Satversmes tiesa apšauba tiesneša Bula rīcības likumību kādā maksātnespējas procesā 0
Satversmes tiesai (ST) radušās šaubas par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša Raimonda Bula, kā arī administratora Daiņa Bergmaņa rīcības tiesiskumu kādā maksātnespējas procesā.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošais ST 7.oktobra lēmums, pamatojoties uz minētajām šaubām, ģenerālprokurors ir lūgts kriminālprocesuālā kārtībā pārbaudīt faktus, kas saistīti ar konkrēto maksātnespējas procesu.
Ģenerālprokuratūrā ST lēmums ir saņemts, taču jautājums par tā tālāko virzību vēl nav izlemts, aģentūru LETA informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga.
LETA jau ziņoja, ka 7.oktobrī ST nolēma izbeigt tiesvedību pēc AS “Danske Banka” pieteikuma ierosinātajā lietā par maksātnespējas procesa pabeigšanas kārtību un kreditoru tiesībām. Lieta tika ierosināta pērn decembrī par 2007.gada 1.novembra Maksātnespējas likuma 138.panta atbilstību Latvijas Satversmes 92. un 105.pantam.
“Danske Banka” pieteikumā ST norādīja, ka tiesa to ir atzinusi par kreditoru kādā maksātnespējas procesā. Savukārt apstrīdētā norma, kas bija spēkā līdz 2010.gada 1.novembrim, ļāva izbeigt maksātnespējas procesa lietu un neņemt vērā pieteikuma iesniedzējas tiesības, neraugoties uz to, ka joprojām pastāvēja strīds par iespējamā kreditora tiesību apjomu pret maksātnespējīgo personu.
ST atzina, ka šajā lietā apstrīdētā norma netika tieši piemērota pieteikuma iesniedzējai un pieteikuma iesniedzējas pamattiesības aizskāra nevis pati norma, bet gan tās interpretācija un piemērošana konkrētajā maksātnespējas procesā. ST secināja, ka maksātnespējas administratoram bija pienākums izvērtēt, kurām no interesēm ir dodama prioritāte, aģentūru LETA iepriekš informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.
Tai pašā dienā ST taisīja arī otru lēmumu, kas netika publicēts tiesas interneta mājaslapā. No šī lēmuma izriet, ka “Danske Banka” laikā no 2000. līdz 2003.gadam divām fiziskām personām – Jānim Līdumam un Roualdam Zeserim – piešķīra aizdevumus, kas vēlāk tika pārjaunoti par aizdevumiem šīm pašām fiziskajām personām piederošiem uzņēmumiem – SIA “Ceturtā planēta” un SIA “Immobilien”.
Laika gaitā 13 atsevišķi aizdevumi tika konsolidēti divos korporatīvos un divos privātos aizdevumos, kas bija nodrošināti ar komercķīlu un vairākām hipotēkām. 2010.gadā tika sākti abu SIA maksātnespējas procesi. “Danske Banka” vērsās ST saistībā ar “Ceturtās planētas” maksātnespējas procesu.
Ar tiesneša Bula 2010.gada 12.janvāra lēmumu tika paredzēts īstenot “Ceturtās planētas” tiesiskās aizsardzības procesu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības gadījumā, apstiprināt tiesiskās aizsardzības procesa plānu, noteikt divu gadu termiņu šī procesa īstenošanai un par administratoru iecelt Bergmani.
Savukārt jau 2010.gada 8.februārī jeb nepilnu mēnesi pēc ārpustiesas tiesiskā aizsardzības procesa sākšanas Bergmanis vērsās tiesā ar pieteikumu par “Ceturtās planētas” maksātnespējas procesa pasludināšanu. 23.februārī tiesnesis Buls šo pieteikumu apmierināja.
2.martā “Danske Banka” Bergmanim iesniedza pieteikumu par kreditora prasījumu 2,87 miljonu latu apmērā, lūdzot atzīt banku par uzņēmuma nodrošināto kreditoru, kā arī nošķirt SIA piederošos nekustamos īpašumus, kas ieķīlāti par labu bankai. Lūgums tika pamatots ar zemesgrāmatā reģistrēto hipotēku. Administrators Bergmanis 29.martā bankas prasījumus noraidīja. Viņš paskaidroja, ka nav konstatējis, ka aizdevumi uzņēmumam izsniegti saskaņā ar līgumiem, uz kuru pamata banka lūgusi atzīt to par nodrošināto kreditoru.
“Danske Banka” administratora lēmumu pārsūdzēja tiesā, bet tiesnesis Buls šo sūdzību noraidīja, nekonstatējot strīdu par tiesībām. Banka ar pieteikumu par tās atzīšanu par nodrošināto kreditoru vērsās Rīgas apgabaltiesā, kas 2011.gada 1.jūnijā pieteikumu apmierināja. Bergmanis šo Rīgas apgabaltiesas spriedumu pārsūdzēja un, nesagaidījis galīgo lēmumu, sarīkoja par labu bankai ieķīlāto īpašumu izsoles, kā arī sasauca “Ceturtās planētas” noslēguma kreditoru sapulci, kaut gan vēl bija iespējamas izmaiņas kreditoru kopumā.
Tiesnesis Buls Bergmaņa organizēto izsoļu rezultātus apstiprināja un vēlāk pieņēma lēmumu izbeigt maksātnespējas procesa lietu, neraugoties uz to, ka bija pieejams auditorkompānijas ziņojums, kurā secināts, ka dokumentos, uz kuru pamata banka izsniegusi kredītu uzņēmumam, nav nekādu nesakritību, un ka puses nav slēgušas citus līgumus, kā vien tos, kurus prasījuma pamatošanai iesniedza banka, pārsūdzot tai nelabvēlīgo administratora lēmumu un lūdzot, lai tā tiktu atzīta par nodrošināto kreditoru.
Kā teikts ST lēmumā, no zemesgrāmatu nodaļu izdrukām redzams, ka visus “Ceturtās planētas” īpašumus, kas bija ieķīlāti par labu bankai, izsolēs iegādājusies SIA “CH Rent”, kas nu ir likvidēta. Vairāki agrāk “Ceturtajai planētai” piederējušie īpašumi patlaban pieder citam uzņēmumam, turklāt dažos zemesgrāmatu nodalījumos atrodams ieraksts, ka ir noteikts aizliegums bez Līduma un Zesera, kuri bija sākotnējie “Danske Bankas” kredītņēmēji, rakstiskas piekrišanas šos īpašumus atsavināt, dāvināt, ieķīlāt, izīrēt, mainīt, iznomāt un apgrūtināt ar lietu tiesībām.
“Tādējādi ST, iepazīstoties ar lietā esošajiem dokumentiem un tos izvērtējot, rodas šaubas gan par D.Bergmaņa, gan arī R.Bula rīcības tiesiskumu konkrētajā maksātnespējas procesā,” teikts ST 7.oktobra lēmumā.
