Satversmes preambulas pirmais solis veiksmīgs 15
Palielinās izredzes, ka Satversmes preambulu tomēr pieņems vēl šī Saeimas sasaukuma laikā. Vakar parlaments to nodeva skatīšanai komisijās.
Saeimas deputāte Ilma Čepāne (“Vienotība”) preambulas autoru vārdā skaidroja, ka 1922. gadā pieņemot Latvijas Republikas pamatlikumu, gan Satversmes tēviem, gan sabiedrībai kopumā bija skaidrs, kādēļ nepieciešama sava valsts. “Diemžēl kopš tā laika ir pagājuši 92 gadi un vairāk nekā pusgadsimtu Latvijas tauta atradās totalitārās okupācijas jūgā, kas centās izdzēst latviešu nācijas politisko pašapziņu, Latvijas valstiskās pašnoteikšanās ideju no mūsu atmiņas… Un negatīvās sekas attieksmē pret savu valsti jūtamas ir joprojām,” teica Čepāne. Viņa arī uzsvēra, ka gandrīz visas konstitūcijas, kas ir pieņemtas pēc Otrā pasaules kara, satur līdzīgas preambulas jeb ievadus, kas palīdz cilvēkiem izprast savas valsts būtību, pamatvērtības un darbības principus.
Deputāts Andrejs Elksniņš (“SC”) debatēs pirms balsojuma iebilda pret Satversmes preambulas skatīšanu Saeimā. Viņaprāt, valdošā koalīcija nespēj risināt iedzīvotājiem svarīgas problēmas, un tā vietā pieņem deklaratīvus lēmumus un uzjundī priekšvēlēšanu gaisotni.
Preambulas nodošanu komisijām atbalstīja 58 valdošās koalīcijas deputāti, bet pret balsoja 28 apvienības “Saskaņas centrs” deputāti. Pēc pozitīvā balsojuma vārdu lūdza arī Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars, kurš pauda gandarījumu par to, ka šajā jautājumā parlamenta frakciju vairākums apliecinājis, ka būtiskos lēmumos spēj pārvarēt savstarpējās domstarpības. Viņaprāt, preambulas pieņemšana var kļūt par pašu būtiskāko darbu, ko paveicis pašreizējais parlamenta sasaukums. “Latvijas valsts jēga ir latviešu nācija, latviešu valoda un latviešu kultūra. Ikviens cits mērķis un uzdevums nav unikāls un nav raksturīgs tikai Latvijai. Labklājības celšana, demokrātija, cilvēktiesību ievērošana, tie ir uzdevumi, kas aktuāli daudzām valstīm un ir pašsaprotami arī Latvijai. Bet latviešu nācija, tās valoda un kultūra ir tas vienreizējais apstāklis, kas ir devis dzīvību Latvijas valstij un kas tai dos dzīvību cauri paaudzēm,” teica Dzintars. Viņš arī norādīja, ka “jebkuras tautības cilvēks, kurš dzīvo Latvijā, palīdz mūsu valsts celšanā, atzīst tās mērķi un pamatvērtības, ir mūsējais un bez nošķīruma pieder Latvijas tautai”.
Saeimas gaiteņos vairāki deputāti pauduši bažas, ka šī varētu būt pēdējā iespēja pieņemt šo lēmumu. Proti, Satversmes grozījumiem nepieciešama divu trešdaļu deputātu atbalsts. Pašreizējā Saeimā šāds vairākums preambulas atbalstītājiem ir, bet pēc vēlēšanām, palielinoties “SC” pārstāvniecībai, iespēja pieņemt šādu dokumentu būtu apdraudēta. Koalīcijas veidošanas gaitā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pret preambulu izturējās noraidoši, taču drīz pēc amatu dalīšanas savu nostāju mainīja. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš pirms dažām nedēļām stāstīja, ka priekšvēlēšanu populisma laikā Satversmi nevajadzētu atvērt grozījumiem, tagad runā citu valodu: “Mēs apzināmies, ka šis dokuments ir nepieciešams un pašreiz ir vēsturiska iespēja to pieņemt. Vienlaikus mēs koalīcijas partneriem esam norādījuši, ka preambulas pieņemšanu nedrīkst izmantot savu spalvu spodrināšanai vēlētāju priekšā.”
Diskusijas par Satversmes preambulu dažādos formātos turpinās jau otro gadu. Sākotnējo tekstu radīja jurists Egils Levits. Pēc tam dokuments piedzīvojis dažādas izmaiņas, bet tā būtība palikusi nemainīga. Tajā tiek atgādināts, ka Latvijas valsts ir latviešu nācijas, valstsgribas un pašnoteikšanās tiesību īstenojums.
Satversmes preambula pašlaik nodota izskatīšanai visām Saeimas komisijām, par atbildīgo nosakot Saeimas Juridisko komisiju. Par Satversmes papildināšanu ar ievaddaļu parlamentam vēl jālemj trijos lasījumos.
