Raivis Dzintars: Satversmes preambula jāpieņem tagad 11
Zolitūdes traģēdija un tās politiskās atskaņas daudzus būtiskus jautājumus atstājusi ēnā, arī iespēju šīs Saeimas laikā pieņemt Egila Levita rosināto Satversmes preambulu. Zolitūdes upuru un cietušo priekšā esam parādā objektīvu izmeklēšanu un secinājumus par būvniecības uzraudzības sistēmu. Un tomēr jāatceras, ka izdzēstas dzīves, upuri un ciešanas mūsu tautu nepiemeklēja pirmo reizi. Piemiņu un cieņu prasa arī neskaitāmi tūkstoši dzīves un dzīvības, kas atdotas par latviešu tautas pašnoteikšanos. Lai arī šie upuri ir tālāki laikā, tomēr pienākumi ir arī viņu priekšā. Satversmē nostiprināti valsts pamati ir mūsu svarīgākais pienākums.
Kritiku neiztur neviens no šobrīd izvirzītajiem argumentiem, kāpēc preambulu nevajadzētu pieņemt. Minēšu dažus biežāk dzirdētos…
Preambulai neesot praktiskas nozīmes. Tie esot tikai skaisti vārdi.
Satversmes preambulai ir tāds pats juridisks spēks kā ikvienai citai daļai valsts pamatdokumentā. Nevienas zemākas tiesību normas skaidrojums nevar būt pretrunā tam, kas rakstīts Satversmē. Tomēr būtiskākais ieguvums no preambulas ir sociāla rakstura. Ir virkne tēmu, kurām normālos apstākļos būtu jābūt neapspriežamām – Latvijas neatkarības neatgriezeniskums, latviešu valodas un kultūras attīstība kā valsts pastāvēšanas jēga un mērķis, cieņa pret Latvijas brīvības cīnītājiem, okupācijas fakta atzīšana un citas. Diemžēl okupācijas seku un dažādu politisku manipulāciju dēļ šie jautājumi daļā sabiedrības tiek pārskatīti un apšaubīti. Ar likuma spēku ir nepārprotami jādefinē visas lietas, par ko uz visiem laikiem vēlamies izdzēst jebkuras šaubas. Tātad preambula ir uztverama kā vadmotīvs valstiskas attieksmes formulēšanai, izglītībai un valsts pārvaldei.
Preambulu partijas varot izmantot priekšvēlēšanu kampaņā.
Satversmes preambulas idejas autors ir Egils Levits, kurš nepārstāv nevienu partiju. Viņš vērsās pie visām Saeimas partijām, izņemot Saskaņas centru, aicinot ieceri atbalstīt. Šo darbu paveikt nevar viena vai divas partijas. Tas var izdoties tikai kopīgi, tā ka nav pamata runāt par kādas vienas partijas ieguvumiem. Tieši pretēji. Šī ir iespēja parādīt, ka ir kaut kas augstāk stāvošs, kas svarīgos brīžos var vienot partijas un atlikt malā strīdus par ikdienišķākiem jautājumiem. Atturēšanās no Satversmes preambulas pieņemšanas, visticamāk, var liecināt par vēlmi saglabāt iespējas ciešākai sadarbībai ar “Saskaņas centru” pēc vēlēšanām.
Satversmes preambula sabiedrībā esot jāapspriež daudz ilgāk, un tajā jāiekļauj vēl daudz kas būtisks…
Novilcināšana parasti ir lēmumu izgāšanas veids gadījumos, kad pietrūkst drosmes pateikt skaidru “nē!”. Protams, par jebkuru jautājumu var diskutēt bezgalīgi. Vienmēr būs vēl simts un viena ideja, ar ko papildināt preambulu. Pat līdzīgi domājošu cilvēku vidū ne vienmēr izdosies atrast pilnīgu vienprātību par katru formulējumu. Un preambulas pretiniekiem, kam riebj jebkādu nacionālas valsts principu aktualizēšana un stiprināšana, būs bezgalīga iespēja vilkt šo lietu garumā un atsaukties uz atšķirīgiem viedokļiem. Levita piedāvātais preambulas melnraksts ietver to būtisko minimumu, kā dēļ vispār preambula ir nepieciešama. Tieši tagad un tieši šī Saeima ar konstitucionālo vairākumu var šos Satversmes grozījumus pieņemt! Atliekot to nākotnei, šī iespēja kļūst daudz neskaidrāka. Ir jāizmanto visas iespējas, kādas ir šodien, un tikai tad mums būs vēl citas iespējas nākotnē.
