzina, ka ir iespējami vairāki varianti.
Ja tiesa konstatētu, ka “reformas procesā ir tik daudz trūkumu, kas skar visus, tad var arī pateikt, ka tā ir nederīga, un tad vēlēšanas notiek vecajās robežās”.
Vēl tiesa varot konstatēt atsevišķus trūkumus, piemēram, likumā, kurā nav kritēriju, vai arī pārkāpumus, kas skar tikai kādu pašvaldību individuāli. Tādā gadījumā vēlēšanu laiku varot pārcelt, kamēr Saeima novērš trūkumus, pieļāva eksperts.
