Satversmes 81. pants – tikai īpašiem gadījumiem 0
Agrāko valdību pārāk biežā un ne vienmēr pamatotā Satversmes 81. panta izmantošana, pieņemot noteikumus ar likuma spēku, dara uzmanīgas arī vairākas tagadējās koalīcijas partijas.
Nacionālā apvienība un “KPV LV” piesardzīgi raugās uz Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājumu uzsākt diskusiju par 81. panta atjaunošanu Satversmē. Pret tā izslēgšanu E. Levits iebildis jau 2007. gada pavasarī, kad parlaments šo normu svītroja.
Koalīcija pirmdien vienojās, ka frakciju vadītāji tiksies ar Valsts prezidentu, lai uzsāktu konsultācijas par jaunu Satversmes 81. panta redakciju, pēc sēdes informēja premjers Krišjānis Kariņš. Viņa pārstāvētā “Jaunā Vienotība” un arī “Attīstībai/Par” atbalsta nepieciešamību paredzēt pamatlikumā iespēju, kas ļautu valdībai operatīvi rīkoties krīzes situācijā.
No partiju pārstāvju iepriekš teiktā noprotams, ka politiskie spēki varētu vienoties par izmaiņām Satversmē, bet tādā gadījumā paredzēt, ka 81. pantu valdība izmanto tikai ārkārtējās situācijās un izņēmuma stāvokļa gadījumā.
Pirmo reizi publiski ideja par nepieciešamību Satversmē atjaunot 81. pantu, kas Saeimas sesiju starplaikā deva iespēju valdībai pieņemt noteikumus ar likuma spēku, publiski izskanēja pēc Valsts prezidenta rīkotās augstāko amatpersonu neklātienes tikšanās marta otrajā pusē.
Pirms tam tā tika apspriesta Saeimas prezidija un frakciju vadītāju kopsēdē, bet Jaunās konservatīvās partijas (JKP) iebildumu dēļ vienošanās atklāt diskusiju netika panākta.
Tajā laikā visi Saeimas deputāti nonāca pašizolācijā, jo deputātam Artusam Kaimiņam tika konstatēta saslimšana ar Covid-19. Pēc atgriešanās darbā deputāti parlamenta sēdēs piedalās, atrodoties astoņās telpās, un tās notiek videokonferences formātā.
Satversmes 81. pantu Saeima svītroja 2007. gada maijā pēc tam, kad toreizējā Aigara Kalvīša (Tautas partija) valdība Saeimas sesiju starplaikā bija pieņēmusi pretrunīgi vērtētos drošības likumu grozījumus, kuru publicēšanu Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apturēja, un tie tika nodoti izvērtēšanai tautas nobalsošanā.
V. Vīķe-Freiberga toreiz aicināja parlamentu apdomāt iespēju izslēgt no pamatlikuma pantu, kas dod valdībai tik plašas pilnvaras sesiju starplaikā, jo mūsdienu tehnoloģiskās iespējas ļaujot Saeimai operatīvi organizēt savu darbu.
Toreiz Indulis Emsis (ZZS) un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti Juris Dobelis un Imants Kalniņš aicināja atstāt Satversmē iespēju valdībai tomēr pieņemt noteikumus ar likuma spēku “kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā”, bet tam nebija vairākuma atbalsta.
Grozījumus Satversmē var veikt, ja tam piekrīt divas trešdaļas Saeimas vairākuma. K. Kariņa vadītajai koalīcijai tik daudz balsu nav, bet par atbalstu šīs normas atjaunošanai ir paziņojušas abas opozīcijas partijas – “Saskaņa” un Zaļo un zemnieku savienība. Satversmes grozījumi ir jāskata trīs lasījumos.
Pēc koalīcijas sēdes vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“A/P”) un K. Kariņš sacīja, ka ir jāmeklē veids, kā varētu nodrošināt operatīvu lēmumu pieņemšanu krīzes laikā, ievērojot demokrātijas pamatprincipus.
Jaunās konservatīvās partijas frakcijas vadītājs Juris Jurašs nebija tik pārliecinošs, taču esot labi, ka šāda diskusija ir aizsākta. Viņaprāt, ir svarīgi neatkārtot tās kļūdas, kuru dēļ savulaik šo normu no Satversmes izslēdza.
Nacionālās apvienības frakcijas vadītājs Raivis Dzintars atzina, ka partija uz minētā panta atjaunošanu raugās piesardzīgi, jo jebkuras izmaiņas Satversmē esot jāskata ļoti uzmanīgi. Taču diskusijai Nacionālā apvienība esot atvērta. Līdzīgi piesardzīgs viedoklis bija arī labklājības ministrei Ramonai Petravičai (“KPV LV”), viņasprāt, Saeima arī šajā situācijā esot rīcībspējīga.
Jau pirms koalīcijas sanāksmes opozīcijā esošās “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs izplatīja paziņojumu, kurā teikts: “Ir īstais laiks apzināties situācijas nopietnību un rīkoties atbildīgi Latvijas tautas priekšā, atkārtoti nostiprinot 81. panta jēgu Satversmē.”
Viņaprāt, Satversmes tēvi, veidojot pamatlikumu, ietvēra tajā šo pantu, domājot tieši par ārkārtējām situācijām. J. Urbanovičs uzskata, ka Saeimas esošais likumdošanas process, kas notiek videokonferenču formātā, apgrūtina valsts operatīvu pārvaldīšanu krīzes situācijā.
